Dmitro Vološins. Foto — Ieva Salmane
Dmitro Vološins (27) tikai septembrī kļuva par Rīgas restorāna Māsa šefpavāru un nupat saņēmis prestižākā restorānu ceļveža Michelin kritiķu Jaunā šefpavāra balvu. Tas ir neticams ātruma rekords kāda pavāra karjerā
K
ad 5. novembrī Dmitro saņēma Michelin balvu, viņš savā pieauguša cilvēka mūžā apraudājās tikai otro reizi. Lai gan viņa dzimto zemi plosa karš, puisis līdz šim raudājis vienreiz, pavadot mūžībā tuvinieku. Bet dzīves ikdienā, darba dunā un briesmīgā kara laikā viņa acis asarām ir slēgtas, jo emocionāli nestabils šefpavārs nevar vadīt virtuves komandu un sasniegt augstākos mērķus. Viņš katru dienu sazinās ar ģimeni dzimtenē, lai būtu drošs, ka viņi ir sveiki un veseli.
Dmitro Latvijā nav ieradies kā kara bēglis, jo Eiropā praktizējies un darbojies prestižos restorānos jau pirms kara. Kopš 16 gadu vecuma, pamazām laužot savu ceļu, daudz strādājis un sapņojis sapņus, kas ir lielāki par puisi no Ukrainas pilsētas Kropivnickas koledžas. Izgājis cauri ugunij un ūdenim tiešā vārda nozīmē — ar apdegumiem, applaucētām rokām, apslāpētām asarām un negulētām naktīm. Jo tieši tāds ir īsta pavāra mūžs.
