Kapitāla tirgus attīstībai visi vajadzīgie soļi joprojām nav sperti

  • Santa Purgaile
  • 12.02.2025.
Santa Purgaile

Santa Purgaile

Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina iespējas gan privātajam, gan publiskajam sektoram piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir vāji attīstīts, un tas bremzē ekonomisko augšupeju. Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta rīcība.

Lai gan kapitāla tirgus attīstība politikas veidotāju dienaskārtībā ir jau ilgstoši un būtiski darbi ir paveikti, vēl arvien ir daudz darāmā. 2021. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas kopš 2023. gada 1. janvāra ir pievienota Latvijas Bankai, izstrādāja 10 soļu programmu kapitāla tirgus attīstībai. Tā iezīmēja galvenos attīstības virzienus un identificēja nepieciešamos pasākumus. Programmas trīs gadu darbības laikā tika sasniegti 90% no uzstādītajiem mērķiem, taču tirgus vajadzības ir mainījušās un tādēļ vajadzīgi arī jauni, drosmīgi soļi.

Jaunā programma kapitāla tirgus attīstībai paredz nākamos 10 soļus, no kuriem jāsāk ar šo piecu soļu īstenošanu:

  1. Publiskā sektora iesaiste

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām beidzot jāiziet kapitāla tirgū. Lai gan šis jautājums ir apspriests gadiem, reālas virzības joprojām trūkst. Bez valsts iesaistes Latvijas kapitāla tirgus paliks neliels un starptautiski maznozīmīgs.

  1. Komercbanku iesaiste

Komercbankām jākļūst par aktīviem kapitāla tirgus dalībniekiem, piedāvājot kapitāla tirgus iespējas kā alternatīvu investīciju piesaistes avotu un pašām investējot tajā. Tāpat ir svarīgi nodrošināt, lai bankas uzlabo savas infrastruktūras darbību, sniedzot modernu lietotāja pieredzi darījumos ar kapitāla tirgus produktiem.

  1. Finanšu pratības uzlabošana

Gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem jābūt labākai izpratnei par kapitāla piesaistes veidiem, ieguvumiem un riskiem. Uzņēmumiem būtu jāapgūst zināšanas par to struktūras veidošanu, pārvaldību un finanšu vadību, savukārt iedzīvotājiem – par ieguldījumu iespējām.

  1. Investoru aizsardzība un tirgus regulējums

Jāveicina investoru uzticēšanās tirgum, uzlabojot regulējumu un akcionāru tiesību aizsardzību. Nepieciešams atbalsts emitentiem un akcionāru un emitentu sadarbības kultūras veidošana.

  1. Birokrātisko šķēršļu novēršana

Jānovērš vienkārši, bet traucējoši faktori, kas kavē kapitāla tirgus attīstību. Tāds, piemēram, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējums attiecībā uz "plāno kapitalizāciju" un Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma normas, kuras tirgus dalībniekiem rada liekus apgrūtinājumus. Šo problēmu risināšana neprasa lielus resursus vai sarežģītas politisko lēmumu pieņemšanas procedūras.

Latvijas kapitāla tirgus attīstība ir tilts uz ilgtspējīgu ekonomiku. Lai to uzbūvētu, nepieciešama ne tikai apņēmība, bet arī stratēģiska redzējuma īstenošana. Tirgus lieluma un redzamības palielināšana, publiskā sektora iesaiste un izlēmīga rīcība var kalpot par katalizatoru Latvijas ekonomikas izaugsmei.

Mums ir visi priekšnosacījumi, lai Latvijas kapitāla tirgus kļūtu par dinamisku un investoriem pievilcīgu vidi. Tagad ir laiks vārdus pārvērst darbos un celt Latvijas kapitāla tirgus vērtību gan pašmājās, gan starptautiski.

 

Autore ir Latvijas Bankas prezidenta vietniece

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Jaunākajā žurnālā