Lai novērstu sastrēgumus slimnīcu uzņemšanas nodaļās, no maija pacientus vedīs uz tuvāko, nevis «kompetentāko» iestādi. Taču ministrijai ir vēl tālejošāki plāni slimnīcu reorganizācijai — Rīgā jautājums ir par Dzemdību namu un traumatoloģijas slimnīcu
Rīts iesākās jautri. Mamma istabā pūta ziepju burbuļus, un abas mazās meitiņas skraidīja, tos ķerdamas. Taču vecākā, tobrīd divus gadus vecā Silva, skrienot atpakaļgaitā, krita. Tieši uz stikla krūzes, ko iepriekš uz grīdas bija atstājusi gadu jaunākā māsa Raina. Atskanēja spalgs kliedziens. Krūze bija saplīsusi, bērna ķermenī atstājot divas dziļas grieztas brūces. Atceroties pērnā augusta notikumus, mammas Anitas Andersones-Abikas balss ik pa laikam iedrebas.
Cenšoties aizspiest brūces ar roku, viņa izsauca ātro palīdzību un vienlaikus uzmanīja, lai lausku kaudzē neiekāpj arī Raina. Bērnu slimnīcā Silva nonāca kopā ar mammu un jaunāko māsu, kuru ātrumā vienkārši nebija, pie kā atstāt. Uzņemšanas nodaļā mazo pacienti apskatīja 15 minūšu laikā, taču līdz operācijai bija jāgaida gandrīz 12 stundas. «Visu laiku bija sajūta, ka tūlīt, tūlīt mūs paņems, bet tā nenotika,» saka Anita.
Nelaime notika ap 11 no rīta, bet operāciju zālē Silva nonāca neilgi pirms pusnakts, kad brūces jau bija atvērušās, pietūkušas un sākās nekroze jeb audu atmiršana. «Ap pulksten deviņiem vai desmitiem vakarā māsiņas teica, ka šo gadījumu nevajag noklusēt. Ka viņu balss ir maza un netiek sadzirdēta,» atceras Anita. Tāpēc viņa savu pieredzes stāstu publicēja Facebook, un tas izskanēja skaļi.
Bērnu slimnīca skaidroja, ka pie vainas ir vairāku sakritību virkne. Viena no tām — tieši tajā dienā kādam bērnam operēja audzēju, un process ievilkās. Nākamajā dienā ķirurgs pienāca pie Anitas un atvainojās. Bet mamma uzsver, ka nevaino mediķus vai slimnīcu. Viņa ir pārliecināta, ka šī situācija parāda lielāko problēmu veselības nozarē — personāla trūkumu, kas cieši saistīts ar atalgojumu.
Patlaban Veselības ministrija strādā pie slimnīcu tīkla attīstības plāniem. Pavisam top trīs informatīvie ziņojumi, stāsta ministrs Hosams Abu Meri (JV). Viens — par finansējuma modeļa maiņu, lai stiprinātu uzņemšanas nodaļas un observāciju — jau pieejams publiski Ministru kabineta tiesību aktu portālā. Tas paredz, kā sadalīt 25 miljonus eiro, kas šogad papildus piešķirti slimnīcām. To varētu apstiprināt līdz aprīļa beigām. Tas ietver arī Latvijas slimnīcu pakalpojumu attīstību līdz 2025. gadam un nāk mantojumā no iepriekšējās valdības.
Otrs ziņojums saistīts ar digitālo sistēmu attīstību, piemēram, vienotu elektroniskās pieteikšanās rindu izveidi, pacienta datu uzkrāšanu, telemedicīnas attīstību. Savukārt trešajā runāts par slimnīcu pārvaldības jautājumiem. Tas iezīmē nedaudz vairāk kā 10 metodisko centru izveidi, sadarbības tīkla stiprināšanu un paredz iespēju valstij pārņemt daļas pašvaldību slimnīcās. Šie ziņojumi pagaidām ir izstrādes stadijā un nav pieejami publiski.
Vai šie soļi reāli risinās samilzušās problēmas veselības aprūpes nozarē? Šajā rakstā vētīsim plānoto Rīgā, bet nākamajā nedēļā — reģionos.
Pandēmijas sekas
Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols tagad atkārto, ka mazās Silvas gadījumā kavēšanās veidojās vairāku apstākļu sakritības dēļ. Tomēr sociālajos tīklos ik pa laikam lasāmi līdzīgi stāsti, kad pacientiem jāsamierinās ar ilgu gaidīšanas laiku arī citu slimnīcu uzņemšanas nodaļās un traumpunktos.
Pēdējos divos gados strauji pieaudzis to cilvēku skaits, kas slimnīcā nonāk ātrās palīdzības mašīnā vai pašu spēkiem, teikts Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīkla attīstību. Un tas nav tikai traumu dēļ. Pārslodzi uzņemšanā rada ambulatoro pakalpojumu nepieejamība — mēnešiem ilgi gaidot pārbaudes un ārsta vizītes, kaites tiek ielaistas un kļūst akūtas.
«Daudziem iedzīvotājiem veselības stāvoklis pasliktinājās pēc Covid-19 pandēmijas, kad medicīnas pakalpojumus varēja saņemt ierobežoti. To ietekmējusi arī paša vīrusa pārslimošana,» papildina Rīgas 2. slimnīcas vadītājs, Slimnīcu biedrības valdes loceklis Sandris Petronis. Tādēļ paredzēts stiprināt neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas. Šim mērķim šogad papildus pašreizējam finansējumam piešķirs 14 miljonus eiro, bet turpmāk ik gadu — vairāk nekā 20 miljonus eiro.
Kā tērēs šo naudu? Līdz šim slimnīcas saņēma fiksētu piemaksu par uzņemšanas nodaļā nodarbinātiem speciālistiem, bet tā sedza tikai darba samaksu ārstiem un māsām. Taču nodaļā strādā arī citi mediķi, piemēram, māsu palīgi. Viņu atalgošanai slimnīcas bija spiestas pārvirzīt līdzekļus no citiem finanšu resursiem. Jaunajā nodaļas apmaksas sistēmā māsu palīgi ir iekļauti. Vēl pārskatīti sniegto pakalpojumu tarifi par medikamentiem, uzturēšanas izdevumiem, arī administratīvās izmaksas. Ja informatīvo ziņojumu valdībā izskatīs līdz aprīļa beigām, kā plānots, izmaiņas stāsies spēkā maijā.
Mainīsies arī kārtība, kādā pacienti nonāk uzņemšanas nodaļās. Ar līdzšinējās sistēmas absurdu pagājušajā vasarā saskārās aktieris Andris Bulis. Viņa sešus gadus vecā meita uz sētas staba traumēja kaklu. Brūce asiņoja, un bez ārsta iesaistes nebija iespējams noteikt, cik tas ir nopietni. Tā kā septiņu minūšu brauciena attālumā atradās Bērnu slimnīcas filiāle Gaiļezers, Bulis nolēma meitu saviem spēkiem aizvest uz turieni. Šķita, ka tas ļaus mediķu palīdzību saņemt ātrāk, nekā saucot neatliekamo palīdzību. Taču tā nenotika. Slimnīcā viņš saņēma nelaipnu norādi, ka šī nebūs īstā vieta, kur vest traumētus bērnus. Ārsts lika saukt ātro palīdzību vai braukt uz Bērnu slimnīcu Vienības gatvē. Tā kā ceļš turp prasa 45 minūtes, satrauktais tētis turpat pie slimnīcas izsauca ātro palīdzību. Atbraukušās brigādes feldšeris apstrādāja brūci, novērtēja, ka teorētiski būtu vajadzīga viena šuve, bez kuras var arī iztikt, un pēc tam pajautāja — vai tad slimnīcā ārsta nebija?
Patlaban spēkā ir hospitalizācijas vietu plāns, kas nosaka, kurā medicīnas iestādē kādu diagnožu gadījumos pacientus nogādā. Respektīvi, ja bērns guvis traumu, būtu jādodas uz Bērnu slimnīcas galveno mājvietu. «Mans vecākais puika kādreiz ir ārstējies bērnu Gaiļezerā. Nezināju, ka ir notikusi reforma un bērnus tur vairs nevar vest,» atzīst Bulis un retoriski vaicā — vai visiem iedzīvotājiem šis sadalījums tiešām būtu jāzina? It sevišķi krīzes situācijā.
Viņš arī neizprot, kāpēc cilvēkiem, kas dzīvo, piemēram, Juglā un Mežciemā, vajadzētu traukties pāri visai Rīgai, ja loģiskāk būtu doties uz tuvāko medicīnas iestādi.
Pacientu nogādāšanas jaunais plāns tieši šādu kārtību paredz ieviest no maija. Ātrā palīdzība pacientus vedīs uz tuvāko, nevis provizoriski kompetentāko medicīnas iestādi. Tur ārsts izlems, vai var palīdzēt uz vietas, vai nepieciešama kompetentāku kolēģu iesaiste un pacients jāpārved uz citu slimnīcu. Šāda pieeja mazinās pacientu sastrēgumus, vērtē Bērnu slimnīcas vadītājs Ābols, kurš vada arī Lielo slimnīcu asociāciju. Piemēram, ziemā, kad cilvēki bieži gūst traumas uz slidenām ielām, problēmas tikt galā ar pacientu pieplūdumu rodas Rīgas 2., kā arī Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai.
Šķir, tad apvieno
Lielākas izmaiņas Rīgas slimnīcas varētu skart 10—20 gadus tālā nākotnē. Tieši šajās nedēļās par to norit plašas diskusijas. Patlaban Dāmokla zobens karājas virs Dzemdību nama un 2. slimnīcas. Veselības ministrija rosina Dzemdību namu pievienot Austrumu slimnīcai, bet 2. slimnīcu — Stradiņiem. Neskaidra pagaidām ir Traumatoloģijas un ortopēdijas centra nākotne.
«Pasaulē atsakās no monoprofila slimnīcām, jo pacientiem vienlaikus var būt dažādas saslimšanas, arī ārstēšanai diennakts stacionārā ir tendence mazināties,» pārmaiņu nepieciešamību pamato ministrijas Veselības aprūpes departamenta vadītāja Sanita Janka.
Dzemdību nama vadītāja Santa Markova gan atgādina, ka vēl salīdzinoši nesen nostāja bija pilnīgi pretēja. Viņa nozarē sāka strādāt Atmodas laikā toreizējā Rīgas 1. klīniskajā slimnīcā. Tas bija plaša profila diennakts stacionārs ar lielām dzemdību, ginekoloģijas un grūtnieču aprūpes nodaļām. Līdzīgi bija Rīgas 6. slimnīcā. «Šīs nodaļas slēdza, jo tika proponēts, ka viss ir droši tikai tad, ja centralizēts vienā specializētā iestādē,» atceras Markova.
Dzemdību nams šo 30 gadu laikā attīstījis infrastruktūru, nauda ieguldīta tehnoloģiskajā attīstībā. Noslēgts sadarbības līgums ar Austrumu slimnīcu, lai vajadzības gadījumā piesaistītu speciālistus vai pārvestu pacientes. Tādu gadījumu gan ir maz. Piemēram, pērn divas pacientes pārveda sistēmisku saslimšanu dēļ. Nevar gan noliegt, ka pagājušajā gadā Dzemdību namā bija vēsturiski mazākais dzemdību skaits — 4,5 tūkstoši. Parasti tas ir par tūkstoti lielāks. Kritums saistīts ar demogrāfisko situāciju.
Pārdomas par šo pārmaiņu ieguvumiem ir arī slimnīcas īpašniecei — Rīgas pašvaldībai. Patlaban Austrumu slimnīcai nav telpu, kur fiziski pārvietot Dzemdību nama nodaļas, un tādas nav iekļautas arī tuvāko gadu būvniecības plānos. Tātad tās varētu būt tikai juridiskā statusa izmaiņas. «Bet, ja mainās tikai juridiskā konstrukcija, ko iegūstam?» neizpratnē ir Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs (Gods kalpot Rīgai).
Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs viedokli par šo jautājumu solās paust pēc Lieldienām.
Pēc veselības ministra Abu Meri teiktā secināms, ka runa tomēr ir ne tikai par juridiskām izmaiņām, bet arī fizisku Dzemdību nama nodaļu pārvietošanu. Jo tāda ir pamatideja — nodrošināt, lai visi speciālisti atrastos tiešā tuvumā. Pagaidām tā gan ir tikai vīzija bez konkrēta laika rāmja, kritērijiem un ekonomiskā pamatojuma. Ministrs savus priekšlikumus nolicis uz diskusiju galda, cerot izveidot stratēģisku slimnīcu attīstības plānu. Tas palīdzētu turpmāk lietderīgāk izmantot Eiropas fondu naudu. Iepazīstoties ar situāciju reģionos, ministrs redzējis «skaistas, bet tukšas slimnīcas». Nauda izlietota, bet iedzīvotāju skaits apkārtnē sarūk, un pacientu skaits nav pietiekams.
«Komandiera rīkojumus izpilda»
Jauna korpusa būvniecības plāni ir arī Rīgas 2. slimnīcai, kas specializējas traumatoloģijā un ortopēdijā. Patlaban tā atrodas vairāk nekā simt gadus vecā ēkā. Jau noslēdzies metu konkurss, bet, kamēr nav skaidrības par iestādes nākotni, Rīgas pašvaldība kā īpašniece pagaidām idejas tālāko virzību apturējusi. Saņemot pašvaldības jautājumu par slimnīcu tīkla attīstības plāniem Rīgā, Abu Meri vēstulē informēja par savu redzējumu, ka 2. slimnīcu vajag reorganizēt un pievienot Stradiņiem.
Slimnīcas vadītājs Petronis par ministra iecerēm ir pārsteigts. Slimnīca patlaban strādā ar peļņu un pilnu noslodzi. Dienā uzņemšanas nodaļā nonāk simt pacientu. Tāpat ar maksimālo kapacitāti strādā citas klīnikas — Austrumu slimnīcas filiāle Gaiļezers un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca. Turklāt no Gaiļezera uz 2. slimnīcu ik pa laikam pārved pacientus ar piebildi, ka tur vietu vairs nav. Tāpēc viņš uzskata, ka ārstniecības iestāžu skaitu, kas specializējas šajā jomā, vajadzētu nevis samazināt, bet palielināt.
Līdzīgi domā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes loceklis Modris Ciems. Par tālāko nākotni gan viņš izsakās piesardzīgi: «Ministrija ir komandieris, un komandiera rīkojumus izpilda, nevis apspriež. Mums jānostājas miera stājā un jāizpilda.»
Uz repliku, ka šobrīd vīzija ir apspriešanas stadijā un par to tieši vajag izteikt viedokli, viņš atbild — lai brīžiem neveidotos tā sauktais pudeles kakls, kad ātrās palīdzības mašīnas ar pacientiem spiestas gaidīt rindā, būtu svarīgi traumatoloģijas pacientus uzņemt visās vietās, attīstīt jaunu punktu Rīgas 1. slimnīcā un Stradiņos izveidot papildu nodaļu, līdzīgi kā Gaiļezerā. Tas būtu svarīgi ne tikai tāpēc, ka traumām ir izteikts sezonalitātes raksturs, bet arī rūpējoties par rezervi ārkārtas situācijās, piemēram, militāra konflikta gadījumā.
Ideja par Rīgas 2. slimnīcas reorganizēšanu un pievienošanu Stradiņiem radusies tāpēc, ka patlaban galvaspilsētā trūkst aptuveni divsimt gultasvietu hroniskajiem slimniekiem, cilvēkiem, kam nepieciešama sociālā un medicīniskā, kā arī paliatīvā aprūpe. Ministrs norāda, ka universitātes slimnīcās brīžiem noslodze ir pat 105% un pacienti spiesti gulēt koridorā. Loģiski būtu daļu, kam specifiska ārstēšana vairs nav nepieciešama, pārvietot uz zemāka līmeņa medicīnas iestādēm.
Patlaban 2. slimnīcas stacionārā gan ir tikai nedaudz vairāk kā simt gultasvietu, tātad tas problēmu risinātu tikai daļēji. Petronis uzskata, ka abas vajadzības būtu iespējams apvienot — jaunajā korpusā, kur plānots izvietot ap 95 gultām, varētu turpināt traumatoloģiskās un ortopēdiskās palīdzības sniegšanu, bet vecajā nodrošināt hronisko un aprūpes pacientu izvietošanu. Līdzīgu pakalpojumu pašvaldība pēc savas iniciatīvas jau nodrošina 1. slimnīcas telpās. Pašreizējā pieredze rāda, ka tas ir pieprasīts, tātad jāturpina. Pašvaldība gan gribētu lielāku skaidrību par finansējuma avotiem. Būtu nepieciešama arī valsts līdzdalība, jo pakalpojums ietver ne tikai sociālo aprūpi, bet arī medicīnisko palīdzību. Pašreizējais ir tikai «avārijas risinājums», uzsver Radzevičs.
Reformas mērķis ir cits
Bet galvenais jautājums — vai šīs izmaiņas ļaus ietaupīt līdzekļus, lai novirzītu tos mediķu algu pieaugumam, mazinātu speciālistu trūkumu un nodrošinātu pakalpojumu pieejamību pacientiem? Ministrijai pagaidām šādu aprēķinu nav, bet Radzevičs lēš, ka šādas reformas rezultātā ietaupījums diez vai veidosies. Drīzāk valstij būs jāmaksā vēl vairāk, jo formulā, pēc kuras Nacionālais veselības dienests aprēķina finansējumu par ārstniecības pakalpojumiem, universitātes slimnīcām koeficients ir lielāks.
Slimnīcas apvienojot, palielināsies darbaspēka pieejamība un mediķiem vairs nevajadzēs «skriet» pa vairākām darbavietām, ieguvumus prognozē Abu Meri. Vienlaikus viņš norāda, ka reformu mērķis nav ietaupīt naudu, bet gan nodrošināt pakalpojumu kvalitāti. Personāla trūkumu risina ar citiem paņēmieniem. Ir palielināts par valsts budžetu finansēto rezidentu un medicīnas māsu skaits un paaugstinātas algas. Sakārtota darba vide un pievērsta uzmanība citiem jautājumiem, ko prasa jaunie ārsti, piemēram, sūdzoties par krievu valodas lietojumu vizīšu laikā. Bet garās rindas uz plānveida pakalpojumiem varētu mazināt digitalizācija — vienota rinda, lai novērstu situāciju, kad pacienti vienlaikus pierakstās vairākās vietās. Par to būs runa digitālās veselības attīstības ziņojumā. Izmaiņas varētu sākt ieviest nākamā gada vidū.
Avots: Veselības ministrijas informatīvas ziņojums par slimnīcu tīkla attīstību
Rīgas 2. slimnīca atrodas vairāk nekā simt gadu senā ēkā. Lai modernizētos, bija iecerēts būvēt jaunu korpusu. Šobrīd projekta virzība apturēta, jo nav skaidrības par slimnīcas nākotni
Nākamajā numurā
Ko ārstiem un pacientiem mainīs vairāk nekā 10 metodisko centru izveide visā Latvijā un citas reformas, kam jāuzlabo pakalpojumu kvalitāte reģionos?
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Pagaidām nav neviena komentāra