Publicitātes foto
Autoparka elektrifikācija ir viens no populārākajiem risinājumiem, ko uzņēmēji īsteno, ieviešot ilgstspējas politiku, tomēr vēl arvien daudzi atrod iemeslus, kāpēc elektroauto viņiem nešķiet uzticams pārvietošanās veids, neraugoties uz būtiskiem finansiālajiem ieguvumiem. Piemēram, mūžīgais bubulis jau kopš pirmā elektroauto parādīšanās ir nepietiekamā uzlādes infrastruktūra. Gribētos uzsvērt, ka arī paši uzņēmumi var diezgan daudz darīt šīs situācijas uzlabošanai, piemēram, iekārtot savus uzlādes punktus.
Šā gada janvārī Enefit veica Latvijas uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kā biznesa vidē tiek uztverti enerģētiskās ilgtspējas izaicinājumi un ieguvumi. No 58% aptaujāto, kuri īsteno ilgtspējas politiku, vairāk nekā 40% norādīja, ka par lielāko ieguvumu no ilgtspējas pasākumiem savam biznesam uzskata iespēju samazināt izmaksas. Viens no veidiem, kā sasniegt ilgtspējas mērķus, ir eletrificēt uzņēmuma autoparku. Vairāk nekā puse aptaujāto atzīst, ka savā autoparkā jau ir ieviesuši vai plāno ieviest elektroauto. Otru pusi attur lielās investīcijas, kas nepieciešamas šī plāna īstenošanai, kā arī ierobežotais attālums, ko elektroauto spēj pieveikt līdz nākamajai uzlādei, un nepietiekami attīstītā uzlādes infrastruktūra. Kā lielākos ieguvumus uzņēmēji min zemākas izmaksas par nobraukto attālumu, ceļu nodokļa atlaides un iespēju mazināt uzņēmuma ietekmi uz vidi. Tātad “par” vai “pret” lēmuma pieņemšanā dominē finansiālie aspekti.
Elektrība vēsturiski ir bijusi un joprojām ir lētāka nekā degviela, aprēķinot izmaksas uz vienu kilometru. Taču tā ir tikai daļa izdevumu, vēl jārēķinās ar mašīnas apkopi, uzturēšanu, tehnisko atbalstu.
Rīgā elektroauto drīkst izmantot sabiedriskā transporta joslas, apbraucot sastrēgumus, un bezmaksas pašvaldības stāvvietas.
Tāpēc, vērtējot pilnu auto dzīves ciklu, bāzes auto ar iekšdedzes dzinēju izmaksā dārgāk nekā līdzvērtīgs elektroauto, kurš prasa lielākas investīcijas iegādes brīdī. To var palīdzēt risināt valsts atbalsta mehānismi, piemēram, ALTUM atbalsts. Tiesa, līdz šim tieši tie uzņēmumi, kam no šāda atbalsta būtu visvairāk labuma, piemēram, vietējie kravu pārvadātāji, tam visbiežāk nevarēja kvalificēties, jo atbalsts bija vērsts uz eksportējošiem uzņēmumiem ar noteiktiem eksporta apjoma rādītājiem. Tagad paredzēts atbalstāmo nozaru sarakstu paplašināt, iekļaujot daudz vairāk uzņēmumu kategoriju. Papildus top Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) atbalsta mehānisma projekts, kas paredz līdzfinansējumu elektroauto iegādei un uzlādes infrastruktūras attīstībai biznesa segmentā.
Ekonomiski izdevīgākais risinājums uzņēmumiem ir pašiem savas uzlādes iespējas, jo privātajā uzlādē viena kilovatstunda izmaksā līdz pat 400% lētāk nekā publiskajā infrastruktūrā. Plānotais KEM atbalsts būtiski atvieglos šā risinājuma sarežģītāko soli – ierīkošanas maksu. Ja infrastruktūra tiek rūpīgi analizēta un pielāgota, izmaksas iespējams optimizēt. Jārēķinās, ka autoparkam vajag vairāk par vienu uzlādes iekārtu, tomēr tas nenozīmē, ka vienmēr nepieciešama maksimālā jauda. Lai nobrauktu 100 kilometru, auto jāuzlādē apmēram 2 stundas, kas ir pilnīgi normāls dīkstāves laiks pat komerctransportam. Tā kā vairums uzņēmumu Enefit aptaujā norāda, ka autoparka izmērs nepārsnedz piecas automašīnas, tas nav tik liels apjoms, lai būtu nepieciešami jaudīgākie un tādējādi arī dārgākie risinājumi. Arī publiskās uzlādes infrastruktūra vismaz galvenajos Latvijas maršrutos pašlaik ir jau pietiekami labi attīstīta, lai visai komfortabli varētu veikt garākas distances no Rīgas uz citām lielākajām pilsētām. Paša uzlādes punkta ierīkošana atkarībā no risinājuma var aizņemt no pāris dienām līdz nedēļai, taču katrā ziņā tas nav ilgs un sarežģīts pasākums. Vienīgais izaicinājums varētu būt saskaņošanas process, ja zeme, uz kuras paredzēts uzstādīt uzlādes iekārtu, nepieder uzņēmumam. Tāpat vajadzētu ņemt vērā, ka uzlādes risinājumu uzstādīšanu vai vismaz tās pārraudzību vajadzētu atstāt profesionāļu ziņā, lai nodrošinātu ne vien ērtu, bet arī drošu risinājumu.
Netaustāms ieguvums, kas piesaista arvien vairāk uzņēmumu un kļūst arī par finansiālu ieguvumu brīdī, kad bankas vērtē uzņēmuma kredītreditingu, ir iespēja ar autoparka elektrificēšanu samazināt savas darbības radītās CO2 emisijas – ne tikai tiešās, kas saistītas ar biznesa pamatdarbību, bet arī netiešās, ko rada, piemēram, uzņēmuma darbinieki, mērojot ceļu no mājām uz darbu un atpakaļ.
Tie, kuri vēl tikai domā par elektroauto ieviešanu, vēlas to darīt jau tuvākajos piecos gados. Latvijas elektroauto skaita izaugsmes statistika ir nemainīga jau vairākus gadus un pieaug par 60% gadā. Paredzams, ka līdz šī gada beigām Latvijā būs ap 10 000 elektroauto, un pieprasījums pēc uzlādes risinājumiem turpinās palielināties. No valsts puses varētu vēlēties ātrāku, vienkāršotu procesu un vēl lielāku atbalstu, jo vienīgais, kā masveidā attīstīt šo tirgu, ir plašāki atbalsta mehānismi. Vienlaikus ir vajadzīgs pragmatisks pamatojums, kāpēc tā ir valstij lietderīga investīcija, tāpēc jāapzinās kopējais ieguvums – ilgtspējīgi paradumi, pozitīva ietekme uz vidi un kopējām elektrības cenām.
Pastāv viedoklis, ka mazie uzņēmumi ir pārāk mazi tik ambicioziem pasākumiem, ka politikas un programmas paredzētas tikai lielajiem uzņēmumiem, kuri var pretendēt uz Eiropas Savienības grantiem. Protams, mazajiem uzņēmumiem ir vērts izsvērt visus par un pret – visticamāk, trīs vai desmit darbinieki uz darbu un uz mājām var nokļūt ar koplietošanas auto, sabiedrisko transportu vai velosipēdu, un savs autoparks uzņēmumam nav nepieciešams. Var jau teikt, ka Latvija ir tikai neliels punktiņš uz zemsslodes un mūsu radītās emisijas gada laikā ir tikpat lielas kā tās, ko, piemēram, Ķīna saražo dažu stundu laikā. Tāpat var teikt par mazajiem uzņēmumiem, salīdzinot tos ar lielajiem. Taču jebkurš ilgtspējas risinājums palīdz sasniegt mūsu visu kopīgos ilgtspējas mērķus, un pat visniecīgākais ieguldījums CO2 samazināšanā ir nenovērtējams.
Autors ir SIA Enefit E-mobilitātes nodaļas vadītājs
