Ar picām un augļiem birojā nepietiek, lai piesaistītu talantus

  • Jekaterina Leidmane
  • 31.10.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm līdz 2040. gadam augstākās kvalifikācijas darba vietu īpatsvars palielināsies par 8,1 procentpunktu, kā arī pieaugs pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem ar profesionālo izglītību. Tikmēr tirgū joprojām novērojams talantu trūkums, kuru izaicinošāku padara iedzīvotāju skaita un dzimstības samazināšanās Latvijā - 2022.gadā Latvijā tika sasniegta zemākā dzimstība pēdējos 100 gados. Ņemot vērā šos faktorus, cīņa par talantiem ir uz palikšanu un nākotnē tā kļūs vēl sīvāka. Viens no galvenajiem ieročiem ceļā uz uzvaru talantu piesaistē ir investēšana stratēģiskā darba devēja tēlā veidošanā. Vairākiem lieliem uzņēmumiem šī jau ir pašsaprotama prakse, taču vidējie un mazie Latvijas uzņēmumi bieži vien neaizdomājas par darba devēja tēla nozīmi.

Darba devēja tēla izveide ir izaicinājums Latvijas uzņēmumiem

Eiropas līmeņa pētījumi pierāda darba devēja tēla augsto nozīmi pašreizējā darba tirgū. Saskaņā ar Seenit pētījumu, 2023. gadā 92% respondentu apsvērtu pamest savu pašreizējo darbu, ja saņemtu piedāvājumu no uzņēmuma, kam ir labāka reputācija (2021.gadā tie bija 84% respondentu). Šajā pašā laikā balstoties uz personālvadības un stratēģiskās komunikācijas konsultāciju uzņēmuma ERDA veikto 2023. gada pētījumu par personālvadības procesiem Latvijas uzņēmumos, tikai trešdaļai aptaujāto Latvijas uzņēmumu ir izstrādāta un veiksmīgi ieviesta darba devēja tēla stratēģija. 38% uzņēmumu (no 151 aptaujātajiem) atzīst, ka viņu vislielākais izaicinājums ir HR mārketings un rekrutēšana, kas sevī ietver darba devēja tēla stratēģijas izveidi/pārskatīšanu un jaunu komunikācijas kanālu pielietošanu ar mērķi piesaistīt potenciālos darbiniekus. Jāatzīmē, ka tirgū jau no 2015. gada ir pieejamas konsultācijas, pētījumi un labas prakses darba devēja tēla stratēģiskai veidošanai. Uzņēmumi, kas mērķtiecīgi veido savas darba devēja tēla stratēģijas, pārsvarā spēj piesaistīt darbiniekus saskaņā ar savām vajadzībām.

Savā praksē esmu ievērojusi, ka uzņēmumus ar labu darba devēja tēlu vieno moderna un elastīga darba vide, kas veicina inovācijas un sadarbību, kā arī spēja komunicēt savas priekšrocības potenicālajiem kolēģiem saistošā veidā. Uzņēmumi, kas darba sludinājumos koncentrējas uz garu pienākumu sarakstu, bet minimāli izklāsta to, ko viņi piedāvā kandidātiem, riskē zaudēt potenciālo talantu uzmanību. Mūsdienu darba meklētāji vēlas redzēt, kā uzņēmums rūpējas par iesaistošo darba vidi, labbūtību, attīstību un karjeras iespējām.

Papildu labumi ir iespēja izcelties, bet ir jābūt sakārtotiem pamatprocesiem

Veidojot darba devēja tēlu, labumi ir viens no svarīgiem aspektiem, kas palīdz piesaistīt talantus. Taču svarīgi atzīmēt, ka komunikācijai jāatspoguļo arī uzņēmuma vērtības piedāvājumu un kultūru, jo tas parāda uzņēmuma unikalitāti, piesaistot cilvēkus ar līdzīgām vērtībām. Pēc Glassdoor 2019. gada pētījuma datiem 73% respondentu nepieteiktos darbam uzņēmumā, ja tā vērtības nesaskanētu ar viņu pašu personīgajām vērtībām. Mūsdienās nepietiek ar to, ka uzņēmumi ievieto pāris ierakstus sociālajos tīklos par iekšējiem svētkiem vai apmācībām, pārspīlēti pozitīvi komunicējot iekšējo kultūru, kas balstās tikai uz šiem dažiem pasākumiem.

Latvijas tirgus ir mazs un viena no pirmajām lietām, ko kandidāti dara, ir meklē esošo vai bijušo uzņēmuma darbinieku atsauksmes. Korporatīvajā pasaulē picu ballītes ir kļuvušas par sava veida klišeju un uzņēmumiem, kam klibo atalgojuma līmenis vai iekšējā kultūra, ar dažiem sociāliem pasākumiem un labu kafiju vien nepietiks, lai novērstu darbinieku neapmierinātību. Protams, nevēlos likt vienādības zīmi starp picām un zemu atalgojuma līmeni, jo ir arī fantastiski uzņēmumi, kas nodrošina abus, bet vēlos uzsvērt, ka labumi nevar noslēpt dziļākas problēmas - toksisku iekšējo kultūru, neadekvāti zemu atalgojumu utt. Taču, ja visi pamatprocesi ir sakārtoti, atbilstoši labumi un pārdomāta komunikācija par uzņēmumu palīdzēs piesaistīt talantīgus kolēģus. ERDA 2023.gada pētījumā Latvijas uzņēmumi kā unikālus labumus, ko viņu organizācijas piedāvā darbiniekiem, min mentālās veselības atbalsta iekļaušanu apdrošināšanas polisē, meditācijas un apzinātības retrītus, apmaksātas pusdienas, apmaksātas stāvvietas Rīgas centrā, kā arī apmaksātu izglītību (pie nosacījuma, ka darbinieks gatavs strādāt attiecīgajā jomā).

Latvijas uzņēmumu biežāk izmantotās komunikācijas tēmas talantu piesaistei

Galvenais priekšnoteikums saistošas darba devēja tēla komunikācijas izveidei ir satura daudzveidība un dažādu komunikācijas kanālu lietošana. ERDA 2023.gada pētījums norāda, ka Latvijas uzņēmumi visbiežāk savu darba devēja tēlu veido komunicējot par uzņēmuma iekšējo kultūru - komandas saliedēšanas pasākumi, tradīcijas utt. (84%), organizācijas panākumiem un atpazīstamību nozarē (81%), korporatīvo sociālo atbildību (72%) un labumiem/atalgojumu (71%). Pārsteidzoši, ka organizācijas inovācijas un tehnoloģijas komunikācijā izmanto tikai 43% respondentu, lai gan šim faktoram ir ievērojams potenciāls. Šīs tēmas noteikti nav universāls plāns, kas der visiem uzņēmumiem. Katram uzņēmumam ir savs unikālais stāsts un vērtības, kas jāatspoguļo darba devēja tēlā, lai piesaistītu tieši tam atbilstošus talantus, jo talantu piesaiste nav tikai par algu vai labumiem – tā ir par emocionālo saikni un iespēju identificēties ar organizāciju, jo tikai cilvēki, kas tic organizācijai, būs apmierināti un iesaistīti darbinieki.

 

Autore ir ERDA izpilddirektore

Atsauces:

ERDA 2023. gada pētījums “Latvijas personāla vadības standarts 2023 

https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/em-lielakais-jaunu-darbavietu-pieaugums-sagaidams-augstakas-kvalifikacijas-profesijas-bet-butiskakais-darbaspeka-trukums-veidosies-pec-specialistiem-ar-profesionalo-izglitibu

https://www.glassdoor.com/blog/mission-culture-survey/

https://marketing.seenit.io/hubfs/Resources/state-of-employer-brand-2023.pdf

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā