Ar picām un augļiem birojā nepietiek, lai piesaistītu talantus

  • Jekaterina Leidmane
  • 31.10.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm līdz 2040. gadam augstākās kvalifikācijas darba vietu īpatsvars palielināsies par 8,1 procentpunktu, kā arī pieaugs pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem ar profesionālo izglītību. Tikmēr tirgū joprojām novērojams talantu trūkums, kuru izaicinošāku padara iedzīvotāju skaita un dzimstības samazināšanās Latvijā - 2022.gadā Latvijā tika sasniegta zemākā dzimstība pēdējos 100 gados. Ņemot vērā šos faktorus, cīņa par talantiem ir uz palikšanu un nākotnē tā kļūs vēl sīvāka. Viens no galvenajiem ieročiem ceļā uz uzvaru talantu piesaistē ir investēšana stratēģiskā darba devēja tēlā veidošanā. Vairākiem lieliem uzņēmumiem šī jau ir pašsaprotama prakse, taču vidējie un mazie Latvijas uzņēmumi bieži vien neaizdomājas par darba devēja tēla nozīmi.

Darba devēja tēla izveide ir izaicinājums Latvijas uzņēmumiem

Eiropas līmeņa pētījumi pierāda darba devēja tēla augsto nozīmi pašreizējā darba tirgū. Saskaņā ar Seenit pētījumu, 2023. gadā 92% respondentu apsvērtu pamest savu pašreizējo darbu, ja saņemtu piedāvājumu no uzņēmuma, kam ir labāka reputācija (2021.gadā tie bija 84% respondentu). Šajā pašā laikā balstoties uz personālvadības un stratēģiskās komunikācijas konsultāciju uzņēmuma ERDA veikto 2023. gada pētījumu par personālvadības procesiem Latvijas uzņēmumos, tikai trešdaļai aptaujāto Latvijas uzņēmumu ir izstrādāta un veiksmīgi ieviesta darba devēja tēla stratēģija. 38% uzņēmumu (no 151 aptaujātajiem) atzīst, ka viņu vislielākais izaicinājums ir HR mārketings un rekrutēšana, kas sevī ietver darba devēja tēla stratēģijas izveidi/pārskatīšanu un jaunu komunikācijas kanālu pielietošanu ar mērķi piesaistīt potenciālos darbiniekus. Jāatzīmē, ka tirgū jau no 2015. gada ir pieejamas konsultācijas, pētījumi un labas prakses darba devēja tēla stratēģiskai veidošanai. Uzņēmumi, kas mērķtiecīgi veido savas darba devēja tēla stratēģijas, pārsvarā spēj piesaistīt darbiniekus saskaņā ar savām vajadzībām.

Savā praksē esmu ievērojusi, ka uzņēmumus ar labu darba devēja tēlu vieno moderna un elastīga darba vide, kas veicina inovācijas un sadarbību, kā arī spēja komunicēt savas priekšrocības potenicālajiem kolēģiem saistošā veidā. Uzņēmumi, kas darba sludinājumos koncentrējas uz garu pienākumu sarakstu, bet minimāli izklāsta to, ko viņi piedāvā kandidātiem, riskē zaudēt potenciālo talantu uzmanību. Mūsdienu darba meklētāji vēlas redzēt, kā uzņēmums rūpējas par iesaistošo darba vidi, labbūtību, attīstību un karjeras iespējām.

Papildu labumi ir iespēja izcelties, bet ir jābūt sakārtotiem pamatprocesiem

Veidojot darba devēja tēlu, labumi ir viens no svarīgiem aspektiem, kas palīdz piesaistīt talantus. Taču svarīgi atzīmēt, ka komunikācijai jāatspoguļo arī uzņēmuma vērtības piedāvājumu un kultūru, jo tas parāda uzņēmuma unikalitāti, piesaistot cilvēkus ar līdzīgām vērtībām. Pēc Glassdoor 2019. gada pētījuma datiem 73% respondentu nepieteiktos darbam uzņēmumā, ja tā vērtības nesaskanētu ar viņu pašu personīgajām vērtībām. Mūsdienās nepietiek ar to, ka uzņēmumi ievieto pāris ierakstus sociālajos tīklos par iekšējiem svētkiem vai apmācībām, pārspīlēti pozitīvi komunicējot iekšējo kultūru, kas balstās tikai uz šiem dažiem pasākumiem.

Latvijas tirgus ir mazs un viena no pirmajām lietām, ko kandidāti dara, ir meklē esošo vai bijušo uzņēmuma darbinieku atsauksmes. Korporatīvajā pasaulē picu ballītes ir kļuvušas par sava veida klišeju un uzņēmumiem, kam klibo atalgojuma līmenis vai iekšējā kultūra, ar dažiem sociāliem pasākumiem un labu kafiju vien nepietiks, lai novērstu darbinieku neapmierinātību. Protams, nevēlos likt vienādības zīmi starp picām un zemu atalgojuma līmeni, jo ir arī fantastiski uzņēmumi, kas nodrošina abus, bet vēlos uzsvērt, ka labumi nevar noslēpt dziļākas problēmas - toksisku iekšējo kultūru, neadekvāti zemu atalgojumu utt. Taču, ja visi pamatprocesi ir sakārtoti, atbilstoši labumi un pārdomāta komunikācija par uzņēmumu palīdzēs piesaistīt talantīgus kolēģus. ERDA 2023.gada pētījumā Latvijas uzņēmumi kā unikālus labumus, ko viņu organizācijas piedāvā darbiniekiem, min mentālās veselības atbalsta iekļaušanu apdrošināšanas polisē, meditācijas un apzinātības retrītus, apmaksātas pusdienas, apmaksātas stāvvietas Rīgas centrā, kā arī apmaksātu izglītību (pie nosacījuma, ka darbinieks gatavs strādāt attiecīgajā jomā).

Latvijas uzņēmumu biežāk izmantotās komunikācijas tēmas talantu piesaistei

Galvenais priekšnoteikums saistošas darba devēja tēla komunikācijas izveidei ir satura daudzveidība un dažādu komunikācijas kanālu lietošana. ERDA 2023.gada pētījums norāda, ka Latvijas uzņēmumi visbiežāk savu darba devēja tēlu veido komunicējot par uzņēmuma iekšējo kultūru - komandas saliedēšanas pasākumi, tradīcijas utt. (84%), organizācijas panākumiem un atpazīstamību nozarē (81%), korporatīvo sociālo atbildību (72%) un labumiem/atalgojumu (71%). Pārsteidzoši, ka organizācijas inovācijas un tehnoloģijas komunikācijā izmanto tikai 43% respondentu, lai gan šim faktoram ir ievērojams potenciāls. Šīs tēmas noteikti nav universāls plāns, kas der visiem uzņēmumiem. Katram uzņēmumam ir savs unikālais stāsts un vērtības, kas jāatspoguļo darba devēja tēlā, lai piesaistītu tieši tam atbilstošus talantus, jo talantu piesaiste nav tikai par algu vai labumiem – tā ir par emocionālo saikni un iespēju identificēties ar organizāciju, jo tikai cilvēki, kas tic organizācijai, būs apmierināti un iesaistīti darbinieki.

 

Autore ir ERDA izpilddirektore

Atsauces:

ERDA 2023. gada pētījums “Latvijas personāla vadības standarts 2023 

https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/em-lielakais-jaunu-darbavietu-pieaugums-sagaidams-augstakas-kvalifikacijas-profesijas-bet-butiskakais-darbaspeka-trukums-veidosies-pec-specialistiem-ar-profesionalo-izglitibu

https://www.glassdoor.com/blog/mission-culture-survey/

https://marketing.seenit.io/hubfs/Resources/state-of-employer-brand-2023.pdf

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā