Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Vieglās automašīnas un mikroautobusi Eiropā rada aptuveni 15% no kopējā CO2 emisiju apjoma[1], tāpēc viens no Eiropas Zaļā kursa mērķiem ir panākt kaitīgo emisiju būtisku samazinājumu transporta sektorā. Latvijā transports rada gandrīz trešo daļu no kaitīgo emisiju kopapjoma[2], un galvenais piesārņotājs ir autotransports, kur kaitīgo emisiju apjoms pēdējās desmitgadēs arvien pieaug.
Ņemot vērā, ka absolūtais vairākums no Latvijas autoparka izmanto fosilo degvielu, lai panāktu ambiciozo mērķi būtiski samazināt kaitīgo izmešu daudzumu, jāpanāk kardinālas pārmaiņas cilvēku attieksmē attiecībā uz jaunu automašīnu izvēli. SEB bankas veiktā aptaujā[3] noskaidrots, ka attieksmē pret elektroauto aizvien dominē virkne mītu un nepatiesu priekšstatu, kas kavē sabiedrības pāreju uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku transportu. Attieksme būtu maināma, ilustrējot ieguvumus, ko autobraucējam personīgi un sabiedrībai kopumā dotu pāreja uz zaļāku transportu, kā arī atspēkojot virkni puspatiesību un mītu par elektroauto.
Vai tiešām dārgāks?
Lai gan elektroauto sastādīja 7% no jaunu auto reģistrācijām 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos, elektroauto kopumā veido tikai 1% no Latvijas vieglā autoparka. Galvenais šķērslis, kas cilvēkus attur no elektroauto iegādes, aizvien ir priekšstats par augstām izmaksām – to kā galveno faktoru aptaujā minējuši 67% respondentu. Lai gan sākotnēji aplūkojot auto katalogus šķiet, ka elektroauto cenas būtiski pārsniedz iekšdedzes dzinēja auto cenas, jāņem vērā vairāki aspekti, kam mēdzam nepievērst uzmanību.
Pirmkārt – svarīgi salīdzināt līdzīgas auto klases. Ja kā atskaites punkts tiek ņemts, piemēram, nelielas klases Volkswagen, jauna elektroauto cena būs tikai par pieciem līdz septiņiem tūkstošiem eiro augstāka nekā automašīnai ar benzīna dzinēju (piemēram, salīdzinot VW ID3 un VW Golf).
Otrkārt, jāņem vērā, ka elektroauto bāzes komplektācija parasti ir bagātīgāka nekā automašīnām ar iekšdedzes dzinēju. Pievienojot dažus papildu elementus lielākam komfortam, cena jau būs gandrīz līdzvērtīga.
Treškārt, elektroauto pircējiem aizvien ir pieejams valsts atbalsta maksājums, un šie 4,5 tūkstoši eiro kompensē lielāko daļu no cenu atšķirības.
Ceturtkārt, rēķinot izmaksas, jāņem vērā ne tikai iegādes cena, bet arī ekspluatācijas izdevumi. Lai gan tie būs atkarīgi no degvielas un elektroenerģijas cenas, veicot elektroauto uzlādi no mājas tīkla, 100 kilometru nobraukuma izmaksas ar elektroauto ir pat trīs reizes zemākas nekā auto ar benzīna motoru. It īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kuru privātmājās ir uzstādīti saules paneļi – saulainā vasarā auto varēs uzlādēt gandrīz par velti.
Jo zinošāki, jo atvērtāki
Ja auto kopējās izmaksas ir salīdzināmas (iegādes cena, ekspluatācija, remonts, apdrošināšana), jāsecina, ka galvenie faktori, kas cilvēkus attur no elektroauto iegādes, ir meklējami citur. To arī atspoguļo aptaujas rezultāti – jo plašāka ir cilvēka pieredze vai saskare ar elektroauto, jo cilvēki ir atvērtāki idejai kā savu nākamo auto izvēlēties elektroauto.
Vairāk nekā puse no cilvēkiem, kam ir bijusi tieša saskarsme ar elektroauto (paši ir braukuši vai šāds auto ir draugiem, kolēģiem, u.tml.), būtu gatavi izvēlēties ar elektrību darbināmu automašīnu.
Pretēja aina novērojama cilvēku vidū, kuriem ar elektroauto nav bijusi praktiskā pieredze. No viņiem apsvērt elektroauto iegādi būtu gatavi mazāk par 25%.
Plusi un mīnusi
Interesanti, ka izmaksas ir galvenais faktors, kas dominē gan pie elektroauto plusiem, gan pie mīnusiem. Ja 44% respondentu “balso” par elektroauto, jo tam ir zemākas uzturēšanas un lietošanas izmaksas, tad 67% balso “pret” elektroauto to augstās iegādes cenas dēļ. Noteikti jāuzver valsts atbalsta loma gan iegādes, gan ekspluatācijas laikā. To kā būtisku argumentu par labu elektroauto izvēlei atzīmē vairāk nekā 40% respondentu.
Savukārt galvenās bažas saistās ar priekšstatu par salīdzinoši īsu distanci, ko var nobraukt ar vienu uzlādi (53%), baterijas īsu kalpošanas termiņu (52%) un ierobežotām uzlādes iespējām (46%).
Attiecībā uz vidējo nobraukumu vienā uzlādes ciklā nereti nākas saskarties ar vēlmēm, kas nesaskan ar autobraucēju vajadzībām. Eiropas Autoražotāju asociācijas veiktajā pētījumā[4] noskaidrots, ka vidējā Latvijas automobiļa nobraukums gadā nepārsniedz 15 000 kilometru jeb 290 kilometrus nedēļā. Ņemot vērā, ka vairākums mūsdienās pieejamo elektroauto ar vienu uzlādi spēj veikt vairāk nekā 300 kilometrus, Latvijas braukšanas paradumiem būtu pietiekami elektroauto uzlādēt reizi nedēļā.
Arī baterijas ilgmūžība ir salīdzināma ar dīzeļa vai benzīna dzinēju, kuram pie noteikta nobraukuma ir jāveic remonts. Ievērojot pareizu uzlādes un ekspluatācijas režīmu, baterija saglabās savu sākotnējo veiktspēju vismaz 10 gadus. Svarīgs aspekts ir ražotāju sniegtā garantija – garantijas, ko vairums ražotāju nodrošina savu elektroauto baterijām (160 000 km vai 8 gadi), ir krietni ilgākas par garantijām, ko šie paši ražotāji piedāvā auto modeļiem ar iekšdedzes dzinēju.
Lai gan publiskā uzlādes infrastruktūra var šķist neredzama, Latvijā ir virs 1000 publisko uzlādes staciju. Mums pieejamā infrastruktūra ir gan jaudīgāka (vidējā publiskā lādētāja jauda), gan relatīvi pieejamāka (publisko uzlādes punktu skaits uz vienu elektroauto) nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Burkāns vai pātaga?
Mūsu veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse (54%) respondentu tuvāko gadu laikā plāno nomainīt auto, taču tikai 8% no respondentiem izvēlētos elektroauto. Vairums cilvēku labprāt izvēlētos auto ar hibrīda piedziņu (36%), dīzeļdzinēju (29%) vai benzīna dzinēju (26%).
Šīs vēlmes redzamas arī auto tirgū, kur elektroauto 2024. gada deviņos mēnešos veidoja tikai 5% no privātpersonu pirmoreiz reģistrēto jauno auto skaita. Ir skaidrs, ka Latvijas autoparka pāreja uz ilgtspējīgākiem transportlīdzekļiem nebūs strauja. Tempu noteiks ne vien Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī Rietumeiropas auto pircēju izvēle, jo tikai trešdaļa no Latvijas pirmreizējām auto reģistrācijām ir jauni auto. Pieaugot pieprasījumam pēc jauniem elektroauto Rietumeiropas valstīs, ar dažu gadu nobīdi šīs tendences būs novērojamas arī Latvijas lietoto auto tirgū.
Lai cilvēkus motivētu, nevis piespiestu, izvēlēties ilgtspējīgākus transportlīdzekļus, ir svarīgi ņemt vērā emocionālos faktorus. Nepieciešams aktīvāk komunicēt par elektroauto lietošanas praktiskajiem aspektiem, atspēkojot sabiedrībā pastāvošos mītus. Esošā valsts atbalsta programma ir bijusi kā būtisks pirmais atspēriena punkts Latvijas autoparka elektrifikācijā, kas izteikti redzams salīdzinot elektroauto īpatsvaru jauno auto reģistrācijās pirms un pēc 2022. gada aprīļa. Arī SEB līzinga piešķirtais finansējums elektroauto iegādei 2024. gada deviņos mēnešos ir pieaudzis par 27%.
Taču noteikti nedrīkst aizmirst par transportlīdzekļa praktisko lietošanas pusi – jāturpina paplašināt uzlādes infrastruktūru, kur valsts, piemēram, var noteikt prasību, lai jaunos nekustamo īpašumu projektos būtu e-auto uzlādes stacijas, kā arī jāizvērtē iespējas samazināt jaunu uzlādes punktu elektrotīkla pieslēguma izmaksas.
Autors ir SEB līzinga valdes loceklis
[1]https://www.europarl.europa.eu/topics/lv/article/20180920STO14027/automasinu-radito-emisiju-samazinasana-jaunie-co2-merki-autotransportam
[2]https://videscentrs.lvgmc.lv/files/Klimats/SEG_emisiju_un_ETS_monitorings/Zinojums_par_klimatu/SEG_kopsavilkums/2024/Majas_lapai_LVGMC_2024_seginvkopsavilkums.pdf
[3] Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2024. gada septembrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
[4] https://www.acea.auto/files/ACEA-Report-Vehicles-on-European-roads-.pdf
