Iedzīvotāju protests Viļņas centrālajā laukumā šā gada aprīlī. Viens no populārākajiem lozungiem bija brīdinājuma ceļazīme Krastmala ar ūdenī krītošu vārda brīvību. Foto — Scanpix
Veselu pusgadu lietuvieši aktīvi protestēja pret politiķu centieniem mazināt Lietuvas sabiedriskā medija neatkarību. Kurš uzvarēja?
Tieši 12. jūnijā, kad Lietuvas radio atzīmēja 100 gadu jubileju, prezidents Gitans Nausēda izsludināja pretrunīgi vērtētos grozījumus Lietuvas Nacionālā radio un televīzijas likumā, ignorējot aicinājumu izmantot savas veto tiesības. Tomēr ilgie sabiedrības protesti pret šiem likuma grozījumiem un pirmo reizi Lietuvas parlamenta vēsturē izmantotā filibustera procedūra liek domāt, ka cīņa vēl nav galā. Opozīcijas deputāti plāno apstrīdēt likuma grozījumus Konstitucionālajā tiesā. Savukārt valdība, visticamāk, mēģinās atlaist Lietuvas radio un televīzijas (LRT) ģenerāldirektori.
Kaķis ar mugurkaulu
Politiķu kampaņa pret sabiedrisko mediju sākās pērn rudenī, kad Seimā izveidojās iepriekšējo vēlēšanu uzvarētāju sociāldemokrātu koalīcija ar populistisko partiju Nemunas Rītausma un Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienību. Decembrī koalīcija iesniedza likuma grozījumus, lai vienkāršotu ģenerāldirektora atlaišanas kārtību — LRT padome varētu balsot par atlaišanu aizklāti, un par pamatu tam varētu kalpot neapstiprināts gada pārskats. Situāciju vēl vairāk nokaitēja tas, ka politiķi gribēja grozījumus pieņemt steidzamības kārtā, lai gan to drīkst tikai īpašos gadījumos, kad jānodrošina sabiedrības un valsts vitāli svarīgas intereses.
