Mākslīgais intelekts – noderīgs tikmēr, kamēr spēsim to kontrolēt

  • Džanluka Kopola (Gianluca Coppola)
  • 11.06.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Mākslīgais intelekts jau tagad radījis neatgriezeniskas pārmaiņas visās mūsu dzīves jomās, tai skaitā izglītībā, turklāt visos līmeņos. Lai gan daudzas augstskolas aktīvi mācās un pilnveido mācībspēku prasmes, lai integrētu mākslīgo intelektu studiju procesā, patiesībā lielākā daļa nemaz vēl neapzinās, kādas ir mākslīgā intelekta iespējas. Domājot par ieguvumiem un izaicinājumiem, ko tas sniedz, svarīgi atcerēties, ka mākslīgais intelekts būs noderīgs tik ilgi, cik ilgi spēsim to kontrolēt. Lai to paveiktu, nepieciešams nepārtraukti mācīties.

Arī cilvēkiem jāmācās visu laiku

Mākslīgais intelekts mācās visu laiku – izpildot katru lietotāja pieprasījumu, tas kļūst gudrāks un zinošāks, tāpēc arī cilvēkiem nepārtraukti jāturpina mācīties. Revolūcija izglītībā jau ir notikusi, jautājums tikai – vai esam spējuši to aptvert? Vēl pirms pusgada es pats biju liels skeptiķis un neticēju daudzām mākslīgā intelekta iespējām, taču, analizējot šo jautājumu tuvāk, secināju, ka mākslīgais intelekts ir kas daudz vairāk, ne tikai ChatGPT. Tie ir neskaitāmi rīki un risinājumi, kas palīdzētu sekmēt mācību procesa kvalitāti visos līmeņos.

Panākumu atslēga ir hibrīdintelekts

Daudzi tehnoloģiju eksperti aktīvi diskutē par to, vai mākslīgais intelekts ir draugs vai apdraudējums? Manuprāt, tas būs mums draudzīgs un noderīgs tik ilgi, kamēr vien spēsim to kontrolēt, paralēli mācoties arī paši. Ticu, ka panākumu atslēga izglītībā un arī citās jomās ir hibrīdintelekts – mākslīgā intelekta un cilvēku pieredzes, zināšanu un prasmju apvienojums. Īpaši spilgti tas izpaužas augstākajā izglītībā. Mēs nevaram gūt panākumus un celt izglītības kvalitāti tikai ar mākslīgā intelekta rīkiem, nepieciešami arī mācībspēki, kuri gatavi dalīties zināšanās, motivēt un, protams, integrēt studiju procesā tehnoloģiju sniegtās iespējas. Studiju procesā nedz mācībspēki, nedz studenti nevar pilnībā paļauties un akli uzticēties mākslīgajam intelektam, mums jāspēj lasīt informāciju kritiski, saprotot, kas no piedāvā mums der, kas – nē, kas ir uzticams, kas – nav. Mēs nevaram automātiski pieņemt jebkuru rezultātu.

Ieguvumi augstākajai izglītībai

Augstākajā izglītībā mākslīgais intelekts var noderēt ne tikai studiju kursu saturu veidošanā. Sadarbojoties ar Ekonomikas un kultūras augstskolu, esam rūpīgi analizējuši šo jautājumu un redzam, ka mākslīgā intelekta rīki noder arī administrācijā, piemēram, studiju procesa plānošanā, saziņā ar studentiem, tas var palīdzēt arī mārketingā, jaunu studentu un mācībspēku piesaistē utt. Būtībā tas palīdz mums darīt ierastās lietas labāk, efektīvāk un ātrāk.

Domājot par mākslīgo intelektu un augstāko izglītību, kā viens no riskiem tiek minēts plaģiātisms. Manuprāt, risinājums ir augstskolu izstrādāti precīzi noteikumi par mākslīgā intelekta izmantošanu. Šis rīks ir mūsu dzīvēs uz palikšanu, tāpēc, jo ātrāk definēsim, kādos gadījumos un kā to drīkst izmantot, jo mazāki būs plaģiātisma riski. Katrā studiju darbā vai zinātniskajā pētījumā ir jāiekļauj informācija par izmantotajiem avotiem un resursiem, tā ir bijis vienmēr, un mākslīgā intelekta ienākšanu šo faktu nemaina.

Mākslīgais intelekts neaizstās pedagogus vai pasniedzējus

Vienlīdz svarīga ir arī akadēmiskā personāla izglītošana un prasmju pilnveide, lai viņi saredzētu iespējas, nevis draudus. Mākslīgais intelekts neaizstās pedagogus vai pasniedzējus, tas var pildīt vienkāršus uzdevumus, darbības, kas visu laiku atkārtojas, bet mācībspēku uzdevums ir motivēt un vadīt studentus cauri mācību procesam, ko mākslīgais intelekts nespēj. Ikdienā redzu daudzus mācībspēkus, kuri ir gatavi mācīties un jau šobrīd ikdienas darbā izmanto mākslīgā intelekta rīkus, lai sagatavotu lekciju plānus, labotu studentu darbus, plānotu lekcijas un darītu daudz ko citu. Jēgpilni pielietots mākslīgais intelekts var samazināt to laiku, ko patērējam darbiem, kas ir mazāk radoši, tādejādi iegūstot vairāk laika, ko veltīt komunikācijai ar studentiem, kolēģiem un partneriem, padarot studiju procesu par aizvien vērtīgāku pieredzi.

 

Autors ir Eiropas Digitālās izglītības tīkla prezidents

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā