Darbinieku digitālo prasmju trūkums kavē biznesa izaugsmi un palielina kiberdrošības apdraudējumus

  • Māris Gaugers
  • 14.11.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Arvien vairāk uzņēmumu vadītāju Latvijā norāda, ka darbinieku digitālo prasmju trūkums kavē uzņēmuma izaugsmi un jaunu procesu ieviešanu. Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja Bite Latvija un pētījumu centra SKDS pētījumā Uzņēmēju digitālā drošība un pārliecība Latvijā secināts, ka 31% vadītāju Latvijā darbinieku digitālo prasmju trūkumu uzskata par izaugsmes šķērsli. Savukārt CERT.lv jaunākie dati atklāj, ka šogad septembrī drošības riskiem bija pakļautas 264 084 unikālās IP adreses, kas vēl vairāk izceļ nepieciešamību uzlabot darbinieku izpratni par kiberdrošību un digitālajiem rīkiem, lai mazinātu uzņēmumu ievainojamību.

Pētījums atklāj, ka 31% uzņēmumu vadītāju uzskata - darbinieku digitālo prasmju trūkums kavē jaunu biznesa vadības procesu un projektu ieviešanu, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tāpat ir samazinājies to vadītāju skaits, kuri domā, ka darbinieku digitālo prasmju trūkums nav problēma. Šogad šādu viedokli pauda 59% aptaujāto, kas ir par astoņiem procentpunktiem mazāk nekā pērn. Bet 10% vadītāju atzina, ka viņiem grūti spriest par šo jautājumu.

Mūsdienās spēja efektīvi izmantot digitālos rīkus ir ne tikai priekšnoteikums uzņēmuma attīstībai un konkurētspējai, bet arī būtisks vairogs biznesa nepārtrauktībai. Tādēļ ir svarīgi, ka uzņēmumā ir ne vien izglītoti darbinieki, bet arī droša infrastruktūra, kas palīdz novērst kiberriskus.

Lai gan Bites infrastruktūrā integrētā Nokia 800GE maršrutēšanas tehnoloģija un drošības risinājums Deepfield Defender ļauj mums nodrošināt uzņēmumiem augstāko tīkla drošību un datu plūsmas efektivitāti, pat vismodernākie risinājumi negarantē drošību bez darbinieku izpratnes par digitālajiem rīkiem. Tādēļ apmācību programmas un kiberdrošības risinājumi ir jāapvieno, lai aizsargātu gan darbiniekus, gan uzņēmumu no aizvien pieaugošajiem kiberdraudiem.

Raugoties uz pašlaik pieprasītākajiem IKT risinājumiem biznesa vidē, ir novērojams augošs pieprasījums pēc integrētiem risinājumiem, kas nodrošina visaptverošu IKT pārvaldību. Uzņēmumi izvēlas risinājumus, sākot no darbstaciju uzturēšanas līdz kiberdrošības nodrošināšanai. Uzņēmumi meklē ne tikai stabilus un drošus interneta pakalpojumus, bet arī arvien biežāk pakalpojumu sniedzēju, kurš var nodrošināt visaptverošu tīkla un datu aizsardzības pārvaldību. Tas ietver ugunsmūra risinājumus, datu dublēšanu,  serveru administrēšanu un citus būtiskus pakalpojumus.

Aizvadīto gadu laikā kiberrisku skaits digitālajā vidē ir nemitīgi audzis, turklāt arī noziedznieku metodes ir kļuvušas rafinētākas, atrodot arvien jaunus veidus, kā sasniegt savus mērķus. Saskaņā ar CERT.lv 2024. gada septembra statistiku, kopējais apdraudēto unikālo IP adrešu skaits ir sasniedzis 264 084, kas norāda uz nepieciešamību stiprināt drošības pasākumus, lai aizsargātu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru.

Arī mēs ik gadu novērojam kiberrisku skaita pieaugumu, piemēram, mūsu mobilā tīkla drošības risinājuma Antivīruss Plus partnera Whalebone ikmēneša pārskati uzrāda, ka starp aktīvākajiem kiberdraudiem ir ļaunprogrammatūra un dažādas pikšķerēšanas shēmas. Šis risinājums ik mēnesi novērš virs 10 miljoniem kiberuzbrukumu no vairāk nekā 60 tūkstošiem inficētu ierīču. Tas palīdz ne vien iedzīvotājiem viņu ikdienas gaitās, bet arī darbiniekiem uzņēmumos. Un tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka kiberdrošība mūsdienās ir kļuvusi par biznesa drošības stūrakmeni.

 

Autors ir Bite Latvija IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs

 

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Vita Liberte

Latvijas biznesā šobrīd trūkst riska: kā drosmīgi soļi privātajā sektorā var mainīt Latvijas labklājību

Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.

Viedoklis Jānis Liepiņš

Sporta infrastruktūras finansējums - vai sadale ir godīga?

Latvijā sporta infrastruktūras finansējums joprojām ir centralizēts, un valsts līdzekļu ievērojamākā daļa nonāk vienā vai dažos objektos, kamēr reģionos bāzes noveco, zaudē sertifikāciju un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt mūsdienām atbilstošus pakalpojumus.

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Jaunākajā žurnālā