VIDEO: Zaļais kurss

Vai tu zini, cik Latvijā ir elektroauto?

Speciālizlaidums: Kā dzīvot zaļāk?

Nokavēts?

Ar klimata pārmaiņām kaulēties nav iespējams. Jau gadsimta beigās Latvija piedzīvos ziemas, kuru vidējā temperatūra vairs neturēsies zem nulles. Eiropas atbilde uz klimata pārmaiņām ir zaļais kurss, un mērķi ir ļoti ambiciozi. Cik Latvijai izmaksās to nepildīšana?

Ilgtspējīgas finanses – katram ir sava loma nākotnes veidošanā

2024. gads ir atnesis vēstis par aizvien pieaugošiem klimata un vides riskiem – globāli šā gada februāris bija siltākais līdzšinējo novērojumu vēsturē, turklāt šīs ziemas laikā un arī tepat Latvijā krasu temperatūras svārstību dēļ ir iznīkuši gandrīz visi rapša lauki Vidzemē un Latgalē. Līdztekus tam abos Atlantijas okeāna krastos sarukusi politiskā griba ierobežot šodienas vēlmes nākotnes vajadzību vārdā. Ne mazāk svarīgs šajā ziņā ir arī finansiālais aspekts – kļūst nepārprotami skaidrs, ka pāreja uz ilgtspējīgu tautsaimniecību nebūs iespējama bez ļoti apjomīgām investīcijām.

Digitāls uzreiz nenozīmē “zaļš” – kāpēc jādomā par CO2 pēdas samazināšanu arī IT jomā?

Domājot par ilgtspēju, visbiežāk saprotam racionālu elektroenerģijas patēriņu, atkritumu apjoma samazināšanu un šķirošanu vai videi draudzīgu mobilitāti. Dzīvojot laikmetā, kad aizvien vairāk pakalpojumi tiek sniegti un saņemti attālināti un strauji pieaug datu apjomi, jāatceras, ka digitāls automātiski nenozīmē videi draudzīgs vai ilgtspējīgs. Arī IT nozare rada CO2 pēdu, turklāt salīdzinoši lielu, piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija. Diskusija par to, kā padarīt aviāciju ilgtspējīgāku, aktīvi norit jau vairākus gadus, un nozares vadošie uzņēmumi uzstādījuši ļoti ambiciozus mērķus emisiju samazināšanai, tāpēc arī IT nozarei ir laiks meklēt risinājumus, piemēram, zaļajā kodēšanā (green coding) un ilgtspējīgā programmatūrā (sustainable software).

Kurš un cik maksās par transporta emisiju samazināšanu?

ES jaunu mērķu ieviešanā izmanto gan pātagas, gan burkāna principu, proti, dod naudu investīcijām, taču soda par mērķu nesasniegšanu. Pie ES fondu naudām esam pieraduši, bet būs jāpierod arī pie tā, ka, iespējams, maksāsim soda naudas par pietiekami lielā apjomā nesamazinātiem izmešiem. Tomēr ES regulējums attiecībā uz emisijām ir sarežģīts un jāizvairās no pārpratumiem un pārmetumiem nevietā.