Pēc kriminālprocesa par mantkārīga nozieguma atbalstīšanu un pēdu slēpšanu Rīgas apgabaltiesas tiesnese atgriežas pie tiesas spriešanas – jo ir pilnībā attaisnota
Īsi blondi mati, mugurā gaišzils bikškostīms, dārgmetālu rotas. Tiesnese Skaidrīte Buivide atgriezusies darbā. Vairs ne kā Rīgas apgabaltiesas civillietu kolēģijas priekšsēdētāja, bet vienkārši tiesnese. Trīs gadi apritējuši, kopš tika ierosināts kriminālprocess pret viņu un Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Ziedoni Strazdu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, fiktīvi nodarbinot virkni darbinieku un piesavinoties viņiem paredzēto atlīdzību. Strazdam apelācijas instancē piespriests reāls trīs gadu un 11 mēnešu cietumsods, un bijušais tiesnesis apcietināts tiesas zālē, bet spriedums vēl nav stājies spēkā. Savukārt Buivide ar tiesas lēmumu pilnībā reabilitēta, un lēmums nav pārsūdzams – kriminālprocess pret tiesnesi pilnībā izbeigts. Turklāt izbeigts tādā formā, kas ļauj Buividei atgriezties darbā un turpināt spriest tiesu citiem. «Izskatot visu lietu kopumā, pārbaudot lietas materiālus kopumā, [tiesa] konstatēja, ka nav nozieguma sastāva,» saka Buivide. Ar mani runāt viņa piekrīt negribīgi. Tiesnese pašlaik izvērtē iespēju vērsties tiesā pret valsti par morālās kompensācijas piedziņu, arī pret medijiem, to skaitā žurnālu Ir, par goda un cieņas aizskaršanu saistībā ar publikācijam, kurās tika ziņots par kriminālprocesu. Īsi izklāstot savus argumentus, tiesnese tomēr piekrīt pirmo reizi sniegt interviju par šo lietu, «jo es nejūtos absolūti vainīga».
Kāda ir lietas būtība? Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pirms trim gadiem, 2012.gada 7.augustā, aizturēja Ziedoni Strazdu aizdomās par septiņu darbinieku fiktīvu nodarbināšanu Zemgales priekšpilsētas tiesā laika posmā no 1995.gada līdz 2012.gadam, piesavinoties vairāk nekā simt tūkstošu eiro, kas tika izmaksāti šiem cilvēkiem darba algās. KNAB lūdza sākt kriminālvajāšanu arī pret Buividi, kas līdz 1995.gadam bija Strazda vietniece, par šī nozieguma atbalstīšanu 1995.gadā un pēdu slēpšanu 2012.gadā.
Atpakaļ tiesā
Ir rīcībā esošā informācija detalizēti atklāj Buivides lomu šajā lietā. Vissenākā jeb pirmā no fiktīvi nodarbinātajām personām Zemgales priekšpilsētas tiesā bija Buivides bērnības draudzene Aina Vidze. Izmeklēšanas procesā gūtās liecības norāda uz to, ka Buivide saveda kopā draudzeni ar savu priekšnieku Strazdu.
Buivide arī esot informējusi Vidzi par fiktīvās nodarbināšanas nosacījumiem, proti, ka darba algu viņa nesaņems. Izmeklētāju ieskatā tādējādi Buivide no 1995.gada 1.marta līdz 2012.gada augustam, kad lieta nāca gaismā, atbalstīja Strazda 1995.gadā izdarīto un ilgstoši turpināto noziegumu, neveicot aktīvas darbības, taču ar savu klusēšanu atbalstot noziegumu, kā rezultātā nepamatotā atalgojumā valsts izmaksāja vairāk nekā 80 tūkstošus eiro.
Savukārt 2012.gada augustā, uzzinot, ka noziegums varētu tikt atklāts, Buivide veikusi darbības, ko izmeklētāji traktēja kā mēģinājumu slēpt pēdas. Proti, tiesnese Buivide esot devusi Vidzei norādījumus, kad un kur būs jāparaksta dokumenti, kas saistīti ar fiktīvajām darba tiesiskajām attiecībām un to pārtraukšanu, un informējusi Vidzi par to, ka viņai jāierodas Zemgales priekšpilsētas tiesā, lai iepazītos ar tiesas telpām, kurās gadiem viņa it kā ir strādājusi dažādus darbus – sākot no tiesas sēžu sekretāres, kurjeres, tiesneša palīdzes, tulces līdz tiesas priekšsēdētāja palīdzei. Tiesnese Buivide arī bijusi tā, kas aizveda Vidzei viņas bankas karti, uz kuru ilgstoši tika pārskaitīta alga, bet kuru līdz šim izmantoja pats tiesnesis Strazds. Tiesnese Buivide arī devusi norādījumus Vidzei, kā rīkoties ar viņas pašas naudas karti, lai darbības būtu līdzīgas tam, kā Strazds to izmantoja.
KNAB ieskatā savāktie pierādījumi bija pietiekami, lai lūgtu prokuratūru saukt pie atbildības ne tikai Strazdu, bet arī Buividi. Savukārt prokuratūra uzskatīja, ka lieta pret Buividi izbeidzama divu dažādu iemeslu pēc – vienā daļā noziedzīga sastāva trūkuma dēļ, otrā – noilguma dēļ, taču tas nav tiesnesi reabilitējošs pamats. Vienkāršiem vārdiem sakot, noziegums varētu būt veikts, bet noilguma dēļ lieta izbeidzama.
Ja tiesa domātu līdzīgi kā prokuratūra, Buivide vairs nevarētu atgriezties darbā par tiesnesi. Taču tiesa lēma citādi. Pirmajā instancē lietu izskatīja Rīgas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja tiesnese Aija Orniņa, kas nosprieda, ka Buivides darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva un lieta pret tiesnesi izbeidzama uz reabilitējošiem nosacījumiem. Orniņa Ir skaidro, ka Buivides darbībās 2012.gadā nav pierādījies tas, ka tiesnese būtu zinājusi par Vidzes fiktīvo nodarbināšanu, viss pārējais esot tikai faktu interpretācija. «Viens cilvēks tā interpretējis to – lieciniece Vidze. Acīmredzot tas nebija pietiekami,» saka Orniņa. «Es neņemos spriest, vai viņa [Buivide] ir zinājusi [par Vidzes viltus nodarbināšanu], vai viņa ir veikusi [darbības, lai slēptu šo faktu], es tomēr ļoti norobežojos no tā visa.Es skatos uz to, kas man ir lietā, uz kādiem pierādījumiem es šo lietu varēju izskatīt,» saka Orniņa. Viņa kategoriski nepiekrīt, ka būtu bijusi saudzīga pret savu aroda kolēģu pārkāpumiem. «Simtprocentīgi ne. Vismaz manā konkrētajā gadījumā,» saka Orniņa. Tiesnesim Strazdam nosacītu sodu piemērojusi, jo neuzskata, ka tiesnesim par šiem pārkāpumiem būtu jāsēž cietumā. «Man liekas, ka viņš jau savu sodu ir saņēmis. Ar to, kā beidzās viņa karjera, viņam ir notiesājošs spriedums, viņš saņēma arī citu sodu – mantas konfiskācija. Es nedomāju, ka reāla brīvības atņemšana vēl būtu nepieciešama,» saka Orniņa.
Apelācijas instance – Zemgales apgabaltiesa, kas savu lēmumu pieņēma šogad Jāņu svētku nedēļā, – domāja citādi: tiesnesim Strazdam piemērots reāls trīs gadu un 11 mēnešu cietumsods, un tiesnesis uz vietas apcietināts, savukārt jautājumā par Buividi abu tiesu viedokļi sakrituši – lieta pilnībā izbeigta uz reabilitējošiem nosacījumiem, un tiesnese var atgriezties darbā.
«Ja nav notiesājoša sprieduma, tad tiesa – sākotnēji Rīgas Kurzemes rajona tiesa, pēc tam Zemgales apgabaltiesa – acīmredzot ir konstatējusi, ka nav nozieguma sastāva, nav noilguma, nav nekāda krimināli sodāma pārkāpuma tiesneses Buivides darbībā. Līdz ar to [attiecībā uz tiesnesi spēkā ir] tas pats Satversmes pants, kas attiecas uz daudziem citiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem – nevienu nevar atzīt par vainīgu citādi kā tikai ar tiesas spriedumu,» saka Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone. Vienlaikus priekšsēdētāja atzīst, ka tiesneses atjaunošanai darbā «zināms vēsturiski morālais fons ir – bijusi krimināllieta, kriminālprocess, tas viss ir bijis».
«Kāda man darīšana?»
«Es esmu tiesnese, bet es neesmu tiesnese attiecībā uz saviem draugiem,» intervijā saka Skaidrīte Buivide. Viņa stāsta, ka ar tiesnesi Ziedoni Strazdu uzturējusi draudzīgas attiecības, kopīgi atpūtušies arī ārpus Latvijas, arī ar Ainu Vidzi esot pazīstama kopš bērnības. «Skolas biedrenes, bijām draudzenes, protams.» Buivide palīdzējusi arī Vidzei atrast darbu Zemgales priekšpilsētas tiesā, taču tiesnese uzsver, ka neesot zinājusi, kādas tieši bija iecerētas darba attiecības. «Kas notika tālāk, nezinu – vai viņa noslēdza darba līgumu, vai viņi sakontaktējās. Man par to nebija nekādas informācijas, jo ne Strazds, ne Vidze man par to neteica,» tagad intervijā skaidro Buivide. Tiesnese stāsta, ka 1995.gada 16.janvārī bijis lēmums par viņas pārcelšanu no Zemgales priekšpilsētas tiesas uz Rīgas apgabaltiesu, tāpēc, pārejot strādāt uz citu tiesu, neesot zinājusi, vai Vidze reāli tiesā strādā vai ne.
Ir sazinājās arī ar Ainu Vidzi, taču viņa no sarunas atteicās, paskaidrojot, ka visus lietas apstākļus savulaik ir pilnībā atklājusi izmeklētājiem un neko jaunu nevar piebilst.
Saskaņā ar lietas materiāliem Vidze formāli darbu tiesā sāka 1995.gada 1.martā. Vai tobrīd Buivide jau bija sākusi strādāt apgabaltiesā, nav precīzi skaidrs. Tiesnese stāsta, ka neatceras, cik ilgu laiku pēc lēmuma par pārcelšanu nodevusi lietas. «Droši vien bija kaut kāds periods pēc janvāra, kad bija jānodod lietas, bet, ja jūs man prasāt konkrēti, kad tas notika, – es neatceros.»
Savukārt savas darbības 2012.gadā, ko KNAB uzskatīja par mēģinājumu slēpt nozieguma pēdas, tiesnese skaidro šādi: Strazda rīcībā esošo bankas karti Vidzei aizvedusi vienkārši kā sūtījumu no Strazda – neesot zinājusi, ka aploksnē ir Vidzes bankas karte. «Strazda kungam bija veselības problēmas. Viņš piezvanīja, un ienāca tāds jautājums, vai es varu viņai [Vidzei] aizvest sūtījumu. Es arī aizvedu,» stāsta Buivide. Par to, ka sūtījums ir bankas karte, viņa uzzinājusi tikai tad, kad Vidze atvērusi aploksni. Savukārt to, ka vedusi Vidzi uz tiesu, kur tai vajadzējis iepazīties ar tiesas telpām, Buivide skaidro ar vienkārši mēģinājumu palīdzēt. «Strazds teica, ka Vidzei ir problēmas ar veselību – es neatceros, tad ir jāskatās lietas materiālos, negribu melot -, bet mana loma bija tāda, ka es dzīvoju Babītē, es teicu [Vidzei, kas dzīvo Pārdaugavā]: O.K., es tevi rīt paņemšu, aizvedīšu līdz tiesai. Un es viņu paņēmu – burtiski 10 minūtes mums tas ceļš -, izsēdināju pie Zemgales tiesas un aizbraucu. Viss. Kapēc viņa brauca – es arī to nezinu,» stāsta Buivide.
Vai tiesnesei Buividei, redzot bankas karti sūtījumā no tiesneša Strazda, tiešām neradās jautājumi? «Saprotiet, kāda man ir darīšana, ko cilvēki dara? Tās ir viņu darīšanas,» saka Buivide. Tiesnese norāda, ka viņu kaitinot priekšstats, ka draugi draugiem visu izstāsta, bet viņa par notiekošo neesot zinājusi un arī nekādu labumu no tā neesot guvusi. «Mēs esam tikai cilvēki, es vēlreiz jums saku – es nevaru būt tiesnesis 24 stundas dienā. Kad tas skar mani personiski, tad tur vairs tiesneša nav.»
Buivide atzīst, ka ir principi, kurus viņa ievēro kā tiesnese. «Es nevaru uz ielas dzert alu, un tāpat es nepārkāpju ceļu satiksmes noteikumus, jo es zinu, ka to nedrīkst darīt – es esmu tiesnesis. Es nedaru ļoti daudzas lietas arī sadzīvē – es nekad neiešu uz publiskiem konfliktiem vai kaut ko tamlīdzīgu, kas varētu aptraipīt manu tiesneša vārdu. Bet, kas attiecas uz manu personīgo dzīvi, es esmu vienkārši normāla sieviete. Ar savām sievietes ambīcijām, ar saviem sievietes niķiem, ar savām sievietes kaprīzēm.»
Sava drauga Strazda iespējamo likuma pārkāpumu Buivide nevēlas komentēt, visā vairāk nekā pusstundu ilgajā sarunā to ne reizi nenosodot. Vairākkārt izvaicāta, tiesnese tikai atzīmē, ka Strazda vadības laikā tiesas nams tika atjaunots. «Par kādiem līdzekļiem, es nezinu.»
Buivide neuzskata, ka tiesneši, skatot viņas lietu, būtu pasargājuši savu aroda kolēģi no atbildības. «Gan pirmās instances tiesas sastāvs, gan otrās instances tiesas sastāvs bija augsti profesionāli, viņi faktiski skatīja šo lietu, izejot no lietas materiāliem kā profesionāļi,» saka tiesnese. Viņa pašlaik izvērtē, vai vērsties ar prasību pret valsti par kompensācijas piedziņu. Kompensāciju par izmeklēšanas laikā ieturēto algu tiesnese jau ir saņēmusi – pēc pašas teiktā, vairāk nekā 16 tūkstošus eiro. Buivide uzskata, ka notikušais nemet ēnu ne uz viņas līdzšinējo, ne turpmāko darbu, bet uz tiesībsargājošo iestāžu darbu gan. «Man ir nevainojama reputācija. Arī pēc šā visa.»
