Mākslīgais intelekts – noderīgs tikmēr, kamēr spēsim to kontrolēt

  • Džanluka Kopola (Gianluca Coppola)
  • 11.06.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Mākslīgais intelekts jau tagad radījis neatgriezeniskas pārmaiņas visās mūsu dzīves jomās, tai skaitā izglītībā, turklāt visos līmeņos. Lai gan daudzas augstskolas aktīvi mācās un pilnveido mācībspēku prasmes, lai integrētu mākslīgo intelektu studiju procesā, patiesībā lielākā daļa nemaz vēl neapzinās, kādas ir mākslīgā intelekta iespējas. Domājot par ieguvumiem un izaicinājumiem, ko tas sniedz, svarīgi atcerēties, ka mākslīgais intelekts būs noderīgs tik ilgi, cik ilgi spēsim to kontrolēt. Lai to paveiktu, nepieciešams nepārtraukti mācīties.

Arī cilvēkiem jāmācās visu laiku

Mākslīgais intelekts mācās visu laiku – izpildot katru lietotāja pieprasījumu, tas kļūst gudrāks un zinošāks, tāpēc arī cilvēkiem nepārtraukti jāturpina mācīties. Revolūcija izglītībā jau ir notikusi, jautājums tikai – vai esam spējuši to aptvert? Vēl pirms pusgada es pats biju liels skeptiķis un neticēju daudzām mākslīgā intelekta iespējām, taču, analizējot šo jautājumu tuvāk, secināju, ka mākslīgais intelekts ir kas daudz vairāk, ne tikai ChatGPT. Tie ir neskaitāmi rīki un risinājumi, kas palīdzētu sekmēt mācību procesa kvalitāti visos līmeņos.

Panākumu atslēga ir hibrīdintelekts

Daudzi tehnoloģiju eksperti aktīvi diskutē par to, vai mākslīgais intelekts ir draugs vai apdraudējums? Manuprāt, tas būs mums draudzīgs un noderīgs tik ilgi, kamēr vien spēsim to kontrolēt, paralēli mācoties arī paši. Ticu, ka panākumu atslēga izglītībā un arī citās jomās ir hibrīdintelekts – mākslīgā intelekta un cilvēku pieredzes, zināšanu un prasmju apvienojums. Īpaši spilgti tas izpaužas augstākajā izglītībā. Mēs nevaram gūt panākumus un celt izglītības kvalitāti tikai ar mākslīgā intelekta rīkiem, nepieciešami arī mācībspēki, kuri gatavi dalīties zināšanās, motivēt un, protams, integrēt studiju procesā tehnoloģiju sniegtās iespējas. Studiju procesā nedz mācībspēki, nedz studenti nevar pilnībā paļauties un akli uzticēties mākslīgajam intelektam, mums jāspēj lasīt informāciju kritiski, saprotot, kas no piedāvā mums der, kas – nē, kas ir uzticams, kas – nav. Mēs nevaram automātiski pieņemt jebkuru rezultātu.

Ieguvumi augstākajai izglītībai

Augstākajā izglītībā mākslīgais intelekts var noderēt ne tikai studiju kursu saturu veidošanā. Sadarbojoties ar Ekonomikas un kultūras augstskolu, esam rūpīgi analizējuši šo jautājumu un redzam, ka mākslīgā intelekta rīki noder arī administrācijā, piemēram, studiju procesa plānošanā, saziņā ar studentiem, tas var palīdzēt arī mārketingā, jaunu studentu un mācībspēku piesaistē utt. Būtībā tas palīdz mums darīt ierastās lietas labāk, efektīvāk un ātrāk.

Domājot par mākslīgo intelektu un augstāko izglītību, kā viens no riskiem tiek minēts plaģiātisms. Manuprāt, risinājums ir augstskolu izstrādāti precīzi noteikumi par mākslīgā intelekta izmantošanu. Šis rīks ir mūsu dzīvēs uz palikšanu, tāpēc, jo ātrāk definēsim, kādos gadījumos un kā to drīkst izmantot, jo mazāki būs plaģiātisma riski. Katrā studiju darbā vai zinātniskajā pētījumā ir jāiekļauj informācija par izmantotajiem avotiem un resursiem, tā ir bijis vienmēr, un mākslīgā intelekta ienākšanu šo faktu nemaina.

Mākslīgais intelekts neaizstās pedagogus vai pasniedzējus

Vienlīdz svarīga ir arī akadēmiskā personāla izglītošana un prasmju pilnveide, lai viņi saredzētu iespējas, nevis draudus. Mākslīgais intelekts neaizstās pedagogus vai pasniedzējus, tas var pildīt vienkāršus uzdevumus, darbības, kas visu laiku atkārtojas, bet mācībspēku uzdevums ir motivēt un vadīt studentus cauri mācību procesam, ko mākslīgais intelekts nespēj. Ikdienā redzu daudzus mācībspēkus, kuri ir gatavi mācīties un jau šobrīd ikdienas darbā izmanto mākslīgā intelekta rīkus, lai sagatavotu lekciju plānus, labotu studentu darbus, plānotu lekcijas un darītu daudz ko citu. Jēgpilni pielietots mākslīgais intelekts var samazināt to laiku, ko patērējam darbiem, kas ir mazāk radoši, tādejādi iegūstot vairāk laika, ko veltīt komunikācijai ar studentiem, kolēģiem un partneriem, padarot studiju procesu par aizvien vērtīgāku pieredzi.

 

Autors ir Eiropas Digitālās izglītības tīkla prezidents

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā