Eirozonas ekonomika cenšas nostāties uz izaugsmes takas

  • Simona Striževska
  • 05.08.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

ASV ekonomikā mājsaimniecību pieprasījums saglabājās spēcīgs, un privātais patēriņš – galvenais ASV izaugsmes balsts – turpināja augt arī 2024. gada pirmajā pusē. ASV izaugsme 2. ceturksnī paātrinājās līdz 0,7% ceturkšņa griezumā pēc vājākiem rezultātiem gada sākumā un ar uzviju pārspēja analītiķu prognozes. Vienlaikus vasaras sākumā atsevišķos ASV ekonomikas rādījumos parādījās saguruma pazīmes – no noskaņojuma rādītājiem līdz mājokļu tirgus indikatoriem. Vēsāka kļuva arī temperatūra ASV darba tirgū, un bezdarba līmenis gada vidū pakāpās līdz 4,1% no 3,4% 2023. gada sākumā. Visdrīzāk, ASV izaugsmes temps varētu būt sasniedzis savu maksimumu un tuvāko ceturkšņu laikā bremzēsies.

Turpretim eirozonas ekonomika pēc ilgstošas stagnācijas kopš šā gada sākuma atgriezās pie izaugsmes. Līdzīgi kā 1. ceturksnī, ekonomika arī 2. ceturksnī izauga par 0,3% ceturkšņa griezumā. Kaut arī atlabšanas procesi turpinās ar mainīgiem panākumiem un atsevišķos sektoros un valstīs joprojām parādās mīnusi, ekonomika cenšas nostāties uz izaugsmes takas. Gada griezumā eirozonas ekonomika 2. ceturksnī uzrādīja tikai 0,6 % pieaugumu. Salīdzinājumam, ASV ekonomika turpināja augt ar vidēji 3% ātrumu gada griezumā.

Spriežot pēc situācijas un tendencēm abos reģionos, ekonomikas gada izaugsmes tempi ASV un eirozonā varētu pakāpeniski izlīdzināties. Ekonomisti un analītiķi ir vienprātīgi – eirozonā ekonomikas izaugsme varētu paātrināties tuvāk 1,5%, ASV sabremzēties līdz 1,5 – 2%. Tomēr, kaut arī zemākais punkts eirozonas ekonomikā ir pārvarēts,  ja vasaras laikā iestājies vājums eirozonas biznesa noskaņojumā nebūs pārejošs, tas var likt apšaubīt rožainas eirozonas prognozes tuvākajiem ceturkšņiem.

Ķīnas ekonomika neaug tik ātri, kā cerēts

Vēl vienu pasaules ekonomikas smagsvaru – Ķīnas ekonomiku – turpināja nomākt ieilgušās problēmas valsts nekustamā īpašuma sektorā. Atšķirības starp joprojām vājo iekšējo pieprasījumu un samērā spēcīgu izaugsmi uz ārējo pieprasījumu orientētajos sektoros turpināja noteikt Ķīnas izaugsmes dinamiku. Ekonomikas izaugsme 2. ceturksnī sabremzējās līdz 4,7% gada griezumā un bija lēnāka kopš 2023. gada sākuma. Vāja izaugsme Ķīnā un potenciālie saspīlējumi tirdzniecības attiecībās ar Rietumvalstīm mēt ēnu arī uz eirozonas un sevišķi Vācijas izaugsmi. Vācijas eksports uz Ķīnu pārsniedz 2% no IKP, kamēr ASV veido tikai ap 0,5% no ekonomikas apjoma.

Centrālās bankas Rietumvalstīs reti bija mazinājušas likmes bez recesijas

Par laimi, Federālajai rezervju sistēmai (FRS) un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) patlaban nav jādomā, kā glābt ekonomiku no krīzes. Tādēļ tās var atļauties bez steigas veikt monetārās politikas normalizāciju pēc straujas likmju celšanas aizvadīto divu gadu laikā.

Inflācija ASV pēdējo mēnešu laikā atsāka manāmi palēnināties, un kopā ar augstāku bezdarbu ļāva finanšu tirgus dalībniekiem noskaņoties uz maigāku FRS politiku. Spriežot pēc nākotnes darījumu cenām finanšu tirgos, investori sagaida, ka FRS septembrī varētu sagādāt pirmo likmju samazinājumu par 0,25 procenta punktiem, līdz gada beigām prognozējot vēl papildu vienu vai divus pazeminājumus.

Eirozonā salīdzinoši augsta pakalpojumu cenu inflācija kopā ar joprojām strauju algu pieaugumu “iecementēja” pamatinflāciju tuvu 3%, kopējai inflācijai svārstoties tuvu 2,5%. Tas netraucēja ECB jau jūnijā samazināt bāzes likmes. Pēc finanšu tirgus dalībnieku domām, arī ECB septembrī varētu sarosīties uz nākamo likmju pazeminājumu, neizslēdzot, ka līdz gada nogalei ECB mazinās likmes arī trešo reizi, ja ekonomikas un inflācijas dinamika to ļaus.

Ilgākā laika perspektīvā, spriežot pēc nākotnes darījumu cenām finanšu tirgos, investori patlaban sagaida, ka eirozonā procentu likmes varētu  nostabilizēties 2,25 – 2,5% apgabalā, ASV – pazemināties līdz 3,5 - 4%. Tas ir zemāk nekā tika prognozēts vasaras sākumā.

 

Autore ir bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Viedoklis Viesturs Bulāns

Ar kādu “iekšējo temperatūru” uzņēmumi noslēdz gadu?

Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad organizācijas atskatās uz aizvadīto gadu un definē plānus nākamajam darba cēlienam. Tas nereti ir arī emocionālās bilances laiks, kad darbinieki izvērtē, vai viņi jūtas novērtēti, vai bijusi jēga no ieguldītā darba un darba devējs par viņiem ir rūpējies, ne tikai prasījis rezultātu? Ja atbilde ir “drīzāk nē”, tad janvāris var kļūt par aktīvu darba meklēšanas mēnesi, taču, ja darba devējs visu gadu ir pievērsis uzmanību darbinieku labbūtībai, iesaistei un motivācijai, decembris var kļūt par brīdi, kad ar gandarījumu atskatīties uz paveikto un definēt drosmīgus nākotnes mērķus – gan no darba devēja, gan darbinieka perspektīvas. Likumsakarīgi rodas jautājums, kā saprast, vai darbinieki jūtas novērtēti un gatavi jaunā gada mērķiem?

Jaunākajā žurnālā