vīruss
- Pusdienās
- 15.01.2025.
- Ilze Šķietniece
Kļūstam zinošāki
- Izziņa
- 20.12.2023.
- Māris Diņģelis
Pirmo reizi
- Analīze
- 21.12.2022.
Trīs gadi kovida ēnā
- Pasaulē
- 01.12.2021.
Frankenšteina kokteilis
- Viedoklis
- 13.09.2021.
Vai pakomātu skaits turpinās pieaugt?
- Pusdienās
- 15.01.2025.
- Ilze Šķietniece
Kļūstam zinošāki
Pēdējās nedēļās sabiedrību sasniegušas ziņas par Ķīnas vīrusa izplatību un rekordaugstu pneimonijas pacientu skaitu. Vai par to jāsatraucas, skaidro infektoloģe Baiba Rozentāle
- Izziņa
- 20.12.2023.
- Māris Diņģelis
Pirmo reizi
Notikumi, sasniegumi un atklājumi, kas pārsteidza 2023. gadā
- Analīze
- 21.12.2022.
Trīs gadi kovida ēnā
Lai gan vīruss nekur nav pazudis, sabiedrības dzīve pēc lielajiem satricinājumiem šķiet normalizējusies. Pienācis laiks izvērtēt, kā Latvija ar šo izaicinājumu tikusi galā
- Pasaulē
- 01.12.2021.
Frankenšteina kokteilis
Zinātnieki steidz noskaidrot, vai vakcīnas spēs apturēt jauno koronavīrusa variantu omikronu?
- Viedoklis
- 13.09.2021.
Vai pakomātu skaits turpinās pieaugt?
Pēdējā gada laikā esam iemācījušies dzīvot jaunā realitātē, meklējot veidus, kā pielāgoties mājsēdes režīmam, strādāt attālināti un bieži vien arī iepirkties tiešsaistē. Daudzas tirdzniecības vietas Covid-19 pandēmijas dēļ tika slēgtas, bet iedzīvotāji bija spiesti preces iegādāties internetā un domāt par piegādes organizēšanu. Pakomātu piedāvājums un skaits šajā laikā būtiski pieauga ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, pierādot šī pakalpojuma ērtumu un noderību, pretstatā garajām rindām pasta nodaļās.
- Viedoklis
- 04.05.2021.
Burvju vārdiņi – epidemioloģiskās drošības prasības
Beidzot ir atrasts līdzeklis, kā atbrīvoties no dižsērgas un no visiem nejaukajiem ierobežojumiem. Nē, tā nav vakcinācija, tas ir kaut kas daudz vienkāršāks. Nav vajadzīga nekāda zinātne. Vienkārši trīs burvju vārdiņi: "Epidemioloģiskās drošības prasības". Vajag tikai šos trīs vārdiņus izdvest, un viss ir kārtībā.
- Dzīve
- 09.12.2020.
Ar zinātni izķer vīrusu
- Viedoklis
- 29.11.2020.
Kam tērējam ārkārtējās situācijas laikā?
- Intervija
- 27.11.2020.
“Kolapss vēl nav iestājies”
- Viedoklis
- 27.11.2020.
“Drosminieki”
- Viedoklis
- 21.04.2021.
Vai strauja atkopšanās nesīs strauju inflāciju?
Prognozes par pasaules atkopšanos no pandēmijas radītās krīzes ir uzlabojušās, jo vakcinēšanas tempi daudzviet pozitīvi pārsteidz, un valsts atbalsts ekonomikām turpinās. Latvijas nespēja iegrožot vīrusu un lēnā vakcinēšana dara bažīgu, ka atkopšanās stāstā iepaliksim. Gada sākumā ekonomikas attīstība būs vārgāka nekā iepriekš prognozēts, taču liela daļa uzņēmumu turpina veiksmīgi darboties pat vīrusa apstākļos un valsts atbalsts pēdējā laikā ir būtiski audzis. Tādēļ kopumā Swedbank ir nedaudz palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, šogad gaidot 3,1% izaugsmi. Spēcīgāka atkopšanās sāksies 2021. gada otrajā pusē, un IKP 2022. gadā kāps par 5,5%. Strauja izaugsme visā pasaulē un izejvielu cenu kāpums nes līdzi arī bažas par augstāku inflāciju vismaz tuvākajos gados.
- Viedoklis
- 05.01.2021.
Zinātņu akadēmija: Vakcinācija ir pagaidām vienīgais efektīvais risinājums
Pērnā gada 28. decembris Latvijas vēsturē ieies ar lielisku notikumu – Covid-19 vakcinācijas uzsākšanu. Tas ir līdz šim nepieredzēts ļoti veiksmīgas zinātnieku un farmācijas industrijas sadarbības piemērs, kad gada laikā ir izstrādātas vairākas uz dažādām tehnoloģijām balstītas vakcīnas. Lielu atbalstu šajā panākumā ir sniegušas arī pasaules valstu valdības, lai vakcīnas pret Covid-19 tiktu izstrādātas rekordīsā laikā. Turklāt vakcīnu drošības jautājumus ir izvērtējušas autoritatīvas zāļu reģistrācijas institūcijas Eiropas Savienībā, Lielbritānijā un ASV. Tās ir nonākušas pie secinājuma, ka iespējamie riski no vakcinācijas ir daudzkārt mazāki nekā ieguvumi no tā, ka vakcīnas būtiski ierobežos Covid-19 izplatību.
- Dzīve
- 09.12.2020.
Ar zinātni izķer vīrusu
Kā Latvijas zinātnieku izstrādātā siekalu testu metodoloģija palīdzēs ierobežot Covid-19 izplatību, un kas vieš cerības, ka mums būs pašiem savs, Latvijā izstrādāts ātrais tests?
- Viedoklis
- 29.11.2020.
Kam tērējam ārkārtējās situācijas laikā?
Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, cik novēloti nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem. Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darbavietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā Covid viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.
- Intervija
- 27.11.2020.
“Kolapss vēl nav iestājies”
Valstī jau trīs nedēļas ir ārkārtējā situācija, ir dažādi pulcēšanās ierobežojumi, bet nekas nav līdzējis - šomēnes ziņu par pozitīvu
- Viedoklis
- 27.11.2020.
“Drosminieki”
Latvija un Austrālija turpina iet pretējos virzienos cīņā ar Covid-19. Latvijā katru dienu apstiprina simtiem jaunu inficēšanas gadījumu, kamēr Austrālijā var uz pirkstiem saskaitīt jaunos gadījumus. Tas nav apturējis daudziem Latvijā izrādīt savu necieņu pret līdzcilvēkiem, izsakot neapmierinātību ar masku valkāšanas noteikumiem. Pat valsts svētku vakarā daži jutās aicināti pie Brīvības pieminekļa skaļi pastāvēt uz savām tiesībām citus inficēt.
