Kā interesēs Rīgas Namu pārvaldnieks apsaimnieko pilsētas dzīvokļu namus?
Ilgi gaidītā Valsts kontroles revīzijas ziņojuma publiskošana par Rīgas Namu pārvaldnieku (RNP) pagājušajā nedēļā piesaistīja lielu uzmanību. Visvieglāk saprotamais skandāls ir iespējamā 13 cilvēku fiktīva nodarbināšana, kuriem algās šogad un pērn izmaksāti vairāk nekā 190 tūkstoši eiro. Šiem darbiniekiem uzņēmums nav uzskatījis par nepieciešamu ierīkot darbavietas, viņi praktiski nav izmantojuši RNP e-pastus, un vienu dienu pēc Valsts kontroles (VK) lūguma skaidrot dažas piefiksētas īpatnības, uzņēmuma vadība nolēma likvidēt Attīstības projektu nodaļu, kurā strādāja desmit no šaubīgajiem darbiniekiem. RNP valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis medijiem gan kategoriski noliedzis fiktīvu nodarbināšanu un nodaļas likvidāciju uzņēmums Valsts kontrolei skaidrojis ar «administratīvo izdevumu samazināšanu», tomēr materiālus par šo lietu VK nodevusi prokuratūrai.
Aizdomas tikai vairo LTV raidījuma De facto atklātais, ka starp šiem 13 darbiniekiem vairāki saistīti ar domes vadību: Saskaņas frakcijas deputāte Svetlana Savicka, kura 2014.gadā saņēmusi gandrīz 18 tukstošu eiro algu RNP, divu Saskaņas deputātu sievas – Žanna Pankratova un Aleksandra Klementjeva, kā arī Rīgas mēra Nila Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš. Turklāt zīmīgi, ka no šiem darbiniekiem pēc iespējas distancējas bijušais attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš, kurš De facto apgalvo, ka tie bijuši pakļauti uzņēmuma vadībai, nevis viņam, un par viņu uzdevumiem neko nav zinājis. «Ja kaut kas uz mani neattiecas, par to es neinteresējos,» Kalnkaziņš atbildēja LTV uz jautājumu, vai šie cilvēki varētu būt politiski ielikteņi.
Ja prokuratūra konstatēs pārkāpumus šajā lietā, «varētu diskutēt par Rīgas domes atbrīvošanu», otrdien intervijā Rīta Panorāmai atzina viens no Nacionālās apvienības līderiem Gaidis Bērziņš. Tieši NA pārstāv reģionālo lietu ministrs, kuram ir tiesības atstādināt pašvaldības vadītāju, bet domi atlaist var Saeima.
Šie gan nav vienīgie VK revīzijā atklātie fakti, kas liek domāt par RNP izmantošanu kā resursu politiskai patronāžai. Tiem, kas seko ar domi saistītajiem skandāliem, zināms Ušakova padomnieks Jānis Dzanuškāns, kurš šā gada sākumā bija spiests atmaksāt domei 35 tūkstošus eiro par pētījumu, kura nozīmīga daļa bija pārkopēta no interneta. Tagad VK konstatējusi, ka 2014.gadā RNP «nepamatoti par iepirkuma procedūras uzvarētāju atzinusi» Dzanuškāna biroju. Tas saņēmis 40 tūkstošus eiro vērtu juridisko pakalpojumu pasūtījumu, lai gan nebija izpildījis iepirkuma prasības.
VK arī konstatēja, ka RNP nodrošina labākus darba apstākļus ar Saskaņu saistīto arodbiedrību LABA un LABA RNP biedriem nekā citiem darbiniekiem, turklāt 2014.gadā pārskaitījusi šo organizāciju pārstāvošajai biedrībai Arodbiedrību koordinācijas centrs gandrīz 363 tūkstošus eiro, no kuriem vairāk nekā 120 tūkstoši aizgājuši nezināmus ceļus, «jo līdzekļu izlietojuma kontroli nav iespējams veikt vispār», raksta VK.
Maldina iedzīvotājus
Sarežģītāki, bet Rīgas iedzīvotājiem, iespējams, pat vēl svarīgāki ir VK atklājumi par haosu, kas valda ar RNP tiešajiem pienākumiem – namu apsaimniekošanu – saistītajās finansēs, un liek uzdot jautājumu, cik pamatoti ir RNP izrakstītie rēķini. Šis jautājums skar ļoti daudzus rīdziniekus, jo RNP apkalpo 170 tūkstošus klientu.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem apsaimniekotājiem katru gadu līdz 15.oktobrim ir jāaprēķina plānotās izmaksas nākamajam gadam un uz tā pamata jānosaka pārvaldīšanas maksa par kvadrātmetru. Pēc gada noslēguma līdz 1.aprīlim jāsagatavo pārskats par faktiskajiem izdevumiem. Ja radies pārpalikums, to ieskaita finanšu uzkrājumos, par kuru izlietošanu jālemj pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Iedzīvotājiem, protams, ir tiesības ar visiem šiem datiem iepazīties. Taču VK revīzija RNP atklājusi lielas problēmas katrā no šiem posmiem.
Bieži nav nekādas skaidrības, ar kādām metodēm RNP aprēķina nākamā gada izdevumus, un dažkārt prognozēto un faktisko tēriņu atšķirība ir milzīga. Piemēram, 2014.gadā tāmes punktam «atkritumu vadu tīrīšana un dezinfekcija» budžetēti 392 tūkstoši eiro, bet iztērēts simtreiz mazāk – 3866.
Savukārt izdevumi par administrāciju «katru gadu tiek apstiprināti nemainīgā apmērā, taču, sagatavojot faktisko izdevumu pārskatu, izdevumi tiek uzrādīti, nevērtējot to ekonomisko būtību, bet gan ar mērķi, lai pārskatā uzrādītie faktiskie izdevumi izlīdzinātos ar pārvaldīšanas maksā apstiprināto izdevumu apjomu», raksta VK.
Tiesa, ir arī izdevumu posteņi, kuros faktiskie tēriņi pārsniedz tāmē uzrādīto, tomēr VK revīzija rada spēcīgas aizdomas, ka RNP ik gadu noteiktā apsaimniekošanas maksa tiek rēķināta ar manāmu rezervi.
Tā būtu pusbēda, ja gada beigās pārpalikums paliktu kā uzkrājums, kuru iedzīvotāji var izmantot savu dzīves ap-stākļu uzlabošanai, tomēr VK revīzija parāda, ka, pat iepazīstoties ar RNP sagatavoto pārskatu, iedzīvotājiem ir praktiski neiespējami tikt skaidrībā par samaksātās naudas likteni.
Pirmkārt, «pārvaldīšanas maksas izdevumi nav salīdzināmi ar pārskatā iekļautajiem izdevumiem, jo pārskata pozīcijās netiek iekļauti tādi faktiski izdevumi, kas attiecīgajās pozīcijās bija iekļauti pārvaldīšanas maksā, savukārt tiek iekļauti tādi faktiski izdevumi, kas attiecīgajā pozīcijā nebija plānoti».
Otrkārt, apzināti tiek slēpts faktiskais uzkrājums. VK konstatē, ka 2014.gada pārskatā RNP avārijas dienesta pakalpojumiem uzrādīja izdevumus 1,57 miljonus eiro, lai gan patiesībā par tiem iztērēti 0,58 miljoni, tā «nepamatoti samazinot dzīvojamo māju finanšu līdzekļu atlikuma apmēru pārskata periodā un maldinot dzīvokļu īpašniekus». RNP to pat nenoliedz. Savā atbildē VK uzņēmums skaidro, ka patiesā rezultāta uzrādīšana dotu iespēju iedzīvotājiem pašiem lemt par šo līdzekļu izmantošanu, ko RNP acīmredzot neuzskata par vēlamu. Turklāt, ja kāds nams pāriet pie cita apsaimniekotāja un pārtrauc attiecības ar RNP, uzņēmums šo uzkrājumu paturējis sev.
Nepamatotas izmaksas
Visas VK atklātās nebūšanas īsā rakstā nemaz nevar uzskaitīt, bet dažas sevišķi piesaista uzmanību. RNP nodarbojās arī ar tādiem starpniecības un maksas pakalpojumiem kā zemes nomas vai komunālo maksājumu iekasēšana, kas nav saistīti ar namu apsaimniekošanu, taču šo aktivitāšu izmaksas tiek «nepamatoti iekļautas pārvaldīšanas maksā» un par tām maksā dzīvokļu īpašnieki. Ar lielu amplitūdu svārstās sētnieku apkopjamās platības. Salīdzinājumā ar 2013.gadu 2014.gadā kopjamā ietvju platība pieauga par 142 tūkstošiem kvadrātmetru, bet appļaujamās zaļās zonas platība samazinājās par 501 tūkstoti kvadrātmetru. Kad VK izlases kārtībā centās noskaidrot, uz kāda pamata notiek šīs izmaiņas, RNP nevarēja sniegt pamatojumu par konkrētajiem objektiem.
Uz šī fona tie daži tūkstoši eiro, kas tiek izmaksāti kā trīs mēnešu pabalsts cilvēkam, kas aizgājis no darba pat pirms pārbaudes laika beigām, tāds sīkums vien ir.
Pēc revīzijas publiskošanas RNP valdes priekšsēdētājs Lecis pagājušajā nedēļā nosauca VK secinājumus par vienpusējiem, taču spītīgi atteicās atbildēt uz mediju pārstāvju jautājumiem. Nākamajā dienā RNP pārstāve jau publiski cilāja iespēju vērsties tiesā pret VK.
Nebūs viegli tiem, kas centīsies izpildīt revīzijas pašā sākumā izteikto novēlējumu: «Valsts kontrole aicina dzīvokļu īpašniekus aktīvāk iesaistīties pārvaldītāja darbības kontrolē un, lemjot par sava īpašuma pārvaldīšanu, vērtēt, vai SIA Rīgas Namu pārvaldnieks sniegto pakalpojumu izmaksas ir samērotas ar viņu maksātspēju un interesēm.»
5 spilgti VK atklājumi Rīgas Namu pārvaldniekā
1. 2014. un 2015.gadā, iespējams, fiktīvi noformētas darbā 13 personas, atlīdzībā samaksājot 191 649 eiro.
2. Pārkāpts Publisko iepirkumu likums un bez iepirkuma organizēšanas 2013. un 2014.gadā a/s Rīgas siltums samaksāti 8,69 miljoni eiro.
3. Nepamatoti palielinātas uz dzīvojamajām mājām attiecinātās izmaksas. Piemēram, uzskaitēs iekļauti remontdarbi, kuri esot veikti dienās (tai skaitā Vecgada vakarā), kad atbilstoši darba laika uzskaitei izpildītāji nav bijuši darbā.
4. Maldināti dzīvokļu īpašnieki, uzrādot, ka avārijas dienestu apmaksai izlietoti 989 396 eiro, kuri patiesībā nav iztērēti un būtu jāieskaita uzkrājumos, par kuru tērēšanu lemj paši īpašnieki.
5. Nepamatoti par iepirkuma procedūras uzvarētāju atzīts Rīgas mēra padomnieka advokāta birojs Dzanuškāns un partneri, kas saņēmis 40 tūkstošu eiro vērtu pasūtījumu.
Rīgas Namu pārvaldnieks
Izveidots 2010.gadā, apvienojot 15 namu pārvaldes.
100% pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.
Apkalpo apmēram 170 tūkstošus klientu 4300 dzīvojamajās mājās.
Avoti: Valsts kontrole, Rīgas Namu pārvaldnieks
