Brīvības piemineklis gaismas festivālā "Staro Rīga". Foto - Edijs Pālens, LETA
Uz globālās skatuves pavisam nesen prožektoru gaismā varējām vērot Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas. Tā ir valsts, kur lielākā daļa iedzīvotāju vienmēr uzskatīs, ka dzīvo labākajā vietā pasaulē. Nacionālais lepnums, kas piemīt amerikāņiem, ir gandrīz vai unikāls, jo parādās visās kategorijās – viņi ir lepni par savu ekonomiku, sasniegumiem sportā, mākslā, tehnoloģijās un īpaši - militārajā sagatavotībā. Pētījumi parāda, ka arī vēsturiski amerikāņi ieņem augstāko vietu nacionālā lepnuma attīstībā, turpretī Latvija jau no deviņdesmito gadu vidus ir vairākas kategorijas zem Eiropas vidējiem rādītājiem.
Pēdējo divu gadu notikumi sportā ar skaistām uzvarām un sportistu sagaidīšanu pie Brīvības pieminekļa parādīja, ka arī latvieši prot lepoties ar savu valsti un tās panākumiem. Tomēr jājautā – vai pietiekami daudz un plaši? Un vai ticība savai valstij un lepnums par tās sasniegumiem var ietekmēt valsts kopējo un īpaši ekonomisko izaugsmi?
Nacionālais lepnums visbiežāk tiek vienkāršots un uzskatīts par pozitīvām emocijām pret savu valsti, kaut gan tā ietekme uz valsts attīstību var būt vērā ņemama. Spēcīga nacionālā lepnuma sajūta var veicināt ekonomisko izaugsmi, sociālo kohēziju, politisko iesaistīšanos un starptautisko valsts stāvokli.
Citadeles novembra sākumā veiktā aptauja[1] liecina, ka visvairāk iedzīvotāji lepojas ar sasniegumiem sportā. Katrs otrais respondents apliecina, ka lepojas ar Latvijas sportistiem – Kristapa Porziņģa panākumiem NBA, Latvijas hokeja izlases sasniegumiem pasaules čempionātā, kamaniņu sporta komandas uzvarām, kā arī brāļu Dukuru panākumiem skeletonā. Katrs trešais savukārt izceļ Latvijas sasniegumus kultūrā un mākslā. Latvija dzied – to zina visi. Tomēr tikai 25% respondentu lepojas ar panākumiem tehnoloģiju attīstībā, 20% ar sasniegumiem zinātnē un farmācijā un tikai 11% – finanšu tehnoloģijās, lai gan šajās jomās Latvijai ir krietni vairāk, ar ko lepoties.
Vai 30 gadu laikā varam redzēt uzlabojumus?
Vēsturiskie pētījumi[2] sniedz padziļinātu ieskatu Latvijas nacionālā lepnuma attīstībā, jo starptautiskajos pētījumos Latvija iekļauta kopš 1995. gada. Latvija ir to 23 pasaules valstu skaitā, kuras var lepoties ar šādu ieskatu nacionālā lepnumā attīstībā gadu gaitā, turklāt Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kas iekļauta analīzē.
Starptautiskajos pētījumos apskata vispārīgo nacionālo lepnumu un nacionālo lepnumu par īpašiem valsts sasniegumiem. Izcelti gan sasniegumi, kurus veido indivīdi, piemēram, sasniegumi sportā, mākslā un literatūrā, tehnoloģijās un zinātnē, kā arī valsts kopējie sasniegumi – ekonomiskā attīstība, vēsture, sociālās apdrošināšanas sistēmas kvalitāte, iedzīvotāju tiesības un vienlīdzība, demokrātija un politisko lēmumu globālā ietekme.
Pētījumos, kas notikuši salīdzinoši nesen pēc neatkarības atgūšanas, var novērot visai zemu Latvijas nacionālā lepnuma līmeni. Līdzīgi ir arī citām valstīm, kuras ir bijušas Padomju Savienības sastāvā, – nacionālā lepnuma līmenis ir izteikti zemāks nekā pārējās Eiropas valstīs un pavisam tālu no topa augšgala, kurā dominē Kanāda, Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija un Īrija. Virs vidējā līmeņa Latvijā izceļas tikai lepnums par mākslas un literatūras sasniegumiem, sportu un demokrātiju, visticamāk, tāpēc, ka tā nesen tika atgūta pašu spēkiem. Pavisam tālu no pārējām valstīm gan pirms 30 gadiem, gan vēl šobrīd ir Latvijas ticība zinātnes un tehnoloģiju panākumiem.
Nemainīgi redzam lepnumu par kultūras sasniegumiem, sportistiem, tomēr kādēļ nelepojamies vairāk ar zinātnes, farmācijas un tehnoloģiju attīstību?
Latvijas attīstība finanšu tehnoloģiju jomā
Latvija 2024. gada Starptautiskajā inovāciju indeksā ieņem 42. vietu no kopumā 133 valstīm, savukārt pēc inovācijām infrastruktūrā – 33. vietu. Latvija izceļas ar attīstītu 5G tīkla pārklājumu, dažādām jaunām tehnoloģijām, kā arī finanšu tehnoloģiju inovācijām. Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi sastāda 29% no visiem jaunuzņēmumiem Latvijā, radot jaunus risinājumus maksājumu pieņemšanā, datu un IT risinājumos, P2P finansēšanā, kā arī kripto un blokķēžu pakalpojumos. Jaunus finanšu tehnoloģiju pakalpojumus rada arī bankas, bieži kopā ar fintech uzņēmumiem, padarot klientiem ikdienas darbības vienkāršākas un ātrākas. Piemēram, jau 2016. gadā bija iespēja norēķināties ar viedtālruni (pirms Apple Pay un Google Pay), savukārt jau 2019. gadā varēja atvērt bankas kontu attālināti, izmantojot biometrijas datus – selfiju. Šāda funkcija vēl joprojām nav pieejama daudzās lielvalstīs.
Latvijā ir ieviests Latvijas Bankas Zibsaišu reģistrs, kas nodrošina maksājumus uz telefona numuru. Tāpat Latvijā un Baltijā krietni agrāk nekā pārējā Eiropā tika ieviesti zibmaksājumi. Šo risinājumu joprojām nenodrošina vairākas lielās bankas Eiropā.
Tāpat esam soli priekšā ģeneratīvā mākslīgā intelekta izmantošanā finanšu pakalpojumos. Gan aizdevuma pieteikumu apstrādē, gan virtuālo asistentu apmācīšanā. Nākamais solis, piemēram, Citadeles virtuālajai asistentei Adelei ir palīdzēt ar pakalpojumus pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām. Finanšu pakalpojumu pieejamība ir tēma, kas ir svarīga valsts līmenī, jo 74%[3] iedzīvotāju ir saskārušies ar situāciju, kad ir bijušas grūtības izprast informāciju par finanšu pakalpojumiem. Pašlaik Adele apgūst runāšanu vieglajā valodā. Adele jau ir apliecinājusi, ka izskaidrot finanšu pakalpojumus vienkāršāk tā jau prot un ir gatava nākamajam solim.
Lepnums un atzinība vairo izaugsmi
Saistība starp nacionālo lepnumu un straujāku attīstību ir pamatota iepriekšminētajos pētījumos. Lepnums par esošajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem var motivēt iedzīvotājus aktīvāk radīt jaunus risinājumus un dot ieguldījumu savas valsts tehnoloģiskajā attīstībā, līdzīgi kā tas ir ar lepnākajām valstīm pasaulē. Piemēram[4], Amerikas Savienotās Valstis un Vācija ir izmantojušas nacionālo lepnumu, lai uzlabotu ekonomiskos rādītājus. Kad pilsoņi lepojas ar savas valsts ekonomiskajiem panākumiem, viņi, visticamāk, atbalstīs vietējos uzņēmumus, ieviesīs jauninājumus un strādās vairāk, tādējādi palielinot produktivitāti un ekonomisko izaugsmi. Pētījumi liecina, ka amerikāņi un vācieši ļoti lepojas ar saviem ekonomiskajiem sasniegumiem, kas korelē ar viņu spēcīgajiem ekonomiskajiem rādītājiem. Šīs paralēles varam vilkt arī ar tehnoloģiju, finanšu tehnoloģiju un zinātnes attīstību.
Piemēri nav jāmeklē pāri okeānam. Tepat kaimiņos varam redzēt, kā Lietuva nesen iekļauta starptautiski atzītā apskatā kā uzmanības vērts tūrisma mērķis, kas noteikti paceļ vietējo iedzīvotāju pašapziņu. Un kā Igaunija vēlējās un arī kļuva par tehnoloģiski attīstītu valsti. Vai sākotnēji, kad ambiciozi tika paziņots par to, ka Igaunija ir tehnoloģiskās attīstības paraugmodelis, tā patiešām tāda bija? Nebūt ne, bet šādi tika panākta sabiedrības ticība un lepnums par savu valsti un tās sasniegumiem, kas vēlāk rezultējās arī īstos un izmērāmos panākumos.
Autore ir bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja
[1] Norstat un Citadeles aptauja, 1007 respondenti, novembris 2024
[2] Tom W. Smith and Lars Jarkko, National Pride: A Cross-national Analysis, 1998.
Tom W. Smith and Seokho Kim, Naitional Pride in Comparative Perspective: 1995/96 and 2003/04
[3] Norstat un Citadeles aptauja. Respondentu skaits 1003. februāris 2024
[4]: Evans, M. D. R., & Kelley, J. (2006). National Pride in the Developed World: Survey Data from 24 Nations. International Journal of Public Opinion Research, 18(1), 127-136.
