Raksta autore Anna Andersone. Publicitātes foto
Lai gan mākslīgais intelekts (MI) piedāvā daudzsološas iespējas dažādās jomās, cilvēki joprojām nereti izjūt piesardzību un bažas, kas traucē pilnvērtīgi izmantot šīs priekšrocības. Bailes un aizspriedumi bieži vien balstās nezināšanā, dziļi iesakņojušos mītos vai zinātniskās fantastikas cienīgiem nākotnes scenārijiem, mazāk uz reālām problēmām, kuras MI var radīt, izmantojot to neapdomīgi. MI nav neitrāls – tā efektivitāte un drošība ir atkarīga no tā, kā tas tiek izmantots, tomēr ir vienkārši un praktiski rīki, ko var izmantot teju ikviens.
Mākslīgais intelekts nav viens, bet daudzi
MI ir ļoti plašs jēdziens, kas ietver dažādus veidus un formas. Viens no populārākajiem un visplašāk zināmajiem MI veidiem ir teksta ģenerēšanas tehnoloģijas, kas balstās uz tā saucamajiem lielajiem valodas modeļiem (Large Language Models). Šie modeļi izmanto mašīnmācīšanos un milzīgas datubāzes ar tekstiem, lai analizētu un ģenerētu saturu, kas atbilst lietotāja vajadzībām. Lielo valodu modeļu darbības principi ir patiesi iespaidīgi. Tie ir apmācīti, izmantojot plašus datu kopumus, kas satur tekstus no visdažādākajiem avotiem, piemēram, grāmatām, rakstiem un interneta resursiem. Pamatojoties uz šo datu bāzi, modeļi “iemācās” prognozēt nākamo vārdu jebkurā tekstā. Piemēram, ja uzdodam jautājumu, MI analizē pieejamos datus, lai veidotu loģisku un saprotamu atbildi. Radītais teksts ir rezultāts tam, kā modelis “saprot” un interpretē pieejamo informāciju.
