Raksta autors Āris Jansons. Publicitātes foto
Klimatneitralitātes sasniegšana ir kļuvusi par globālu mērķi, ar kura palīdzību valdības un uzņēmumi visā pasaulē cenšas mazināt cilvēces negatīvo ietekmi uz vidi. Nereti oglekļa emisiju samazināšana tiek piesaukta kā viens no pirmajiem soļiem šī mērķa sasniegšanai. Taču svarīgi atcerēties, ka oglekli nepieciešams arī piesaistīt un uzkrāt, un mežs ir bieži vien nenovērtēta ekosistēma, ar kuras palīdzību to iespējams panākt.
Klimata pārmaiņas jāpēta ilgtermiņā
Sabiedrības izglītošana par klimata pārmaiņām un to radīto ietekmi vienmēr ir bijis izaicinājums, jo īstermiņā šīs pārmaiņas ir grūti sajūtamas. Mežzinātnes institūtā mēs pētām dabā notiekošos procesus ilgtermiņā un redzam klimata pārmaiņu ietekmi. Vienkāršāk to saskatīt organismiem ar īsāku dzīves ciklu. Piemēram, atsevišķu dendrofāgo kukaiņu (dēvētu par kaitēkļiem) atbildes reakcija uz garākām un siltākām vasarām ir bieža vairāku paaudžu veidošana gadā, kas būtiski ietekmē mežaudzes. Tāpat biežāk novērojam citas iepriekš reti konstatējamas dendrofāgu sugas un to klātbūtnes sekas – koku bojāeju. Līdzīgi vizuāli viegli uztverams klimata pārmaiņu vēstnesis ir vētru postījumi, kuru kļuvis vairāk. Koku atbildes reakcija ir grūtāk pamanāma, tomēr konstatējama, analizējot to pieaugumu ilgākā laika posmā. Pārmaiņas var redzēt arī citās ekosistēmās, piemēram, jūrā un citās ūdenstilpēs. Tur slāpekļa ieneses un temperatūras paaugstināšanās dēļ zilaļģes ir kļuvušas par problēmu, kurai uzmanību pievērš arī medijos.
Oglekļa piesaistes un uzkrāšanas iespējas Latvijā ir gana plašas
Papildu oglekļa uzkrājumus, kas tik ļoti nepieciešami klimata pārmaiņu mazināšanai, iespējams nodrošināt vairākos veidos – gan augošos kokos (mežā un jaunos apmežojumos), gan koksnes produktos. Jāņem vērā, ka oglekļa uzkrājums augošos kokos ietekmē klimata pārmaiņas – gan jau pieminētās vētras, kas ir būtiskākais dabiskais traucējums visā Ziemeļeiropā, gan ugunsgrēkus, tāpat kaitēkļus. No tiem visvairāk redzam un dzirdam par mizgraužu postījumiem, tomēr tie nebūt nav vienīgie. Tāpat jāatceras arī par oglekļa uzkrājuma veidošanas ierobežojošajiem faktoriem, proti, teritorijas lielumu, kurā uzkrāšanās var notikt, augsnes īpašībām un mitruma režīmu.
Kas attiecas uz oglekļa uzkrājumiem koksnes produktos, izšķirošs faktors ir to dzīvescikls. Jo ilgāk ogleklis paliek ieslēgts, piemēram, dēlī, un to nesaskalda malkā un nesakurina, jo ilgāk tas nenonāk atmosfērā. Jebkas, ko mēs varam izdarīt ar koksni, lai aizstātu fosilos materiālus, palīdz mazināt klimata pārmaiņas. Tas novērš papildus šobrīd dziļos zemes slāņos naftas vai citā veidā ietērpta oglekļa nonākšanu atmosfērā.
Pilnvērtīgi neapzināts potenciāls Latvijā ir arī meža platību apmežošanai. Patlaban apmežošanas aktivitāte valstī tiešā mērā atkarīga no ekonomiskā stāvokļa – kamēr zemes īpašniekam ir izdevīgāk savā īpašumā turēt, piemēram, pļavu vai zemas ražības lauksaimniecības teritoriju, apmežošana netiks veikta. Tā ir saimnieciska rakstura izvēle, ko lielā mērā ietekmē politiskie lēmumi, piemēram, subsīdijas. Tomēr pakāpeniski attīstās arī tirgus, kas var šos saimnieciskos lēmumus izmainīt. Proti, aktualitāti gūst oglekļa kredītu iegāde, savedot kopā zemes īpašniekus un uzņēmumus, kuri ir gatavi maksāt par oglekļa piesaisti mežos, lai mazinātu savas darbības radīto ietekmi uz vidi. Šajā darbā svarīgas ir zinātnes atziņas, precīzi prognozējot koku augšanu apmežojumos un savlaicīgi paredzot un mazinot riskus. Tāpat nozīme ir arī tirgus dalībnieku aktivitātei, veicot “savedēja” funkcijas un nodrošinot ieguvumu zemes īpašniekam, kā to Latvijā dara, piemēram, klimata tehnoloģiju uzņēmums Arbonics.
Kopumā jāsecina, ka klimata pārmaiņu mazināšanas lielākie izaicinājumi ir straujais pārmaiņu temps un būtiska inerce. Tādēļ ir svarīgi īsā laikā veikt iespējami vairāk dažādu pretdarbību, tostarp nodrošināt jaunu, vitālu, adaptēties spējīgu un noturīgu mežaudžu ierīkošanu.
Autors ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks
