Darbinieku digitālo prasmju trūkums kavē biznesa izaugsmi un palielina kiberdrošības apdraudējumus

  • Māris Gaugers
  • 14.11.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Arvien vairāk uzņēmumu vadītāju Latvijā norāda, ka darbinieku digitālo prasmju trūkums kavē uzņēmuma izaugsmi un jaunu procesu ieviešanu. Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja Bite Latvija un pētījumu centra SKDS pētījumā Uzņēmēju digitālā drošība un pārliecība Latvijā secināts, ka 31% vadītāju Latvijā darbinieku digitālo prasmju trūkumu uzskata par izaugsmes šķērsli. Savukārt CERT.lv jaunākie dati atklāj, ka šogad septembrī drošības riskiem bija pakļautas 264 084 unikālās IP adreses, kas vēl vairāk izceļ nepieciešamību uzlabot darbinieku izpratni par kiberdrošību un digitālajiem rīkiem, lai mazinātu uzņēmumu ievainojamību.

Pētījums atklāj, ka 31% uzņēmumu vadītāju uzskata - darbinieku digitālo prasmju trūkums kavē jaunu biznesa vadības procesu un projektu ieviešanu, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tāpat ir samazinājies to vadītāju skaits, kuri domā, ka darbinieku digitālo prasmju trūkums nav problēma. Šogad šādu viedokli pauda 59% aptaujāto, kas ir par astoņiem procentpunktiem mazāk nekā pērn. Bet 10% vadītāju atzina, ka viņiem grūti spriest par šo jautājumu.

Mūsdienās spēja efektīvi izmantot digitālos rīkus ir ne tikai priekšnoteikums uzņēmuma attīstībai un konkurētspējai, bet arī būtisks vairogs biznesa nepārtrauktībai. Tādēļ ir svarīgi, ka uzņēmumā ir ne vien izglītoti darbinieki, bet arī droša infrastruktūra, kas palīdz novērst kiberriskus.

Lai gan Bites infrastruktūrā integrētā Nokia 800GE maršrutēšanas tehnoloģija un drošības risinājums Deepfield Defender ļauj mums nodrošināt uzņēmumiem augstāko tīkla drošību un datu plūsmas efektivitāti, pat vismodernākie risinājumi negarantē drošību bez darbinieku izpratnes par digitālajiem rīkiem. Tādēļ apmācību programmas un kiberdrošības risinājumi ir jāapvieno, lai aizsargātu gan darbiniekus, gan uzņēmumu no aizvien pieaugošajiem kiberdraudiem.

Raugoties uz pašlaik pieprasītākajiem IKT risinājumiem biznesa vidē, ir novērojams augošs pieprasījums pēc integrētiem risinājumiem, kas nodrošina visaptverošu IKT pārvaldību. Uzņēmumi izvēlas risinājumus, sākot no darbstaciju uzturēšanas līdz kiberdrošības nodrošināšanai. Uzņēmumi meklē ne tikai stabilus un drošus interneta pakalpojumus, bet arī arvien biežāk pakalpojumu sniedzēju, kurš var nodrošināt visaptverošu tīkla un datu aizsardzības pārvaldību. Tas ietver ugunsmūra risinājumus, datu dublēšanu,  serveru administrēšanu un citus būtiskus pakalpojumus.

Aizvadīto gadu laikā kiberrisku skaits digitālajā vidē ir nemitīgi audzis, turklāt arī noziedznieku metodes ir kļuvušas rafinētākas, atrodot arvien jaunus veidus, kā sasniegt savus mērķus. Saskaņā ar CERT.lv 2024. gada septembra statistiku, kopējais apdraudēto unikālo IP adrešu skaits ir sasniedzis 264 084, kas norāda uz nepieciešamību stiprināt drošības pasākumus, lai aizsargātu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru.

Arī mēs ik gadu novērojam kiberrisku skaita pieaugumu, piemēram, mūsu mobilā tīkla drošības risinājuma Antivīruss Plus partnera Whalebone ikmēneša pārskati uzrāda, ka starp aktīvākajiem kiberdraudiem ir ļaunprogrammatūra un dažādas pikšķerēšanas shēmas. Šis risinājums ik mēnesi novērš virs 10 miljoniem kiberuzbrukumu no vairāk nekā 60 tūkstošiem inficētu ierīču. Tas palīdz ne vien iedzīvotājiem viņu ikdienas gaitās, bet arī darbiniekiem uzņēmumos. Un tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka kiberdrošība mūsdienās ir kļuvusi par biznesa drošības stūrakmeni.

 

Autors ir Bite Latvija IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs

 

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā