Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Darba tirgū izskan aicinājumi atgriezties darbā klātienē pilnībā, un tas rada situāciju, kad darba ņēmēju un darba devēju domas par attālināto darbu sāk būtiski atšķirties. Ja uzņēmumi aizvien aktīvāk domā par to, kā sekmēt darbinieku atgriešanos birojos un motivēt strādāt klātienē, darba ņēmēju viedoklis liecina, ka tieši iespēja strādāt attālināti ir viens no būtiskākajiem kritērijiem, kāpēc izlemt par labu vienai vai otrai darbavietai. Turklāt tas ir svarīgi un aktuāli ne tikai jauniešiem.
Iespēju strādāt attālināti piedāvā 95% organizāciju
Privātajā sektorā to organizāciju skaits, kas piedāvāja iespēju strādāt attālināti vismaz vienai darbinieku grupai, 2024. gada sasniedza 95%. Šogad 3% uzņēmumu plāno palielināt klātienes darba proporciju vai atgriezties darbā klātienē pilnībā, bet pārējie saglabā šīs iespējas nemainīgas. Salīdzinājumam jāmin, ka pirms pandēmijas - 2019. gadā attālinātā darba iespējas piedāvāja 53% uzņēmumu. Tomēr pašlaik tiešām redzam, ka aizvien vairāk uzņēmumu cenšas atgriezties pie darba klātienē.
Darba devējiem tas ir svarīgi vairāku iemeslu dēļ – pirmkārt, strādājot klātienē, ir vieglāk sekmēt disciplīnu un veidot darba kultūru, otrkārt, šāds formāts sekmē ātrāku problēmu risināšanu, radošumu un darbinieku savstarpējo komunikāciju. Visbeidzot, daudzi uzņēmumi un to darbinieki strādā ar kritiski svarīgām sistēmām un datiem, kas aktualizē jautājumu par kiberdrošību. Ja pandēmijas laikā, kad nācās izvēlēties starp datu drošību un darbinieku veselību, vairums organizāciju lēma par labu otrajam, tagad situācija ir mainījusies. Tajā pašā laikā ir jāsaka, ka darbs klātienē neatrisinās tādas problēmas kā neprasme vadīt un panākt rezultātu, vēlme mikromenedžēt darbiniekus un efektivitātes trūkums.
Ko vēlas darba ņēmēji?
Pēc publiskajā telpā notiekošajām diskusijām ir skaidrs, ka darbinieki nav gatavi pilnībā atteikties no attālinātā darba. Viņi vēlas elastību un darbu vismaz hibrīdrežīmā - daļēji strādājot no mājām un klātienē. Cilvēki strādā dažādi un daļa vēlas savu dienu plānot elastīgāk, ņemot vērā arī ģimenes vajadzības. Tas prasa disciplīnu, tāpēc ne visi darbinieki var un grib strādāt attālināti. Tāpat - ne visi vadītāji prot vadīt komandas, kas strādā attālināti.
2024. gada pētījums MERCER Talent trends liecina, ka elastīga un attālināta darba iespējas ir ceturtais būtiskākais iemesls, kas liek darbiniekam izlemt par darba maiņu. Patlaban Latvijas darba tirgū populārākais attālinātā darba risinājums ir trīs dienas birojā, bet divas – attālināti. Šeit arī jāpiezīmē, ka pētījumi par attālinātā un klātienes darba ietekmi uz produktivitāti liecina, ka augstāka produktivitāte ir tieši hibrīddarba apstākļos, bet zemākā – pilnībā attālinātā darbā.
Daļa speciālistu pārcēlušies uz dzīvi ārpus Rīgas
Vadītājiem arvien biežāk mudinot darbiniekus atgriezties birojā, ir jāņem vērā vairāki papildu aspekti. Pandēmijas laikā pieauga attālinātā darba iespējas un daļa speciālistu pārcēlās dzīvot ārpus Rīgas, piemēram, uz Cēsīm, Valmieru, citām pilsētām un reģioniem. Šiem darba ņēmējiem atgriešanās klātienes darbā pilsētā varētu būt liels izaicinājums, tāpēc darba devējam ir jāmeklē dažādi motivācijas rīki un jāņem vērā, ka pāreja uz pilnīgu darbu klātienē nebūs iespējama. Jau tagad daļa uzņēmumu nosaka atšķirīgas prasības laikam darbam klātienē tiem darbiniekiem, kuri dzīvo citās pilsētās un ceļā pavada vairākas stundas. Jāņem vērā, ka pandēmijas un pēcpandēmijas laikā darba devēji izmantoja iespēju pieņemt darbā citās pilsētās dzīvojošus darbiniekus, ja bija grūtības atrast darbaspēku savā reģionā. Līdzīgi rīkojas arī ārvalstu uzņēmumi, pieņemot darbā kolēģus no Latvijas, kuri lielākoties strādā attālināti.
Klātienes pasākumi un transporta kompensācija
Protams, darba devējs var paziņot, ka atgriešanās klātienes darbā ir obligāta prasība, tomēr tas varētu negatīvi ietekmēt darbinieku labbūtību un pat veicināt darbinieku aiziešanu no darba. Tā vietā iespējams motivēt darbiniekus atgriezties darbā klātienē ar dažādiem citiem instrumentiem. Figure Baltic Advisory ikgadējais atalgojuma pētījums liecina, ka viens no izplatītākajiem labumiem, ko piedāvā darba devēji, ir dažādi klātienes pasākumi – sporta spēles, komandas dienas, kopīga svētku svinēšana vai tradīciju veidošana, biroja izaicinājumu organizēšana u.c. Aizvien vairāk uzņēmumu piedāvā arī apmaksātas auto stāvvietas vai kompensāciju par transporta izdevumiem. Šāds risinājums var sekmēt vēlmi doties uz darbu klātienē, tomēr uzņēmumi nevar atrisināt sastrēgumu problēmas, kā dēļ daudzi no mums ceļā uz un no darba pavada pat vairākas stundas.
Vide birojā
Lai gan sākotnēji tas var šķist sīkums, aizvien vairāk uzņēmumi rūpējas par to, lai darbiniekiem birojā būtu pieejama tēja, kafija, uzkodas un augļi. Daļa uzņēmumu nodrošina bezmaksas ēdināšanu vai piedāvā iespēju baudīt maltīti par ļoti draudzīgu cenu. Kopumā tiek darīts viss, lai vidi birojos pavadītu tuvāku tai videi, kāda ir mājās – ar omulīgu atmosfēru, iespēju iestiprināties, atpūsties u.tml. Dažos uzņēmumos ir pieejamas pat speciālas istabas, kurās var nosnausties pusdienlaikā, gluži kā mēdzam darīt, strādājot no mājām. Tas nozīmē arī atteikšanos no formāla apģērba, vismaz tajās nozarēs, kur tas ir iespējams. Aizvien vairāk uzņēmumu atbalsta arī mājdzīvnieku ņemšanu uz biroju, vai nodrošina bērnu pieskatīšanas iespējas.
Ir skaidrs, ka uzņēmumiem un vadītājiem ir un būs jāvelta laiks un pūles, lai skaidrotu lēmumu darbiniekiem atgriezties strādāt birojos, jo pieradumam ir liels spēks, sevišķi, ja tas labi strādā un ar to mierā ir gan vadītāji gan darbinieki. Visticamāk, daudzi no mums neatgriezīsies pie simtprocentīga darba klātienē, tāpēc konkurencē par darbiniekiem ir svarīgi būt elastīgiem un sadzirdēt darbinieku vajadzības un novērtēt viņu devumu uzņēmumam.
Raugoties uz to, kā sekmēt darbinieku atgriešanos klātienes darbā, jāuzsver, ka pats galvenais ir kolēģi un klimats kolektīvā. Ja komandā ir patīkams klimats, humors, kopīgas tradīcijas u.tml., cilvēki ir daudz motivētāki atgriezties strādāt klātienē. Tikpat būtisks ir arī vadītāja paraugs – ja vadītājs pats nav gatavs atgriezties pie klātienes darba, būs grūti motivēt komandu to darīt.
Autore ir Figure Baltic Advisory vecākā konsultante
