Žurnāla rubrika: Svarīgi

Zudumi

Kā interesēs Rīgas Namu pārvaldnieks apsaimnieko pilsētas dzīvokļu namus?

Ilgi gaidītā Valsts kontroles revīzijas ziņojuma publiskošana par Rīgas Namu pārvaldnieku (RNP) pagājušajā nedēļā piesaistīja lielu uzmanību. Visvieglāk saprotamais skandāls ir iespējamā 13 cilvēku fiktīva nodarbināšana, kuriem algās šogad un pērn izmaksāti vairāk nekā 190 tūkstoši eiro. Šiem darbiniekiem uzņēmums nav uzskatījis par nepieciešamu ierīkot darbavietas, viņi praktiski nav izmantojuši RNP e-pastus, un vienu dienu pēc Valsts kontroles (VK) lūguma skaidrot dažas piefiksētas īpatnības, uzņēmuma vadība nolēma likvidēt Attīstības projektu nodaļu, kurā strādāja desmit no šaubīgajiem darbiniekiem. RNP valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis medijiem gan kategoriski noliedzis fiktīvu nodarbināšanu un nodaļas likvidāciju uzņēmums Valsts kontrolei skaidrojis ar «administratīvo izdevumu samazināšanu», tomēr materiālus par šo lietu VK nodevusi prokuratūrai.

Aizdomas tikai vairo LTV raidījuma De facto atklātais, ka starp šiem 13 darbiniekiem vairāki saistīti ar domes vadību: Saskaņas frakcijas deputāte Svetlana Savicka, kura 2014.gadā saņēmusi gandrīz 18 tukstošu eiro algu RNP, divu Saskaņas deputātu sievas – Žanna Pankratova un Aleksandra Klementjeva, kā arī Rīgas mēra Nila Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš. Turklāt zīmīgi, ka no šiem darbiniekiem pēc iespējas distancējas bijušais attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš, kurš De facto apgalvo, ka tie bijuši pakļauti uzņēmuma vadībai, nevis viņam, un par viņu uzdevumiem neko nav zinājis. «Ja kaut kas uz mani neattiecas, par to es neinteresējos,» Kalnkaziņš atbildēja LTV uz jautājumu, vai šie cilvēki varētu būt politiski ielikteņi. 

Ja prokuratūra konstatēs pārkāpumus šajā lietā, «varētu diskutēt par Rīgas domes atbrīvošanu», otrdien intervijā Rīta Panorāmai atzina viens no Nacionālās apvienības līderiem Gaidis Bērziņš. Tieši NA pārstāv reģionālo lietu ministrs, kuram ir tiesības atstādināt pašvaldības vadītāju, bet domi atlaist var Saeima.

Šie gan nav vienīgie VK revīzijā atklātie fakti, kas liek domāt par RNP izmantošanu kā resursu politiskai patronāžai. Tiem, kas seko ar domi saistītajiem skandāliem, zināms Ušakova padomnieks Jānis Dzanuškāns, kurš šā gada sākumā bija spiests atmaksāt domei 35 tūkstošus eiro par pētījumu, kura nozīmīga daļa bija pārkopēta no interneta. Tagad VK konstatējusi, ka 2014.gadā RNP «nepamatoti par iepirkuma procedūras uzvarētāju atzinusi» Dzanuškāna biroju. Tas saņēmis 40 tūkstošus eiro vērtu juridisko pakalpojumu pasūtījumu, lai gan nebija izpildījis iepirkuma prasības.

VK arī konstatēja, ka RNP nodrošina labākus darba apstākļus ar Saskaņu saistīto arodbiedrību LABA un LABA RNP biedriem nekā citiem darbiniekiem, turklāt 2014.gadā pārskaitījusi šo organizāciju pārstāvošajai biedrībai Arodbiedrību koordinācijas centrs gandrīz 363 tūkstošus eiro, no kuriem vairāk nekā 120 tūkstoši aizgājuši nezināmus ceļus, «jo līdzekļu izlietojuma kontroli nav iespējams veikt vispār», raksta VK.

Maldina iedzīvotājus

Sarežģītāki, bet Rīgas iedzīvotājiem, iespējams, pat vēl svarīgāki ir VK atklājumi par haosu, kas valda ar RNP tiešajiem pienākumiem – namu apsaimniekošanu – saistītajās finansēs, un liek uzdot jautājumu, cik pamatoti ir RNP izrakstītie rēķini. Šis jautājums skar ļoti daudzus rīdziniekus, jo RNP apkalpo 170 tūkstošus klientu.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem apsaimniekotājiem katru gadu līdz 15.oktobrim ir jāaprēķina plānotās izmaksas nākamajam gadam un uz tā pamata jānosaka pārvaldīšanas maksa par kvadrātmetru. Pēc gada noslēguma līdz 1.aprīlim jāsagatavo pārskats par faktiskajiem izdevumiem. Ja radies pārpalikums, to ieskaita finanšu uzkrājumos, par kuru izlietošanu jālemj pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Iedzīvotājiem, protams, ir tiesības ar visiem šiem datiem iepazīties. Taču VK revīzija RNP atklājusi lielas problēmas katrā no šiem posmiem.

Bieži nav nekādas skaidrības, ar kādām metodēm RNP aprēķina nākamā gada izdevumus, un dažkārt prognozēto un faktisko tēriņu atšķirība ir milzīga. Piemēram, 2014.gadā tāmes punktam «atkritumu vadu tīrīšana un dezinfekcija» budžetēti 392 tūkstoši eiro, bet iztērēts simtreiz mazāk – 3866.

Savukārt izdevumi par administrāciju «katru gadu tiek apstiprināti nemainīgā apmērā, taču, sagatavojot faktisko izdevumu pārskatu, izdevumi tiek uzrādīti, nevērtējot to ekonomisko būtību, bet gan ar mērķi, lai pārskatā uzrādītie faktiskie izdevumi izlīdzinātos ar pārvaldīšanas maksā apstiprināto izdevumu apjomu», raksta VK.

Tiesa, ir arī izdevumu posteņi, kuros faktiskie tēriņi pārsniedz tāmē uzrādīto, tomēr VK revīzija rada spēcīgas aizdomas, ka RNP ik gadu noteiktā apsaimniekošanas maksa tiek rēķināta ar manāmu rezervi.

Tā būtu pusbēda, ja gada beigās pārpalikums paliktu kā uzkrājums, kuru iedzīvotāji var izmantot savu dzīves ap-stākļu uzlabošanai, tomēr VK revīzija parāda, ka, pat iepazīstoties ar RNP sagatavoto pārskatu, iedzīvotājiem ir praktiski neiespējami tikt skaidrībā par samaksātās naudas likteni.

Pirmkārt, «pārvaldīšanas maksas izdevumi nav salīdzināmi ar pārskatā iekļautajiem izdevumiem, jo pārskata pozīcijās netiek iekļauti tādi faktiski izdevumi, kas attiecīgajās pozīcijās bija iekļauti pārvaldīšanas maksā, savukārt tiek iekļauti tādi faktiski izdevumi, kas attiecīgajā pozīcijā nebija plānoti».

Otrkārt, apzināti tiek slēpts faktiskais uzkrājums. VK konstatē, ka 2014.gada pārskatā RNP avārijas dienesta pakalpojumiem uzrādīja izdevumus 1,57 miljonus eiro, lai gan patiesībā par tiem iztērēti 0,58 miljoni, tā «nepamatoti samazinot dzīvojamo māju finanšu līdzekļu atlikuma apmēru pārskata periodā un maldinot dzīvokļu īpašniekus». RNP to pat nenoliedz. Savā atbildē VK uzņēmums skaidro, ka patiesā rezultāta uzrādīšana dotu iespēju iedzīvotājiem pašiem lemt par šo līdzekļu izmantošanu, ko RNP acīmredzot neuzskata par vēlamu. Turklāt, ja kāds nams pāriet pie cita apsaimniekotāja un pārtrauc attiecības ar RNP, uzņēmums šo uzkrājumu paturējis sev.

Nepamatotas izmaksas

Visas VK atklātās nebūšanas īsā rakstā nemaz nevar uzskaitīt, bet dažas sevišķi piesaista uzmanību. RNP nodarbojās arī ar tādiem starpniecības un maksas pakalpojumiem kā zemes nomas vai komunālo maksājumu iekasēšana, kas nav saistīti ar namu apsaimniekošanu, taču šo aktivitāšu izmaksas tiek «nepamatoti iekļautas pārvaldīšanas maksā» un par tām maksā dzīvokļu īpašnieki. Ar lielu amplitūdu svārstās sētnieku apkopjamās platības. Salīdzinājumā ar 2013.gadu 2014.gadā kopjamā ietvju platība pieauga par 142 tūkstošiem kvadrātmetru, bet appļaujamās zaļās zonas platība samazinājās par 501 tūkstoti kvadrātmetru. Kad VK izlases kārtībā centās noskaidrot, uz kāda pamata notiek šīs izmaiņas, RNP nevarēja sniegt pamatojumu par konkrētajiem objektiem.

Uz šī fona tie daži tūkstoši eiro, kas tiek izmaksāti kā trīs mēnešu pabalsts cilvēkam, kas aizgājis no darba pat pirms pārbaudes laika beigām, tāds sīkums vien ir.

Pēc revīzijas publiskošanas RNP valdes priekšsēdētājs Lecis pagājušajā nedēļā nosauca VK secinājumus par vienpusējiem, taču spītīgi atteicās atbildēt uz mediju pārstāvju jautājumiem. Nākamajā dienā RNP pārstāve jau publiski cilāja iespēju vērsties tiesā pret VK.

Nebūs viegli tiem, kas centīsies izpildīt revīzijas pašā sākumā izteikto novēlējumu: «Valsts kontrole aicina dzīvokļu īpašniekus aktīvāk iesaistīties pārvaldītāja darbības kontrolē un, lemjot par sava īpašuma pārvaldīšanu, vērtēt, vai SIA Rīgas Namu pārvaldnieks sniegto pakalpojumu izmaksas ir samērotas ar viņu maksātspēju un interesēm.»

5 spilgti VK atklājumi Rīgas Namu pārvaldniekā

1. 2014. un 2015.gadā, iespējams, fiktīvi noformētas darbā 13 personas, atlīdzībā samaksājot 191 649 eiro.

2. Pārkāpts Publisko iepirkumu likums un bez iepirkuma organizēšanas 2013. un 2014.gadā a/s Rīgas siltums samaksāti 8,69 miljoni eiro.

3. Nepamatoti palielinātas uz dzīvojamajām mājām attiecinātās izmaksas. Piemēram, uzskaitēs iekļauti remontdarbi, kuri esot veikti dienās (tai skaitā Vecgada vakarā), kad atbilstoši darba laika uzskaitei izpildītāji nav bijuši darbā.

4. Maldināti dzīvokļu īpašnieki, uzrādot, ka avārijas dienestu apmaksai izlietoti 989 396 eiro, kuri patiesībā nav iztērēti un būtu jāieskaita uzkrājumos, par kuru tērēšanu lemj paši īpašnieki.

5. Nepamatoti par iepirkuma procedūras uzvarētāju atzīts Rīgas mēra padomnieka advokāta birojs Dzanuškāns un partneri, kas saņēmis 40 tūkstošu eiro vērtu pasūtījumu.

Rīgas Namu pārvaldnieks

Izveidots 2010.gadā, apvienojot 15 namu pārvaldes.
100% pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.
Apkalpo apmēram 170 tūkstošus klientu 4300 dzīvojamajās mājās.

Avoti: Valsts kontrole, Rīgas Namu pārvaldnieks

Skolā jāmācās, kā padarīt pasauli labāku

Lai panāktu, ka skolēni mācās, turklāt aizrautīgi, jānoskaidro, kas viņus interesē, un jāsaista viņu rūpes ar apgūstamo mācību vielu, iesaka Tailers Tigpens, Hārvarda Universitātes doktorants. Viņam ar šādu pieeju izdevies būtiski uzlabot skolēnu sekmes

Nekad vairs nebūs tā, kā bijis. To apjauš katra mamma un tētis, kuri 1.septembrī noskatās, kā viņu bērni aiziet uz skolu. Aug bērni, mainās arī izglītība. Ne tikai Latvijā, daudzviet pasaulē izglītības eksperti izstrādā jaunus izglītības standartus, mācību programmas un metodes. «Mēs gribam, lai skola sagatavo dzīvei. 21.gadsimta pieejai jāpaplašina tradicionālās prasmes,» saka Tailers Tigpens (Tyler Thigpen), gara auguma vīrietis tumšiem, viļņainiem matiem, ieguvis bakalaura grādu mākslā, Kembridžas Universitātē maģistra grādu sabiedrības vadībā, studējis teoloģiju un kļuvis par prezbiteriāņu mācītāju. Taču, strādājot skolās, apjautis, ka viņu patiesi aizrauj pedagoģiskais darbs. Patlaban, kad viņš Hārvarda Universitātes doktorantūrā studē izglītības vadību, viņam jau ir liela izglītības praktiķa pieredze: bijis spāņu valodas skolotājs, Atlantā piedalījies kādas skolas veidošanā un no 2011. līdz 2014.gadam vadījis Mauntvērnonas prezbiteriāņu skolu, radikāli mainot mācību darbu un panākot, ka gandrīz visi skolas audzēkņi nolemj turpināt mācības vidusskolās un koledžās. Tagad viņš ir viens no Ņujorkas un Aiovas izglītības departamentu konsultantiem. Latvijā ieradies vasarā, lai tiktos ar Iespējamās misijas un valsts iestāžu izglītības ekspertiem un gūtu priekšstatu par pārmaiņām Latvijas izglītības sistēmā. Ne tikai kā izglītības pētnieku, bet arī kā četru bērnu tēvu viņu urda doma – kādai jābūt 21.gadsimta skolai, lai bērni uz to ietu ar prieku, mācītos un kļūtu gudri, atvērti jaunām zināšanām, talantīgi un, galu galā, laimīgi. 

«Neviena skola nav perfekta,» saka Tailers, kurš nesen meklējis saviem bērniem piemērotāko skolu. Pirms sākt meklējumus, abi ar sievu vienojušies, ka galvenais, lai skolas pedagogi viestu uzticību, tajā valdītu labvēlīga atmosfēra un tāds klimats, kurā ir vēlme mācīties. Lai bērni redzētu saikni starp to, ko viņi stundās dara, un tūkstoš aizraujošām lietām ārpus skolas sienām. Jā, un vēl viņi gribēja skolu, kurā varētu apgūt spāņu valodu, jo Tailers runā spāniski tikpat labi kā angliski, un lai skolā būtu pievērsta uzmanība savstarpējām attiecībām. 

«Vai atradāt tādu skolu?»

«Nē! Es zinu tādas skolas, bet nedzīvojam tuvumā. Nolēmām sūtīt bērnus skolā, kas tuvu mājām, bet trūkstošo aizpildīt ar izglītību mājās,» atzīst Tailers. Tā droši vien dara vairums vecāku. Tailera un daudzu citu izglītības ekspertu mērķis ir panākt, lai 21.gadsimtā, kad bērni daudz zināšanu iegūst ar tehnoloģiju palīdzību, katra skola sniegtu ko vairāk par zināšanām: prasmes likt tās lietā, radošu pieeju, komunikācijas mākslu. «Skolā vajag mācīties būt, darīt, zināt un piedalīties,» uzskaita Tailers, pārliecināts, ka skolai jādod tādas iemaņas, kas būs noderīgas pieaugušā dzīvē. 

Kad 2001.gadā Tailers kļuva par skolas direktoru, viņš nolēma sākt darbu ar skolēnu aptauju, lai noskaidrotu, kas viņiem skolā patīk, bet kas – garlaiko. «Nav interesanti!» un «Nav būtiski!» – tās bija divas populārākās atbildes uz jautājumu, kas liek stundās nīkuļot un mudina bastot. «Mēs gribējām pārliecināt skolēnus, ka tas, ko viņi mācās, ir saistīts ar pasaules problēmām,» saka Tailers. Viņš ar kolēģiem vienojās darīt ko tādu, ko arī ASV uzskata par jauninājumu – iekļaut mācību priekšmetos tēmas, par ko interesējas skolēni. Spriežot pēc skolēnu aptaujas, viņus nodarbināja daudzas nebūšanas: ģenētiski modificēta pārtika (ĢMO), dzeramā ūdens un pārtikas trūkums pasaulē, klimata pārmaiņas, viendzimuma laulības, nabadzība Atlantas štatā. Kad Tailers izveidoja skolēnu interešu sarakstu, visi skolotāji izstrādāja mācību plānu, kā skaidrot šīs tēmas vēstures, angļu valodas, matemātikas, bioloģijas un citās stundās. Izmantojot vecos izglītības standartus, viņi radīja jaunu pieeju mācību programmas veidošanā. «Neatkarīgi no tā, ko skolēni tālāk dzīvē darīs, veidos biznesu vai strādās vadošos amatos, viņi vienmēr mēģinās saprast problēmu būtību un veidot pasauli labāku,» par saviem audzēkņiem pārliecināts Tailers. «Šāda pieeja mācībām veicina cilvēku iesaistīšanos problēmu risināšanā. Mums, pedagogiem, jāsaprot, ka skolēni grib sasaistīt mācības ar reālo dzīvi. Viņiem rūp pasaule. Mani skolēni liks lietā savas zināšanas, lai padarītu pasauli labāku. Tādēļ cilvēki nāk uz skolu.» 

Šī pieredze pamudināja Taileru iestāties par jaunu pieeju mācībām, ko sauc par dziļo mācīšanos (deep learning). Tas nozīmē, ka skolotāji ne tikai ņem vērā skolēnu intereses, bet arī liek lietā starpdisciplināras mācību metodes, tas ir, dažādu mācību priekšmetu skolotāji sastrādājas, lai palīdzētu skolēniem apgūt ko jaunu. Turklāt mācību procesā skolēniem pašiem ir daudz jāmeklē informācija, jāpēta, jānoskaidro, jāizstrādā tēzes vai priekšlikumi. «Mūsdienu izglītība ir saistīta ar lēmumu pieņemšanu un stratēģiju veidošanu. Skolēni nākotnē būs attieksmes veidotāji, lēmumu pieņēmēji un politikas veidotāji,» pārliecināts Tailers. Jautāts, kā skolotāji uztver pārmaiņas, viņš stāsta, ka parasti katrā skolā ir jauni un pieredzējuši skolotāji. Kad jaunie sastrādājas ar pieredzējušajiem, kuri patiesi mēģina darīt to labāko un tādēļ gatavi apgūt jaunas metodes, tas jaunos ļoti iedvesmo. 

Latvijā skolotāju vidējais vecums ir 47 gadi, kas ir par četriem gadiem vairāk nekā vidēji Eiropā. Tailers, paspējis personīgi iepazīties ar dažiem Latvijas skolotājiem, atbild – gan Latvijā, gan ASV nenovērtē pieredzes apmaiņu. «Kad sāku strādāt skolā, prasīju kolēģiem, kur varētu atrast aprakstītus labas prakses piemērus. Biju sarūgtināts, jo vairums atbildēja – neko tādu neesam lasījuši,» stāsta Tailers. Tāpēc viņš iestājas par pieredzes apmaiņu starp skolām un mentoru sistēmu, kurā pieredzējušie skolotāji izglīto jaunos, bet jaunie iedvesmo jauninājumiem pieredzējušos. «Ja grib strādāt par juristu, visu laiku jāatjauno zināšanas par likumiem. Arī skolotājiem visu laiku jāapgūst jaunas zināšanas. Tāpēc ir svarīgi, lai skolotājs, kurš grib būt veiksmīgs visas karjeras garumā, uzzina par citu kolēģu labo pieredzi,» pārliecināts Tailers. 

Viņš stāsta, ka ASV, gluži tāpat kā Latvijā, izglītības sistēma piedzīvo lielas reformas, kuru galvenais mērķis ir panākt, lai skolēni tiktu pie labas izglītības. Pētot kvalitāti ASV, atklājies, ka jo-projām ir lielas atšķirības starp izglītību, ko saņem atšķirīgu rasu un sociā-lās izcelsmes bērni. «Viena no reformām mēģina samazināt atšķirības. Situācija pēdējos gados uzlabojusies, bet nav perfekta, tādēļ šī reforma joprojām tiek uzskatīta par prioritāti,» stāsta Tailers. «Varētu rasties jautājums, kādēļ tādas atšķirības? Sarežģīts jautājums, bet, manuprāt, tas ir saistīts ar mūsu ticību bērniem. Daži no mums tic, ka visi skolēni var sasniegt labus rezultātus.»

Tailera stāstītais par atšķirībām ASV skolās atgādina, ka pēdējos gados palielinās sekmības plaisa starp Latvijas pilsētu un lauku skolām. Piecpadsmitgadīgo skolēnu sekmes matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā lauku skolās atpaliek no vienaudžu sasniegumiem pilsētās. Tailers uzskata, ka arī šeit atslēgas vārds ir ticība. «Ja skolotāji netic, ka visi skolēni var sasniegt labus rezultātus, tas arī nenotiek. Lai apgūtu vienu un to pašu mācību vielu, vienam skolēnam vajag vairāk laika, citam – mazāk. Dodam iespēju ilgāk mācīties! Ir bērni, kuriem vajag vairāk kontaktstundu!» mudina Tailers gaišā ticībā, ka visiem bērniem ir vienādas iespējas gūt panākumus. «Daži cilvēki skolu uztver kā ražotni, kur skolēns ir gala produkts. Bet es salīdzinu skolu ar dārzu, kur ir jāsēj sēkla, jālaista, jārūpējas par augiem. Mēs dodam iespējas bērnu izaugsmei.»

Ēdienkarte

Zaļie lapu salāti ar svaigiem dārzeņiem un olīveļļu 
Kafija ar pienu

Uz robežas

Politiķu prāti ceļ žogus, kuriem bēgļu izmisušās sirdis pāri kāpj

Vidusjūra. Sestdien Itālijas flote pie Lībijas krastiem izglāba 4400 bēgļu no vairāk nekā 20 pār-blīvētām, grimt draudošām laivām. Pēc Apvienoto Nāciju datiem, šajā gadā 264 500 bēgļu jau šķērsojuši Vidusjūru. Vairāk nekā 100 000 nonākuši Itālijā, bet 160 000 Grieķijā.

Kosas sala. Pagājušajā nedēļā Grieķijas valdība noīrēja lielu pasažieru kuģi, uz kura izmitināt un reģistrēt gandrīz 2000 bēgļu no Sīrijas. Iepriekšējā nedēļā stadionā, kurā spiesti mitināties vairāki tūkstoši bēgļu, izcēlās sadursmes ar policiju. Tikai daži kilometri jūras šķir Kosu no Turcijas, kur atrodas vairāk nekā miljons bēgļu, bet tūristu skaits uz salas šogad sarucis. Kā raksta britu prese, ir ļoti nepatīkami ēst brokastis, kamēr uz tevi skatās izsalcis cilvēks.

Maķedonijas robeža ar Grieķiju. Policijas centieni ar asaru gāzi un gaismas-trokšņa granātām apstādināt tūkstošiem cilvēku liela pūļa laušanos pāri robežai izrādījās veltīgi, un sestdien robeža tika bēgļiem atvērta.

Ungārijas robeža ar Serbiju. Līdz mēneša beigām tiks pabeigts apmēram 175 km garš žogs, kas novirzīs bēgļu plūsmu no pašas Ungārijas uz blakus esošajām ES valstīm Horvātiju un Rumāniju. Atbilstoši Eiropas Savienības Dublinas regulai par bēgļiem atbild pirmā ES valsts, kurā tie ierodas. Ungārijā šogad pa-tvērumu esot prasījuši jau 110 000 cilvēku. Nākotnē bēgļi un atbildība par viņiem aizplūdīs kaimiņiem.

Haidenava bijušajā Austrumvā-cijā. Vairāki simti labējo ekstrēmistu un neonacistu nedēļas nogalē centās bloķēt pieeju nesen pilsētiņā atvērtajai bēgļu patversmei, un sekojošajās sadursmēs vairāki desmiti policistu tika ievainoti. Pat bulvārizdevums Bild grautiņa dalībniekus nosauca par idiotiem un kauna traipu valstij. Vācija ir kļuvusi par bēgļu galveno mērķi Eiropā. 19.augustā Vācijas valdība gandrīz divkāršoja prognozi par valstij šogad gaidāmo patvēruma meklētāju skaitu līdz 800 000, kas ir četras reizes vairāk nekā pērn.

Ātrvilciens Amsterdama-Parī-ze. Tikai trīs amerikāņu un viena brita varonība piektdien novērsa asinspirti, kad jauns, ar kalašņikovu, pistoli un kartona griezēju bruņojies marokānis grasījās atklāt uguni uz pasažieriem. Uzbrucējs bija zināms Spānijas un Francijas drošības dienestiem kā radikālas islāmistu kustības dalībnieks.

Kalē. Ieeja vilciena tunelī zem Lamanša kļuvusi par magnētu, kas jau kopš 1999.gada pievelk migrantus, kuri pa to cer nokļūt Anglijā. Viņi dzīvo nelegālās apmetnēs – «džungļos» – un ir gatavi riskēt ar dzīvību, ejot kājām caur tuneli, paslēpjoties furgonā vai pat cenšoties uzlēkt uz braucoša vilciena jumta no viadukta. Jūlija beigās tūkstošiem migrantu centās masveidā iekļūt tunelī, un pagājušajā nedēļā Lielbritānija un Francija vienojās vēl vairāk nostiprināt aizsargžogus ap tuneļa ieeju.

Londona. Lielu mediju uzmanību piesaistīja maza demonstrācija 20.augustā pie parlamenta ēkas, kuru sasauca Lielbritānijas galvenā poļu avīze, lai oponētu britu aizspriedumiem pret migrantiem un pievērstu uzmanību viņu ieguldījumam ekonomikā. Citi poļi tajā pašā dienā organizēja asins donoru dienu, kas simbolizēja viņu devumu vietējai sabiedrībai. Lielais imigrantu skaits, arī no Austrumeiropas, ir viens no galvenajiem dzinuļiem daudzu britu vēlmei izstāties no Eiropas Savienības.

Uz un caur Eiropu plūstošās cilvēku straumes, šķiet, ar katru mēnesi pieņemas spēkā. Rudenim nākot, temperatūra aiz loga samazināsies, bet migrācijas politiskā temperatūra turpinās kāpt.

Kā redzams no šiem pēdējo nedēļu piemēriem, daudzās valstīs pirmais, vieglākais un bieži vien vienīgais risinājums ir celt aizvien jaunus, augstākus žogus. Šis reflekss arī izpaudās pēc uzbrukuma ātrvilcienā, kad Beļģijas premjerministrs aicināja drošības apsvērumu dēļ pārskatīt Šengenas noteikumus par cilvēku brīvu kustību un ieviest robežkontroli vilcienos. Šo priekšlikumu noraidīja Eiropas Komisija, norādot, ka arī ES līgumu ietvaros ir iespējams pastiprināt drošību. Tomēr domas par robežkontrolēm virmo gaisā. Otrdien Itālijas ārlietu ministrs intervijā atzina, ka bēgļu krīze pakļauj riskam Šengenas nākotni, un varam gaidīt aizvien vairāk šādu izteicienu.

Stipri jāšaubās, vai Šengenas ierobežošana atrisinātu bēgļu krīzi, tomēr tā nozīmīgi apgrūtinātu daudzu eiropiešu dzīvi un būtu vēl viens trieciens Eiropas kopības idejai. Tāpēc draudi vienam no Eiropas Savienības redzamākajiem un populārākajiem sasniegumiem – brīvai cilvēku kustībai – ir vēl viens nopietns iemesls, kāpēc ir tik svarīgi Eiropai izstrādāt kopīgu pozīciju bēgļu un migrantu jautājumā.

Tikmēr Latvijai ir paveicies, ka mums ir vēl laiks izstrādāt politiku šajā jomā, pirms augošā labklājība padarīs mūs par aizvien pievilcīgāku mērķi ieceļotājiem. Tādā ziņā debates par ES bēgļu kvotām, kas apsveicamā kārtā tagad pārvērtušās par diskusijām, kā nodrošināt, lai iebraucēji iemācās latviski, ir nākušas īstajā laikā. Jo, kā redzams no viena Eiropas gala līdz otram, šis jautājums nekur neaizbēgs. Tas ir ieradies uz palikšanu.

Komentārs 140 zīmēs

Domnīca Freedom House novērtējusi Latviju kā trešo visdemokrātiskāko no postsociālisma valstīm pēc Slovēnijas un Igaunijas.

Brauciet ciemos! Par spīti Krievijas tūristu skaita kritumam par 37%, kopējais Latvijas apmeklētāju skaits gada 2.ceturksnī pieaudzis par 4,7%.

Ķīnas akciju tirgus, Krievijas rublis, varš, alumīnijs – kur tik skaties, cenas lejā. Nafta tuvojas līmenim, kāds nav redzēts kopš finanšu krīzes.

Lukašenko spēle

Latvijai nav jābūt Baltkrievijas interešu lobētājai Eiropas Savienībā

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko pēkšņais lēmums pirmdien apžēlot sešus politieslodzītos ir ievērības cienīgs notikums, ja arī nav negaidīts. Tomēr ārlietu ministra Edgara Rinkēviča apņemšanās virzīt Eiropas Savienībā jautājumu par Baltkrievijai noteikto sankciju politikas pārskatīšanu šķiet pārspīlēti dedzīga.

Politieslodzīto atbrīvošana bija tikai viens no noteikumiem ES 2004.gadā ieviesto un pēc tam regulāri pagarināto un papildināto sankciju mīkstināšanai, un tā izpildīšana tiešām ir «nozīmīgs solis», kā teic Rinkēvičs un citi ES politiķi. Tāpēc ES tagad, protams, jāsper «solis pretī» un «jārāda – ja notiek pozitīvas izmaiņas, arī mēs reaģējam pozitīvi».

Tam var piekrist. Taču ne Rinkēviča teiktajam, ka ar Baltkrieviju mums nu palikšot domstarpības vairs tikai «par atsevišķiem jautājumiem, kas attiecas uz politiskajām brīvībām». ES priekšnoteikumi attiecību normalizēšanai ar Baltkrieviju ir arī brīvas vēlēšanas, brīvi mediji, neatkarīgas tiesas, pulcēšanās un politisko apvienību brīvība, cilvēktiesību ievērošana. Nekā no tā Baltkrievijā nav. Bet politisku ķīlnieku izmantošana ir sena prakse Lukašenko darījumos ar Eiropu.

Pirmdien redzamākais no atbrīvotajiem opozicionāriem Mikita Statkevičs uzsvēra, ka nebija lūdzis un netaisījās lūgt valdniekam «apžēlošanu». Ir labi, ka viņš un citi politieslodzītie ir brīvībā. Taču Lukašenko vadīja nebūt ne «humāni» apsvērumi, kā viņš pats skaidro lēmumu apžēlot savus oponentus, drīzāk gan ļoti racionāls aprēķins. Un, tāpat kā tagad kādus apžēlo, viņš var rīt atkal citus vai tos pašus iemest cietumā. Jau dzirdam prognozes, ka tieši tā notikšot uzreiz pēc prezidenta vēlēšanām oktobrī, kurās valdnieks, nav šaubu, ir pārliecināts par savu kārtējo «ievēlēšanu».

Pašlaik atbrīvotie var par savu atgūto brīvību daļēji pateikties arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kura agresija Ukrainā un paziņojumi par arī citu kaimiņvalstu suverenitātes neīstumu satraukuši ne tikai Baltkrievijas, bet arī, piemēram, Turkmenistānas, Uzbekistānas, Kazahstānas valdniekus, kuri arī meklē iespējas «tuvināties Eiropai», vienlaikus saglabājot totālu varu savās valstīs.

Latvijas gatavību uzņemties «kontaktpersonas» lomu ES attiecībās ar austrumu despotiem var dēvēt par «reālpolitiski pragmatisku» – arī mūsu interesēm atbilst Krievijas kaimiņvalstu suverenitāte pat tad, ja tās ir autoritāras valstis. Tomēr Latvijas entuziasmu attiecību kopšanā ar diktatoriem, to skaitā ar Lukašenko, diemžēl nevar aizbildināt ar tikai «ģeopolitiskās situācijas» saasināšanos pērn pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un Krimas aneksijas.

2012.gada pavasarī, kad Eiropas Savienība nolēma paplašināt sankcijas pret Lukašenko režīmu kā atbildi uz Baltkrievijā pastiprinātajām represijām, Latvija panāca izņēmumus ES «melnajā sarakstā» dažiem Baltkrievijas oligarhiem. Un, kad 2013.gadā Saskaņas centra un VL-TB/LNNK Saeimas deputāti pat aizbrauca uz Minsku spēlēt «draudzīgu» hokeju ar Baltkrievijas prezidenta komandu, režīma opozīcijas vērtējumā Latvija kļuva par «Lukašenko visstingrāko aizstāvi Eiropā».

Turklāt «ģeopolitiskā situācija» netraucēja Latvijas valdībai pagājušogad nosargāt no iekļaušanas ES «melnajā sarakstā» arī paša Putina līdzgaitnieku, Krievijas dzelzceļu priekšnieku Vladimiru Jakuņinu. Šobrīd, kad pirmīt varenais čekists zaudējis amatu, bet viņa draugs, Latvijas dzelzceļa priekšnieks Uģis Magonis sēž Centrālcietumā, nevar nevaicāt, vai bija gudri cīnīties par šādu «pragmatisku» kompromisu ar principiem un rīkoties pretēji gan ģeopolitiskai loģikai, gan ES un ASV sankciju politikai.

Lukašenko pašreizējā «žēlastība» nav neparasta. 2008.gadā, kad Krievijas iebrukums Gruzijā vēstīja draudus arī citu valstu suverenitātei, Baltkrievijas valdnieks atbrīvoja dažus politieslodzītos, pēc tam vēl dažus finanšu krīzes laikā, kad akūti vajadzēja Rietumu aizdevumus. Taču, līdzko 2010.gadā (kad ES nauda jau bija notērēta) Lukašenko kārtējo reizi bija «ievēlēts» amatā, režīms arestēja 700 protestētāju, to skaitā septiņus no deviņiem opozīcijas prezidenta amata kandidātiem, no kuriem trim tiesa piesprieda 5 un 6 gadu cietumsodus.

Pašlaik politiski un ekonomiski spiedīgie apstākļi liek Lukašenko izmisīgi meklēt attiecību «normalizēšanu» ar Rietumiem. No stūrī sevi iedzinušā Putina var sagaidīt jaunas avantūras. Bet Baltkrievijas lielākās tirdzniecības partneres Krievijas un trešās lielākās Ukrainas ekonomiskās grūtības smagi ietekmē valsts ekonomiku – IKP pirmo reizi kopš 1997.gada sarūk, rubelis šogad zaudējis trešdaļu vērtības. Lukašenko vajag naudu un ES leģitimāciju savai kā Baltkrievijas vienīgā suverenitātes garanta valdīšanai. Daži politieslodzītie, kuri nevar apdraudēt viņa varu, ir sīknauda šajā spēlē.

Latvijai šajā spēlē nav jākļūst par Lukašenko bandinieku. Uz politieslodzīto atbrīvošanu jāreaģē pozitīvi. Taču atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanai jābūt ES kopējai politikai. Lai cik spēcīgi Latvijā būtu baltkrievu oligarhu lobiji, viņu intereses nav mūsu valsts intereses.

Komentārs 140 zīmēs

Drošības prioritātes. Igauņi celšot žogu uz robežas ar Krieviju. Bet latvju «patrioti» gribētu nožogoties no ES bēgļu politikas.

Atvadu pūtiens? Ūjināšanu pensionāriem ilgi atcerēsies kā Solvitas Āboltiņas spilgtu veikumu politikā.

Izmisumā atdošos! Krievijas ārlietu ministrs pavēstījis, ka amerikāņi sūtot Kremlim «signālus» par attiecību uzlabošanu.

Par Grieķiju, budžetu un 1.septembri

 

Latvijas valdība ir lēmusi par labu jaunam 85 miljardu aizdevumam Grieķijai. Kurš no izteikumiem drīzāk raksturo jūsu viedokli šajā situācijā?

Valdība pašlaik veido nākamā gada budžetu, plānojot ekonomikas pieaugumu. Kopumā vērtējot, kādas ir jūsu prognozes par Latvijas tautsaimniecības attīstību nākamgad?

Sākoties jaunajam mācību gadam 1.septembrī, ar kādu atzīmi jūs novērtētu izglītības ministres Mārītes Seiles līdzšinējo darbu?

Aptauja veikta internetā 25.augustā. Atbildēja 823 respondenti.

Pārejas posma posmi

Daži būs pamanījuši, ka starp atvaļinājumu un atgriešanos darbā ir slidena pāreja

Septembris ir tik tuvu, ka grūti to ignorēt. Līdzīgi kā redzot un dzirdot Solvitas ūjināšanu, var spriedelēt par cilvēka prāta robežām, bet nevar ignorēt to, ka neprāts vienmēr ir tik tuvu. Bet ne par Solvitu stāsts… Gladiolas jau ir izaugušas garākas par standarta pirmklasnieku, kas jau izsenis simbolizē šo cēlo ziedu gatavību pavadīt jaunieti uz skolu. Bet arī ne par gladiolām stāsts… Līdz ar septembri atsākas teātra sezona, kas skatītājiem nozīmē jaunas izrādes, bet man līdzīgie ar bažām secina – atvaļinājums ir cauri. Iespējams, tie, kas šovasar ir bijuši atvaļinājumā, būs pamanījuši, ka starp atvaļinājumu un atgriešanos pie saviem darbiem ir tāds slidens pārejas posms. Par to arī stāsts.

Pašlaik šī pāriešana no dīkdienības uz mērķtiecīgām darbībām ir mans izaicinājums. Lai pāreju labāk izprastu, nolēmu to sadalīt mazākos posmos. 1. pārejas posma posms. Apskaidrība. Tam nepavisam nav jābūt tādam brīdim, kad, sēžot zem mango koka, saprotat – ā! Tam pat nav jābūt brīdim, kad esat pārlieku aizkavējies ābeles ēnā, par ko saņemat mājienu no ābeles kā ar ābolu pa pieri, un saprotat – ā! Jums tuvumā koku var arī nebūt. Apskaidrība mēdz atnākt, piemēram, brokastu laikā, tādējādi sabojājot atlikušo dienu – atvaļinājums cauri. Šī tipa atklāsmei ir divas galējības – to, ka brīvdienas ir cauri, jūs saprotat un sākat stresot, stipri pirms tas ir noticis vai stipri pēc brīvdienu beigšanās. Jāatzīst, otrajā gadījumā stress ir vietā. Neatkarīgi no tā, vai apskaidrojāties priekšlaikus vai ne, jūs ieraugāt pasauli ar jaunām acīm, un tas nozīmē, ka esat nākamajā posmā, kurā nonākušie bieži atceras iepriekšējās dzīves.

2. pārejas posma posms. Iepriekšējās dzīves. Tas ir posms, kad jums atmiņā uzplaiksnī dažādas ainas no pirmsatvaļinājuma laika, liekot jūsu sejai nesankcionēti mainīt emociju grimases. Kolēģi no rīta, jautrā ballīte birojā pēc darba, kolēģa neizmazgātā kafijas krūze uz jūsu galda, priekšnieks labā noskaņojumā, priekšnieks kā parasti. Ja ir iespējams, pie kādas patīkamas atmiņas vajag «raut nost». Pozitīvākas atmiņas kalpos kā uzmundrinājums un palīdzēs vieglāk veikt nākamo posmu. 3. pārejas posma posms. Jaunā pasaule. Šeit jums no jauna jāapgūst pamatlietas, bet nu jau citā, realitātes gaismā. Piemēram, jāsaprot, ka modinātājs ir nevis viena no telefona liekajām funkcijām, bet praktisks rīks, kas, vairākkārt pavirši lietots, var pat atņemt jums darbu. Jāapjauš, ka vārdiem «šodien izdarīšu» laika ierobežojums ir viena diena, kas beidzas šovakar. Jāatgādina sev, ka, paziņojot šefam «man apnika, padarām kaut ko citu», jūs riskējat tikt uzskatīts par asprāti – veiksmes gadījumā.

Vai no dalīšanas posmos kļūst vieglāk? Nezinu, bet kļuva skaidrs, ka vajag tikai sākt. Arī šo rakstu iesākt nebija viegli, bet, kad sāku, viss, par ko spēju domāt, ir lasītāja, tātad tavas, zīlītes, kas šaudās no vārda uz vārdu un smieklu krunciņas pie acīm, kas vai nu sarosās, vai nerosās nemaz. Un kad man šādas domas šaudās pa galvu, es ar prieku secinu – atvaļinājums ir cauri!

Pārejas posma posmi

Daži būs pamanījuši, ka starp atvaļinājumu un atgriešanos darbā ir slidena pāreja

Septembris ir tik tuvu, ka grūti to ignorēt. Līdzīgi kā redzot un dzirdot Solvitas ūjināšanu, var spriedelēt par cilvēka prāta robežām, bet nevar ignorēt to, ka neprāts vienmēr ir tik tuvu. Bet ne par Solvitu stāsts… Gladiolas jau ir izaugušas garākas par standarta pirmklasnieku, kas jau izsenis simbolizē šo cēlo ziedu gatavību pavadīt jaunieti uz skolu. Bet arī ne par gladiolām stāsts… Līdz ar septembri atsākas teātra sezona, kas skatītājiem nozīmē jaunas izrādes, bet man līdzīgie ar bažām secina – atvaļinājums ir cauri. Iespējams, tie, kas šovasar ir bijuši atvaļinājumā, būs pamanījuši, ka starp atvaļinājumu un atgriešanos pie saviem darbiem ir tāds slidens pārejas posms. Par to arī stāsts.

Pašlaik šī pāriešana no dīkdienības uz mērķtiecīgām darbībām ir mans izaicinājums. Lai pāreju labāk izprastu, nolēmu to sadalīt mazākos posmos. 1. pārejas posma posms. Apskaidrība. Tam nepavisam nav jābūt tādam brīdim, kad, sēžot zem mango koka, saprotat – ā! Tam pat nav jābūt brīdim, kad esat pārlieku aizkavējies ābeles ēnā, par ko saņemat mājienu no ābeles kā ar ābolu pa pieri, un saprotat – ā! Jums tuvumā koku var arī nebūt. Apskaidrība mēdz atnākt, piemēram, brokastu laikā, tādējādi sabojājot atlikušo dienu – atvaļinājums cauri. Šī tipa atklāsmei ir divas galējības – to, ka brīvdienas ir cauri, jūs saprotat un sākat stresot, stipri pirms tas ir noticis vai stipri pēc brīvdienu beigšanās. Jāatzīst, otrajā gadījumā stress ir vietā. Neatkarīgi no tā, vai apskaidrojāties priekšlaikus vai ne, jūs ieraugāt pasauli ar jaunām acīm, un tas nozīmē, ka esat nākamajā posmā, kurā nonākušie bieži atceras iepriekšējās dzīves. 

2. pārejas posma posms. Iepriekšējās dzīves. Tas ir posms, kad jums atmiņā uzplaiksnī dažādas ainas no pirmsatvaļinājuma laika, liekot jūsu sejai nesankcionēti mainīt emociju grimases. Kolēģi no rīta, jautrā ballīte birojā pēc darba, kolēģa neizmazgātā kafijas krūze uz jūsu galda, priekšnieks labā noskaņojumā, priekšnieks kā parasti. Ja ir iespējams, pie kādas patīkamas atmiņas vajag «raut nost». Pozitīvākas atmiņas kalpos kā uzmundrinājums un palīdzēs vieglāk veikt nākamo posmu. 3. pārejas posma posms. Jaunā pasaule. Šeit jums no jauna jāapgūst pamatlietas, bet nu jau citā, realitātes gaismā. Piemēram, jāsaprot, ka modinātājs ir nevis viena no telefona liekajām funkcijām, bet praktisks rīks, kas, vairākkārt pavirši lietots, var pat atņemt jums darbu. Jāapjauš, ka vārdiem «šodien izdarīšu» laika ierobežojums ir viena diena, kas beidzas šovakar. Jāatgādina sev, ka, paziņojot šefam «man apnika, padarām kaut ko citu», jūs riskējat tikt uzskatīts par asprāti – veiksmes gadījumā.

Vai no dalīšanas posmos kļūst vieglāk? Nezinu, bet kļuva skaidrs, ka vajag tikai sākt. Arī šo rakstu iesākt nebija viegli, bet, kad sāku, viss, par ko spēju domāt, ir lasītāja, tātad tavas, zīlītes, kas šaudās no vārda uz vārdu un smieklu krunciņas pie acīm, kas vai nu sarosās, vai nerosās nemaz. Un kad man šādas domas šaudās pa galvu, es ar prieku secinu – atvaļinājums ir cauri!

Karš ir miers?

 

Milzu burti uz Patiesības ministrijas fasādes sludina: «Karš ir miers. Brīvība ir verdzība. Nezināšana ir spēks.» Šai Orvela romāna 1984 grandiozi nomācošajai ainai mūslaiku Kremlis līdzinās arvien nepārprotamāk, kaut Maskavā nav nama ar Partijas absurdajiem saukļiem uz fasādes.

Piemēram? Nupat Krievijas interneta cenzors bloķēja piekļuvi Vikipēdijai, pamatojot ar kādai narkotiskai vielai veltīta šķirkļa neatbilstību dienesta prasībām. Pirms mēneša prokuratūra pasludināja pirmo nevēlamo «ārvalstu aģentu» organizāciju – Nacionālo demokrātijas attīstības fondu, ar kura nosaukumu jau pietiek, lai Kremļa nepatika neizbrīnītu. Maijā pieņemts likums, ka sadarbība ar valstij «nevēlamām organizācijām» ir sodāma – par to iedzīvotājiem draud pusgads cietumā.

Mums Latvijā – no Pāvilostas līdz Zilupei – ir kārdinājums laist gar ausīm Orvela iestudējumu Putina režijā, jo tas uz mums it kā neattiecas. Taču tā nav.

Jaunākais Re:Baltica pētījums rāda, kā Kremļa trupā dāsni apmaksā «aktierus» arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuru «šovi» ne tikai rāda atbalstu Putina politikai, bet uzkurina sabiedrību un nelaiž garām iespēju diskreditēt Baltijas valstu neatkarību. Krievija tērē miljonus, lai it kā veidotu tēlu pasaulē, bet faktiski cementētu atbalstu Kremļa politikai. Krievijas stipendiātu loks Baltijā nav plašs, taču iepludinātās summas uz trūcīgā nevalstiskā sektora fona ir milzīgas – pēc pieticīgām aplēsēm, trijos gados ap 40 organizāciju saņēmušas vismaz 1,5 mijonus eiro. Ir laiks šos Orvela eksperimentālos iestudējumus izsvilpt, pirms režisors Putins sapošas viesizrādēs.

Radars pasaulē

Nedēļas notikumi pasaulē


Ķīna vairākas dienas pēc kārtas samazināja juaņas vērtību pret ASV dolāru, satricinot pasaules finanšu tirgus un uzrādot lielāko valūtas vērtības samazinājumu pēdējos 20 gados. Šis solis var
palīdzēt juaņai nokļūt pasaules galveno rezervju valūtu grozā, kur pašlaik ir ASV dolārs, eiro, Lielbritānijas mārciņa un Japānas jena.

ES un ANO pauž bažas par situācijas pasliktināšanos Ukrainā, kas varētu izbeigt februārī panākto pamieru Austrumukrainā. Augustā Donbasā kaujās bojā gājuši 200 cilvēku, pastiprinoties sadur-smēm starp Ukrainas armijas spēkiem un prokremliskajiem kaujiniekiem. Puses vaino viena otru pamiera pārkāpšanā.

Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs paziņojis, ka pārtikas embargo saraksts ir papildināts ar vēl piecām valstīm – Albāniju, Melnkalni, Islandi, Lihtenšteinu, kā arī Ukrainu. Embargo pret Ukrainu plāno ieviest tad, kad stāsies spēkā Kijevas un ES asociācijas līguma ekonomiskā daļa. 

ANO Drošības padome atbalsta centienus rīkot jaunas miera sarunas Sīrijā. «Miera iniciatīvu plānots sākt septembrī, kad izveidos darba grupas sarunām par drošības, pretterorisma, politiskiem, tiesiskiem jautājumiem un Sīrijas atjaunošanu,» pavēstīja Francijas vēstnieks ANO Stafans da Mistura.

Lielbritānijā vēršas plašumā viesstrādnieku paverdzināšana, kas ir plaši izplatīta lauksaimniecības, zivsaimniecības, viesnīcu un būvniecības sektorā, liecina valdības verdzības apkarošanas komisāra Kevina Hailenda ziņojums. 

Taizemes galvaspilsētā Bangkokā tūristu iecienītā rajonā noticis sprādziens, kurā gājis bojā 21 cilvēks. Sprādzienu izraisījusi pie motocikla piestiprināta bumba. 

Ēģiptē par karstuma upuriem kļuvuši 92 cilvēki, valstij piedzīvojot spēcīgāko svelmi pēdējos 40 gados. Gaisa temperatūra sasniegusi 40 grādus Kairā un 46 grādus valsts dienvidos. 

Norvēģijas tiesa piespriedusi sešu mēnešu cietumsodu lidsabiedrības airBaltic otrajam pilotam, kas 8.augustā tika aizturēts Oslo lidostā kopā ar vēl trim apkalpes locekļiem, kam pirms reisa alkohola koncentrācija asinīs pārsniedza pieļaujamo līmeni – 0,2 promiles. Pilota organismā reģistrētas 1,35 promiles. Stjuartēm tiesa piespriedusi 60 un 45 dienu ieslodzījumu. Lidmašīnas kapteinim tiesa vēl gaidāma.

Izvēlamies karogu!

Izsijājot vairāk nekā 10 000 ieteikumu, īpaša ekspertu komanda izvēlējusies 40 pusfinālistus, kas pretendē kļūt par jauno Jaunzēlandes karogu. Četri finālisti tiks paziņoti septembra vidū, bet pēc tam tiks rīkots referendums divās kārtās. Jaunais valsts simbols karogu mastos varētu sākt plīvot nākamā gada maijā.

Jaunā karoga dizaina versijās lielākoties dominē trīs simboli: sudraba papardes zars, kas jau ilgu laiku ir neoficiāls nācijas simbols, savērpies papardes zara galiņš, ar kuru iezemieši maori simbolizē dzīves apļveida ciklu, un Dienvidu krusts – Piena ceļa zvaigznājs, kas redzams tikai pasaules dienvidu puslodē.

Visas versijas

Jaunzēlandieši kurn, ka pašreizējo karogu daudzi jauc ar Austrālijas valsts simbolu, turklāt tas atgādina par valsts koloniālo pagātni

 

Radars Latvijā

Nedēļas notikumi Latvijā


Saeimas Eiropas lietu komisija
atbalstījusi 86 miljardu eiro aizdevuma piešķiršanu Grieķijai. Valdība apstiprināja aizdevumu ar diviem nosacījumiem – Grieķijai jāizpilda aizdevēju noteiktā valsts glābšanas programma, un parāda «norakstīšanas» gadījumā Latvijai jāsaņem pilna kompensācija par šī atbalsta radītajiem budžeta izdevumiem.

Bijušais premjers Aigars Kalvītis iecelts akciju sabiedrības Latvijas gāze valdes priekšsēdētāja amatā. Ekspremjers ieņem vadošus amatus arī citās kapitālsabiedrībās – Latvijas balzama padomes priekšsēdētājs, a/s Rīgas Dinamo valdes priekšsēdētājs u.c.

Ventspils mēram un tiesas procesos iesaistītajam Aivaram Lembergam noteikts aizdomās turamā statuss tā dēvētajā oligarhu lietā. Viņu tur aizdomās par tirgošanos ar ietekmi, taču savu vainu viņš neatzīst. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs no komentāriem atturas.

Latvijas dzelzceļa bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa aizturēšana var samazināt dzelzceļa kravu tranzītu no Krievijas caur Latviju, brīdinājis Eiroparlamenta deputāts Andrejs Mamikins (Saskaņa). Rīgas vicemērs Andris Ameriks piebalsojis, ka saņemta neoficiāla informācija par akmeņogļu kravu pārtraukšanu caur galvaspilsētas ostu, kas ir trešdaļa no kopapjoma. Krievijas dzelzceļa kompānija oficiāli paziņoja, ka Latvijas virzienā notiks sliežu ceļu remonts, taču būtiski kravu plūsmas pārtraukumi nav plānoti.

Valdība krīzē nonākušajai piensaimniecības nozarei piešķīrusi 7,6 miljonu eiro atbalstu – šo finansējumu saņems piena ražotāji. Līdzekļi rasti Zemkopības ministrijas budžetā, ietaupot tos no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda projektiem.

Izvēlēts jaunais Valsts kancelejas direktors – kādreizējais Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš, kura vadībā Dombrovska laikā tapis Nacionālās attīstības plāns. Viņš iepriekš amatu pameta, to skaidrojot ar nepietiekami konkurētspējīgu atalgojumu.

Veselības ministrija Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktoru Armandu Ploriņu informējusi par darba attiecību izbeigšanu ar 14.septembri, ja viņš nepiekritīs piedāvātajiem darba līguma grozījumiem. Ploriņam piedāvāts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Operatīvās ķirurģijas centra vadītāja amats.

Svētdienas vakarā Klapkaln-ciemā, meža kāpu zonā, nomaldījās 2013.gadā dzimis ASV pilsoņu bērns. Meklēšanā iesaistoties 500 cilvēkiem – Valsts policijai, zemessardzei, kinologiem, armijai un brīvprātīgajiem -, agrā pirmdienas rītā bērnu izdevās atrast sveiku un veselu. Vācijā dzīvojošā ģimene Latvijā ieradusies atpūsties.

Aglonā nosvinēti Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, tos apmeklējuši ap 100 000 cilvēku, to skaitā valsts augstākās amatpersonas. Savā uzrunā Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs šoreiz atsaucās uz pāvesta encikliku, aicinot cilvēkus izturēties saudzīgi pret vidi.

Ernests Gulbis atgriezies uz veiksmes takas – izcīnītas piecas uzvaras pēc kārtas un sasniegts Monreālas Masters 1000 turnīra ceturtdaļfināls, sīvā cīņā zaudējot pasaules pirmajai raketei serbam Novakam Džokovičam. Gulbis pēc šī turnīra ieņem 68.vietu ATP rangā.

Bez naudas nelaimīgi

Swedbank Latvijas vērtību pētījumā noskaidrots, ka iedzīvotāju galvenais laimes avots ir ģimene. Jauniešu vidū (15-24 gadus vecie) par laimīgiem sevi uzskata 72% aptaujāto, bet vecākā grupā (45-54) vairs tikai 59%.

Laimīgus dara
Ģimene 65%
Mīlestība 21%
Savs mājoklis 16%
Daudz naudas 14%
Veselība 11%
Sekss 10%

Nelaimīgus dara
Naudas trūkums 33%
Veselības problēmas 21%
Darbs 11%

Nedēļas citāts