Vērtīga saruna ar Latvijas Bankas ekonomistu Oļegu Krasnopjorovu
Tiem, kas vēl atceras padomju laikus, 1. maijs noteikti atsauc atmiņā parādes un slavas dziesmas proletariāta diktatūrai, kas par spīti visiem lozungiem tomēr nespēja nodrošināt labklājību darba ļaudīm. Tāpēc Šķiltavas specizlaiduma sasaiste ar 1. maiju varētu izsaukt nelielu smīnu. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka arī kapitālistiskās sistēmas mērķis ir labklājības nodrošināšana pēc iespējas daudziem cilvēkiem. Lai to panāktu, ir nepieciešams tautsaimniecības vajadzībām atbilstošs darba tirgus. Cik efektīvi Latvijā darba tirgus veicina nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi? Kāpēc pandēmijas laiks bijis labvēlīgs tiem, kuri jau pirms tam labi pelnīja? Ko valsts varētu darīt, lai uzlabotu darba tirgus funkcionēšanu? Par šiem un citiem jautājumiem diskutē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs un Ir žurnālisti Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps.
Speciālizlaidums tapis ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu.
Podkāstā Šķiltava Ir žurnālisti katru piektdienu izskaidro, apspriež un reizēm arī iesmej par nedēļas politiskajiem un sabiedriskajiem notikumiem. Atklāj gan notikumu, gan pašu darba aizkulises, kurām neatrodas vieta tradicionālajā drukātā žurnāla rāmjos. Podkāsts ir pieejams Ir.lv, Spotify, Apple un Google Podcasts.
Labākais veids, kā atbalstīt šo podkāstu — abonēt Ir https://ir.lv/abonesana/zurnals-ir/
Komentāri (1)
Sandra_Spūle 01.05.2021. 12.12
Sveicināti!
Paldies par šo, kā arī citiem podkāstiem! Komentāri:
1) Par lauksaimnieku atbalstu nav ko brīnieties – vienīgā tautsaimniecības nozare, kurai ir sava ministrija ar visu ES CAP naudas mašīnu aizmugurē, bet pilnībā bez valstiskas stratēģijas, īpaši, attiecībā uz nodarbinātību, kuru tā reģionos ir krasi samazinājusi un faktiski radījusi šo lērumu nestrādājošo.
2) Beigsim, lūdzu, publiski stigmatizēt Latgali, ja vēlamies tās uzplaukumu. Situācija Latgalē ne ar ko neatšķiras no citiem reģioniem ārpus Rīgas un viena no galvenajām problēmām ir, ka ārpus Rīgas tikpat kā nav pieejami kredīti ne uzņēmējiem, ne privātajiem un tā šīsdarba vietas nevar rasties. Nepalīdz arī tas, ka LV kopumā ir dārgākie kredīti ES https://www.euro-area-statistics.org/bank-interest-rates-loans?cr=eur&lg=en&page=2&charts=M..B.A2C.AM.R.A.2250.EUR.N+M..B.A2I.AM.R.A.2240.EUR.N+M..B.A2J.KM.R.A.2230.EUR.N&template=7.
3) 2020.gadā pēc Latgales plānošanas reģiona iniciatīvas ir veikts pētījums par situāciju ES ārējo robežu reģionos, t.sk. Latgalē https://www.espon.eu/bus un situācija salīdzinoši ir līdzīga gan Latgalē, gan citos LV un ES perifērijas reģionos. Pētījuma rezultāti tiek daudzviet publicēti, jo ES perifērija un tās iztukšošanās ir nonākusi ES dienas kārtībā https://www.ansa.it/europa/notizie/rubriche/altrenews/2021/04/22/democrazia-volano-per-economia-delle-regioni-ue-ai-confini_2342cd6f-e61a-4a01-9123-bbf1f96b7569.html
4) Strādājot kopā ar Latgales plānošanas administrāciju un SEZ redzējām, ka Latgalē ir daudz cerīgu attīstības asnu un tamdēļ ieteiktu mainīti šo Austrumos “viss ir slikti” naratīvu un raudzīt kā var palīdzēt. Dažas idejas Latgales ziņojuma rekomendācijās. https://www.espon.eu/sites/default/files/attachments/BusDEV_ANNEX%20I_Report%20on%20Latgale%20%28LV%29.pdf
Paldies un lai sokas!
0