Foto — Krists Zukuls
Jauno ilūziju ceļi ved uz vecām utopijām — gribas noticēt laimīgai dzīvei ideālā pasaulē
Publikācijas un diskusijas, kurās galvenā uzmanība pievērsta liberālismam un politkorektumam, pēdējā gadā periodiski parādījušās arī Latvijas publiskajā telpā. Tas apliecina tēmas aktualitāti, tomēr viedokļu daudzveidību par šīm sarežģītajām, ne melnbaltas atbildes paģērošajām norisēm noteikti nevar uzskatīt par pietiekamu. Turpinot iepriekšējās publikācijās1 aizsākto diskusiju, ar šo rakstu vēlamies pievērst uzmanību vairākām būtiskām problēmām.
Dzīvojam īpatnējā laikā, kā norāda režisors Gatis Šmits, cilvēki staigā galvas nodūruši un jautājumus neuzdod.2 Lai gan jautāt un pārbaudīt idejas vienmēr ir vērts, vienlaikus apzinoties objektīvos ierobežojumus — vienā pusē ir profesora Buša atbilde, ka ļaunums ir līdz galam nesaprastais3, bet otrā pusē — Maksa Planka atziņa, ka nepārprotami skaidrais, visticamāk, ir tālu no patiesības.
