Kapitāla tirgus attīstībai visi vajadzīgie soļi joprojām nav sperti

  • Santa Purgaile
  • 12.02.2025.
Santa Purgaile

Santa Purgaile

Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina iespējas gan privātajam, gan publiskajam sektoram piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir vāji attīstīts, un tas bremzē ekonomisko augšupeju. Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta rīcība.

Lai gan kapitāla tirgus attīstība politikas veidotāju dienaskārtībā ir jau ilgstoši un būtiski darbi ir paveikti, vēl arvien ir daudz darāmā. 2021. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas kopš 2023. gada 1. janvāra ir pievienota Latvijas Bankai, izstrādāja 10 soļu programmu kapitāla tirgus attīstībai. Tā iezīmēja galvenos attīstības virzienus un identificēja nepieciešamos pasākumus. Programmas trīs gadu darbības laikā tika sasniegti 90% no uzstādītajiem mērķiem, taču tirgus vajadzības ir mainījušās un tādēļ vajadzīgi arī jauni, drosmīgi soļi.

Jaunā programma kapitāla tirgus attīstībai paredz nākamos 10 soļus, no kuriem jāsāk ar šo piecu soļu īstenošanu:

  1. Publiskā sektora iesaiste

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām beidzot jāiziet kapitāla tirgū. Lai gan šis jautājums ir apspriests gadiem, reālas virzības joprojām trūkst. Bez valsts iesaistes Latvijas kapitāla tirgus paliks neliels un starptautiski maznozīmīgs.

  1. Komercbanku iesaiste

Komercbankām jākļūst par aktīviem kapitāla tirgus dalībniekiem, piedāvājot kapitāla tirgus iespējas kā alternatīvu investīciju piesaistes avotu un pašām investējot tajā. Tāpat ir svarīgi nodrošināt, lai bankas uzlabo savas infrastruktūras darbību, sniedzot modernu lietotāja pieredzi darījumos ar kapitāla tirgus produktiem.

  1. Finanšu pratības uzlabošana

Gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem jābūt labākai izpratnei par kapitāla piesaistes veidiem, ieguvumiem un riskiem. Uzņēmumiem būtu jāapgūst zināšanas par to struktūras veidošanu, pārvaldību un finanšu vadību, savukārt iedzīvotājiem – par ieguldījumu iespējām.

  1. Investoru aizsardzība un tirgus regulējums

Jāveicina investoru uzticēšanās tirgum, uzlabojot regulējumu un akcionāru tiesību aizsardzību. Nepieciešams atbalsts emitentiem un akcionāru un emitentu sadarbības kultūras veidošana.

  1. Birokrātisko šķēršļu novēršana

Jānovērš vienkārši, bet traucējoši faktori, kas kavē kapitāla tirgus attīstību. Tāds, piemēram, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējums attiecībā uz "plāno kapitalizāciju" un Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma normas, kuras tirgus dalībniekiem rada liekus apgrūtinājumus. Šo problēmu risināšana neprasa lielus resursus vai sarežģītas politisko lēmumu pieņemšanas procedūras.

Latvijas kapitāla tirgus attīstība ir tilts uz ilgtspējīgu ekonomiku. Lai to uzbūvētu, nepieciešama ne tikai apņēmība, bet arī stratēģiska redzējuma īstenošana. Tirgus lieluma un redzamības palielināšana, publiskā sektora iesaiste un izlēmīga rīcība var kalpot par katalizatoru Latvijas ekonomikas izaugsmei.

Mums ir visi priekšnosacījumi, lai Latvijas kapitāla tirgus kļūtu par dinamisku un investoriem pievilcīgu vidi. Tagad ir laiks vārdus pārvērst darbos un celt Latvijas kapitāla tirgus vērtību gan pašmājās, gan starptautiski.

 

Autore ir Latvijas Bankas prezidenta vietniece

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dace Tavare

Tuvāko piecu gadu laikā 39% prasmju būs novecojušas – kā veicināt nepārtrauktu izaugsmi?

Straujā digitalizācija un mākslīgā intelekta attīstība jau šobrīd būtiski maina darba tirgu, tajā nepieciešamās prasmes un kompetences. Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “The Future of Jobs Report 2025” paredz, ka līdz 2030. gadam digitalizācija un mākslīgā intelekta attīstība radīs aptuveni 170 miljonus jaunu darba vietu, kamēr 92 miljoni izzudīs, bet 39% no šobrīd nepieciešamajām prasmēm būs novecojušas.

Viedoklis Kaspars Fogelmanis

Bizness ārpus Rīgas – vajadzīgi darbinieki, dzīvokļi un pašvaldību interese

Par uzņēmējdarbības attīstību ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām tiek spriests gadiem ilgi, taču daudzviet Latvijā nekādu biznesa “uzrāvienu” nejūt – jauni cilvēki ir spiesti aizbraukt, jo nav darba. Veidojas paradoksāla situācija – vienlaikus dzirdam par darbinieku trūkumu un to, ka nevar atrast darbu.

Viedoklis Olga Dzene

Darba snieguma vērtēšana nav eksāmens

Gada beigas uzņēmumos tradicionāli ir arī laiks, kad notiek darba snieguma novēršana un darbinieku attīstības plānošana nākamajam gadam. Aktuālākās tendences liecina, ka neapmierinātība ar darba snieguma novērtēšanu pieaug gan starp darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Kamēr darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, kas nesniedz reālu pienesumu, darbinieki uzskata, ka process nav taisnīgs.

Viedoklis Māris Baltrums

Kas notiek ar Latvijā radītajiem stikla atkritumiem

Kas patērētājam būtu jāzina par stikla atkritumiem Latvijā? Kā nodrošināt, ka stikls tiek izmantots atkārtoti, nevis izmests atkritumos? Ir dažas lietas, ko vajadzētu zināt patērētājiem, ja tiem rūp taupīga attieksme pret dabas resursiem un planētas nākotne.

Jaunākajā žurnālā