Operdziedātāju Edgaru Ošleju (32) pavasarī pamanīja Maestro Raimonds Pauls. Speciāli viņa balsij sarakstījis jaunas dziesmas, aranžējis jau zināmās, un abi uzstājas ar kopēju programmu
Kad noklausos Raimonda Paula dziesmas — jā, arī Mežrozīti! — Edgara Ošlejas izpildījumā, jūtu — zemā, spēcīgā balss mierinoši ieskauj kā siltā mākonī, ievibrē, gandrīz vai iepurina īslaicīgā laimībā. «Dabas brīnums,» par Ošlejas vareno basu, to pirmoreiz dzirdot, teikusi pianiste Inguna Puriņa. «Jauns un daudzsološs bass ar skaistu tembru, plašu diapazonu un kolosālām attīstības iespējām visplašākajā operu repertuārā tuvākajos desmit gados un arī turpmāk,» saka teātra zinātniece, mūzikas un teātra kritiķe Lauma Mellēna-Bartkeviča. Labi operas basi pasaulē šobrīd esot deficīts, arī Latvijas Nacionālā opera neesot izņēmums. Bet gandrīz katrā operā šis balss tips ir nepieciešams gan spilgtiem raksturiem, gan līdzsvarotiem ansambļiem.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.