Latvijas ekonomikas izaugsme pēc ilgāka stagnācijas perioda paātrinās – tiek novērotas atveseļošanās pazīmes, jo sevišķi attiecībā uz iedzīvotāju patēriņa izdevumiem un investīcijām. Lai gan globālās tirdzniecības neskaidrības saistībā ar ASV muitas tarifiem joprojām rada risku, inflācija Latvijā stabilizējas, un eksporta nozarē sagaidāms aktivitātes kāpums.
Latvijas ekonomikas izaugsmes temps pēc ilgstošas stagnācijas paātrinās. Tomēr riski izaugsmei saglabājas, jo īpaši tirdzniecības politikas jomā. Lai gan ASV muitas tarifu tiešā ietekme uz Latvijas eksportu joprojām ir ierobežota – tie ietekmē tikai nelielu daļu no IKP –, plašāka neskaidrība pasaules tirdzniecībā varētu radīt nopietnākas sekas. Pieaugoši šķēršļi starptautiskajā tirdzniecībā un traucējumi piegādes tīklos var samazināt investīcijas un eksporta aktivitāti, īpaši tāpēc, ka Latvijas tautsaimniecība lielā mērā ir atkarīga no eksporta. Lai gan neskaidrības pasaules tirdzniecībā rada riskus, Latvijas uzņēmumiem ir laba prakse pielāgoties izaicinājumiem, nodrošinot ilgtermiņa stabilitāti ekonomikā.
Latvijas ekonomika ir noturīga
Neraugoties uz izaicinājumiem, Latvijas ekonomika turpina būt stabila un elastīga. Pieaugošās algas un inflācijas kritums veicinās mājsaimniecību patēriņa izdevumu kāpumu, turklāt sagaidāms, ka investīcijas un eksports kļūs dinamiskāks. Globālajai tirdzniecībai turpinot attīstīties, Latvija saglabā labas pozīcijas, lai pārvarētu šīs pārmaiņas un saglabātu ekonomisko stabilitāti ilgtermiņā.
Jaunākie dati liecina, ka inflācija, kas bija strauji pieaugusi visās Baltijas valstīs, tagad samazinās un Latvijā ir tuvu 2%, palielinot mājsaimniecību pirktspēju. Sagaidāms, ka palielināsies investīcijas, vēl vairāk atbalstot ekonomisko aktivitāti. Darba tirgus visā Baltijas reģionā saglabājies salīdzinoši spēcīgs, veicinot tautsaimniecības noturību. Salīdzinājumā ar Igauniju, kur patērētāju pārliecība ir zema, Latvijā vērojams spēcīgāks iedzīvotāju patēriņa pieaugums.
Pastāvīgās nenoteiktības apstākļos mēs novērojam mērenu ekonomisko aktivitāti. Tomēr raugāmies nākotnē ar pozitīvu skatu un sagaidām pakāpenisku izaugsmi. Pagājušajā gadā novērojām būtisku sākto investīciju projektu skaita pieaugumu, kas, visticamāk, veicinās IKP kāpumu šogad.
Atšķirības starp Baltijas valstīm saglabājas
Visstraujākais IKP pieaugums šogad būs Lietuvā (3%), tai sekos Latvija ar 2,5% un Igaunija ar 1,7% izaugsmi.
Kamēr Latvijā inflācija tiek kontrolēta, nodrošinot stabilāku vidi uzņēmumiem un mājsaimniecībām, Igaunija joprojām saskaras ar inflācijas radīto spiedienu, un sagaidāms, ka nodokļu kāpums veicinās inflācijas palielināšanos nākamgad.
Starp Baltijas valstīm Lietuvas eksporta tirgus ir visnoturīgākais, savukārt Latvijā un Igaunijā vērojamas pirmās atveseļošanās pazīmes rūpniecības nozarē. Tomēr Igaunijā un Latvijā iedzīvotāju patēriņš joprojām ir vājš, lai gan Latvijā vērojama situācijas uzlabošanās. Mājokļu tirgi visās trīs valstīs saglabājušies stabili salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, jo sevišķi Ziemeļvalstīm, kur cenu svārstības bijušas izteiktākas.
Pasaules ekonomikas perspektīvas: tarifu neskaidrību apstākļos izaugsme turpinās
Pasaules ekonomika turpina stabili pieaugt, un galvenie rādītāji liecina par noturīgu izaugsmi. Tirdzniecība ir atguvusies, sasniedzot rekordaugstu līmeni, kas liecina par spēcīgām globālajām perspektīvām. Neraugoties uz kopumā pozitīvo globālās tirdzniecības vidi, galvenās bažas joprojām rada papildu tarifu izraisītie riski. Neskaidrība starptautiskajos tirgos ekonomikas rādītājus varētu ietekmēt vairāk nekā paši tarifi.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas vadībā, visticamāk, turpinās ieviest muitas tarifus, lai gan šo pasākumu apmērs joprojām nav skaidrs. Taču – jo augstāki tarifi, jo lielāka ietekme uz pasaules ekonomiku – Tramps ir draudējis Eiropai ar vispārēju 25% tarifu, kas, ja tiks ieviests, radīs būtiskas ekonomiskās sekas gan Eiropai, gan ASV. Saskaņā ar Ķīles Pasaules ekonomikas institūta novērtējumu, ASV ieviests 25% tarifs samazinātu IKP par 0,4% salīdzinājumā ar bāzes scenāriju. Ja Eiropas Savienība atbildētu ar 25% tarifu, ietekme palielinātos līdz vairāk nekā 0,5%.
Šī neskaidrība aizēno citādi optimistiskās pasaules ekonomikas perspektīvas. Šādos apstākļos tautsaimniecībām jāpielāgojas arvien neprognozējamākai videi, taču, neraugoties uz šiem izaicinājumiem, plašāka globālā perspektīva joprojām saglabājas optimistiska, un noturīgās izaugsmes tendences veicinās turpmāku ekonomikas izaugsmi.
Autors ir Somijas vadošās finanšu grupas OP Financial Group ekonomists
Pagaidām nav neviena komentāra