Latvijai nav jābūt Baltkrievijas interešu lobētājai Eiropas Savienībā
Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko pēkšņais lēmums pirmdien apžēlot sešus politieslodzītos ir ievērības cienīgs notikums, ja arī nav negaidīts. Tomēr ārlietu ministra Edgara Rinkēviča apņemšanās virzīt Eiropas Savienībā jautājumu par Baltkrievijai noteikto sankciju politikas pārskatīšanu šķiet pārspīlēti dedzīga.
Politieslodzīto atbrīvošana bija tikai viens no noteikumiem ES 2004.gadā ieviesto un pēc tam regulāri pagarināto un papildināto sankciju mīkstināšanai, un tā izpildīšana tiešām ir «nozīmīgs solis», kā teic Rinkēvičs un citi ES politiķi. Tāpēc ES tagad, protams, jāsper «solis pretī» un «jārāda – ja notiek pozitīvas izmaiņas, arī mēs reaģējam pozitīvi».
Tam var piekrist. Taču ne Rinkēviča teiktajam, ka ar Baltkrieviju mums nu palikšot domstarpības vairs tikai «par atsevišķiem jautājumiem, kas attiecas uz politiskajām brīvībām». ES priekšnoteikumi attiecību normalizēšanai ar Baltkrieviju ir arī brīvas vēlēšanas, brīvi mediji, neatkarīgas tiesas, pulcēšanās un politisko apvienību brīvība, cilvēktiesību ievērošana. Nekā no tā Baltkrievijā nav. Bet politisku ķīlnieku izmantošana ir sena prakse Lukašenko darījumos ar Eiropu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.