Uzņēmumi jau pilda jaunā Kiberdrošības likuma prasības, tomēr precīzus noteikumus vēl gaida
Arvien vairāk uzņēmumu vadītāju Latvijā norāda, ka darbinieku digitālo prasmju trūkums kavē uzņēmuma izaugsmi un jaunu procesu ieviešanu. Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja Bite Latvija un pētījumu centra SKDS pētījumā Uzņēmēju digitālā drošība un pārliecība Latvijā secināts, ka 31% vadītāju Latvijā darbinieku digitālo prasmju trūkumu uzskata par izaugsmes šķērsli. Savukārt CERT.lv jaunākie dati atklāj, ka šogad septembrī drošības riskiem bija pakļautas 264 084 unikālās IP adreses, kas vēl vairāk izceļ nepieciešamību uzlabot darbinieku izpratni par kiberdrošību un digitālajiem rīkiem, lai mazinātu uzņēmumu ievainojamību.
Plašsaziņu līdzekļos lasām, ka situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta un var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā. Kā viens no ietaupījuma veidiem budžeta sagatavošanas procesā tiek piedāvāts ministrijās un valsts kapitālsabiedrībās samazināt izdevumus, vispirms ķeroties klāt kancelejas preču izdevumiem un dažādiem pakalpojumiem. Arī valdības sociālie partneri sagaida sabiedriskā sektora izdevumu samazināšanas plānu.
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja Bite Latvija meitasuzņēmums Unistars jau aptuveni gadu cīnās par iespēju nodot savulaik bez dalības izsolē lietošanā saņemtās radiofrekvences Bite Latvija. Savukārt Satversmes tiesa, pieņemot lēmumu turpināt Unistars lietu par radiofrekvenču tālāk nodošanas tiesībām mutvārdu procesā, apliecina šā jautājuma nozīmīgumu. Tas ļaus vispusīgi izvērtēt Elektronisko sakaru likumā ietvertā regulējuma atbilstību Satversmei, kā arī sniegs iespēju tirgus dalībniekiem, kas savulaik bez izsoles ieguvuši frekvences, cīnīties pret konkurences ierobežojumiem.
Līdz ar strauju 5G attīstību uzņēmējdarbības videi Latvijā ir gatava platforma būtiskam tehnoloģiskam lēcienam. Jau tagad pasaulē redzam daudzus piemērus, kā 5G sniegtās iespējas tiešā veidā ietekmē biznesa procesu uzlabošanu un ekonomisko izaugsmi, vienlaikus transformējot nozares un radot IKT pakalpojumu pieejamību vietās, kur optiskā tīkla nav. Tomēr, cik gatavi pārmaiņām ir uzņēmumi Latvijā, saredzot 5G un IKT kā biznesa attīstības iespēju?
Lai gan profesionālās iemaņas jeb hard skills ir būtisks priekšnosacījums darba pienākumu veikšanai, patlaban vairāk nekā jebkad agrāk darba tirgū tiek novērtētas darbinieku vispārīgās prasmes jeb soft skills. Kā liecina profesionālās sociālo mediju platformas LinkedIn 2022. gadā apkopotie dati, vispārīgās prasmes jau tagad tiek norādītas 78% darba sludinājumu, un to nozīme dažādās nozarēs arvien pieaug. Kāpēc vispārīgās prasmes kļuvušas tik svarīgas un kā tās ietekmē darba ņēmēju konkurētspēju?
Tas, kas aizvadītajos gados un šogad vērojams Latvijas telekomunikāciju tirgū, līdzinās traģikomēdijai trīs cēlienos, ja vien tā nebūtu realitāte. Nevēlēšanās ievērot Eiropas Komisijas ieteikumus 5G ieviešanai, Centuria bojāeja un tagad – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vilcināšanās pieņemt lēmumu par atļauju mobilo sakaru operatoram Bite un elektronisko pakalpojumu sniedzējam Unistars, kas ir vienas grupas uzņēmumi, kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslas – jādēvē par trīs cēlieniem. To laikā lēnām tiek apdraudēta 5G ieviešana, nogalināta konkurence, milzīgas investīcijas un Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, tā soli pa solim ieviešot tirgū duopola stāvokli.
Ja paraudzīsimies nesenā pagātnē, daudziem uzņēmumiem darbinieku prasmju paaugstināšana bija “nice to have” vai darba ņēmējiem piešķirts bonuss. Taču tagad, kad ikviens uzņēmējs cīnās ar demogrāfijas ietekmi uz darba tirgu un kvalificēta darba spēka atrašanu dažādām pozīcijām, esošo darbinieku prasmju paaugstināšana, tā vienlaikus arī spējot aizpildīt vakantās pozīcijas vai kompetenču robus, ir kļuvusi par pastāvīgu procesu. Šķiet, ka daudzas kompānijas atskārtušas – kompetents darbinieks mūsdienās ir biznesa konkurētspējas pamats. Esmu novērojusi, ka daļā uzņēmumu prasmju paaugstināšana jeb “upskilling” nereti tiek attiecināts tikai uz gados jaunākajiem darbiniekiem, taču potenciāls ir visās paaudzēs.
Situāciju ar publiskā sektora iepirkumiem mobilo telekomunikāciju jomā var dēvēt par matemātisku spēli ar vērtēšanas kritērijiem, kas ilgst jau vairākus gadus. Lai gan tajā visbiežāk uzvar viens pretendents, zaudētāju ir daudz vairāk, jo cieš ne tikai godīga tirgus konkurence, bet arī sabiedrība kopumā.
Sarežģītos tirgus apstākļos, par ko atbildīga ieilgusī veselības krīze, biznesa konkurētspējas noturēšanai ir būtiska nozīme. To veido vairāki faktori, piemēram, spēja ieviest vai piegādāt kādu produktu pirmajiem, piedāvāt kvalitatīvu produktu par labu cenu u.tml., taču jebkurš no tiem var ātri mainīties vai var tikt reproducēts konkurentu vidū. Kā sasniegt ilgtspējīgu biznesa konkurētspēju, sevišķi uzņēmumos, kur “serveris zem galda” jeb novecojuši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi aizvien ir realitāte?
Aizvadītā gada laikā ir ne tikai būtiski mainījies veids, kā mēs strādājam, bet arī darba ņēmēju gaidas, ko viņi vēlētos saņemt no darba devēja. Līdz ar to varu apgalvot, ka patlaban darba tirgu diktē darba ņēmēji, vismaz telekomunikāciju nozarē noteikti. Kāpēc šajos apstākļos ieguvējas aizvien ir abas puses?
To, ka jaunie apstākļi kļūs par mūsu ikdienu ilgākā laika posmā, pērn apzinājās tikai retais. Tas bija novērojams arī biznesā, tomēr drīz vien tapa skaidrs – tie, kuri spēja pielāgoties krīzei ātrāk un elastīgāk, varēja pieņemt tālredzīgākus lēmumus, tajā skaitā par nepieciešamajiem IKT risinājumiem biznesa vadībai. Kāpēc tas ir tik svarīgi?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
