Pašvaldību līdzfinansējums pirmsskolas izglītībā – cik informēti ir vecāki un pašvaldību darbinieki?

  • Vineta Saulīte
  • 17.09.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Izvēloties savai atvasei piemērotāko pirmsskolu, vecāki izvērtē vairākus būtiskus faktorus, arī mācību metodes, vidi, pedagogu un personāla profesionalitāti, atrašanās vietu un mācību maksu. Neskaidrības par pirmsskolu nereti ir saistītas ar pašvaldību piešķirto līdzfinansējumu, tā apjomu un nosacījumiem, kādos gadījumos tas pienākas un kādos – nē. Bieži vien vecāki saņem nepilnīgu un nekorektu informāciju un maldīgi uzskata, ka līdzfinansējums viņiem nepienākas. Situācijas skaidrošana pašlaik lielākoties gulstas uz pirmsskolu un pedagogu pleciem, lai gan informācijai jābūt viegli pieejamai un saprotamai ikvienam, kuram ir pirmsskolas vecuma bērni vai kurš tikai plāno ģimenes pieaugumu.

Sarežģīta līdzfinansējuma aprēķināšanas kārtība

Privāto pirmskolu līdzfinansējums ir karsts kartupelis, aprēķināšanas kārtība ir sarežģīta un neatbilst mūsdienu ekonomiskajai situācijai. Tas rada izaicinājumus ne tikai pirmsskolām, bet arī vecākiem, kuri bieži nav pietiekami informēti un neizprot – kā veidojas līdzfinansējums, kādos gadījumos tas pienākas u.tml.

Situāciju sarežģī arī fakts, ka aprēķinu kārtība dažāda vecuma bērniem ir atšķirīga. Bērniem no 1,5 gada līdz 5 gadu vecumam mācību maksas privātajā pirmsskolā veidojas no pašvaldības līdzfinansējuma un vecāku līdzmaksājuma. Līdzfinansējuma apjoms katrā pašvaldībā var atšķirties. Izvērtējot tā apjomu, tiek ņemts vērā kopējais izdevumu pieaugums par iepriekšējo gadu. Izmaiņas stājas spēkā katra gada 1. janvārī, bet diemžēl realitātē izmaksas aug ātrāk nekā līdzfinansējums un pastāv risks, ka laikā, kad stājas spēkā jaunais līdzfinansējums, izmaksas ir atkal pieaugušas.

Kas attiecas uz bērniem no piecu gadu vecuma, šeit mācību maksu veido pašvaldības līdzfinansējums (mazāks nekā posmā līdz pieciem gadiem), vecāku līdzmaksājums un valsts dotācija. Valsts dotācija pedagogu algām, kuri strādā ar 5 un 6 gadus veciem bērniem, ir atkarīga no bērnu skaita attiecīgajā vecumā. Bērnu skaits tiek fiksēts katra mācību gada sākumā. Visbeidzot jāmin, ka pašvaldības līdzfinansējums piecgadniekiem mainās nevis tajā mēnesī, kad bērnam paliek 5 gadi, bet tā paša gada 1. septembrī. Ņemot vērā šo kārtību, ir gluži saprotami, ka vecākiem rodas jautājumi, kā veidojas mācību maksa un līdzfinansējums.

Informācija ne vienmēr sasniedz vecākus

Vēl viens populārs mīts, ar ko saskaras vecāki, kuri izvēlējušies privāto pirmsskolu, ir tāds - tiklīdz atbrīvosies vieta pašvaldības pirmsskolā, līdzfinansējums tiks zaudēts. Patiesībā tā nav. Vecākiem ir tiesības un iespējas izvēlēties privāto pirmsskolas izglītības iestādi un saglabāt līdzfinansējumu arī tad, ja viņi atsakās no vietas pašvaldības bērnudārzā. Teorētiski šī sistēma nodrošina elastību un plašāku izvēli, taču realitātē rodas problēmas, ja pašvaldību darbinieki paši ne vienmēr ir pietiekami informēti par noteikumiem vai sniedz vecākiem neprecīzu informāciju.

Šādas situācijas rada neskaidrības un var ietekmēt vecāku lēmumus, kā arī bērnu izglītību. Šajā situācijā būtiska loma ir Latvijas Privāto pirmsskolu biedrībai un privātajiem bērnudārziem, kas skaidro noteikumus, nodrošina precīzu informāciju un aizstāv vecāku intereses. Stabilitāte un kvalitāte ir divi no svarīgākajiem faktoriem, kas veicina uzticēšanos privātajām pirmsskolām. Tāpēc ir būtiski, lai informācija par līdzfinansējumu un vietu saglabāšanu būtu pieejama, precīza un saprotama visām iesaistītajām pusēm.

Pret bailēm ar atvērtību un individualizētu pieeju

Mani novērojumi liecina, ka vecāki savām atvasēm aizvien biežāk izvēlas tieši privātās pirmsskolas, un tam ne vienmēr ir saistība ar vietas pieejamību pašvaldības pirmsskolā. Viens no iemesliem ir privāto pirmsskolu elastība – ātrāka pielāgošanās pārmaiņām, iespēja operatīvāk veikt izmaiņas finanšu plūsmā u.tml. Tāpat vecāki ir atzinīgi novērtējuši arī komunikācijas stilu un ieguldīto komandas darbu, spējot atrast labāko pieeju gan sadarbībai ar vecākiem, gan bērniem.

Lai nodrošinātu izglītības pieejamību, izvēli un iespēju pieņemt informētus lēmumus, ir nepieciešama cieša sadarbība starp privātajām pirmsskolām, biedrībām un pašvaldībām. Tikai tādējādi spēsim nodrošināt, ka pirmsskolu izglītība ir pieejama, kvalitatīva un saprotama.

 

Autore ir pirmsskolas Varavīksne vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā