Klimata un enerģētikas ministrija
- Viedoklis
- 31.03.2025.
Latvijai ir lielākais ministriju īpatsvars Baltijā pret iedzīvotāju skaitu un valsts budžetu
- Viedoklis
- 16.08.2024.
Cik daudz esam gatavi ieguldīt Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā?
- Tēma
- 24.04.2024.
- Ieva Jakone
Nokavēts?
- Viedoklis
- 06.05.2025.
PPA – neizmantots potenciāls Latvijas publiskajā sektorā
Elektroenerģijas iepirkuma līgumi (Power Purchase Agreement, turpmāk – PPA) kļūst arvien pieprasītāki visā pasaulē – tos ar zaļās elektroenerģijas ražotājiem slēdz ne tikai lielās korporācijas, bet arī mazie un vidējie uzņēmumi, valsts kapitālsabiedrības, kā arī pašvaldības.
- Viedoklis
- 25.04.2025.
Vai vēja industrijai Latvijā būtu nepieciešams valsts atbalsts?
Atjaunīgās enerģijas (AE) projektu attīstība ir būtiska Latvijas nacionālā klimata plāna un enerģētikas stratēģijas sastāvdaļa, uz kuru Latvijas valsts paļaujas Eiropas Savienības (ES) uzstādīto klimata mērķu sasniegšanā.
- Viedoklis
- 31.03.2025.
Latvijai ir lielākais ministriju īpatsvars Baltijā pret iedzīvotāju skaitu un valsts budžetu
Administratīvā aparāta un valsts budžeta izmaksu optimizēšanas kontekstā valdībai būtu jānāk ar priekšlikumu samazināt ministriju skaitu.
- Viedoklis
- 16.08.2024.
Cik daudz esam gatavi ieguldīt Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā?
Veidojot valsts budžeta 2025. gada pieprasījumus, Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pieprasījusi 85 miljonus eiro prioritāro pasākumu īstenošanai enerģētiskās drošības jomā. Vēja enerģijas nozare atzinīgi vērtē ministrijas izvirzītās prioritātes, uzsverot, ka šis finansējums ir kritiski nozīmīgs Latvijas enerģētiskās drošības un neatkarības stiprināšanai.
- Viedoklis
- 10.06.2024.
Elektrificēts autoparks uzņēmumiem – ieguvums, kas vērtējams ne tikai naudā
Autoparka elektrifikācija ir viens no populārākajiem risinājumiem, ko uzņēmēji īsteno, ieviešot ilgstspējas politiku, tomēr vēl arvien daudzi atrod iemeslus, kāpēc elektroauto viņiem nešķiet uzticams pārvietošanās veids, neraugoties uz būtiskiem finansiālajiem ieguvumiem. Piemēram, mūžīgais bubulis jau kopš pirmā elektroauto parādīšanās ir nepietiekamā uzlādes infrastruktūra. Gribētos uzsvērt, ka arī paši uzņēmumi var diezgan daudz darīt šīs situācijas uzlabošanai, piemēram, iekārtot savus uzlādes punktus.
- Tēma
- 24.04.2024.
- Ieva Jakone
Nokavēts?
Ar klimata pārmaiņām kaulēties nav iespējams. Jau gadsimta beigās Latvija piedzīvos ziemas, kuru vidējā temperatūra vairs neturēsies zem nulles. Eiropas atbilde uz klimata pārmaiņām ir zaļais kurss, un mērķi ir ļoti ambiciozi. Cik Latvijai izmaksās to nepildīšana?
- Analīze
- 06.12.2023.
- Ieva Jakone
Cirtīs vai saudzēs?
- Viedoklis
- 01.11.2023.
Vecu mežu iznīcināšana ir neprāts
- Viedoklis
- 14.09.2023.
Kāpēc neto norēķinu sistēma var izraisīt galvassāpes saules enerģijas ražotājiem?
- Viedoklis
- 05.02.2024.
Vai birokrātijas mazināšana nozīmē atkāpties no normām?
Pagājušā gada 5. decembrī Ministru kabineta (MK) locekļi iepazinās ar Enerģētikas un klimata ministrijas (KEM) izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas skaidroja aktualizēta Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) steidzamu iesniegšanu Eiropas Komisijā izvērtēšanai[1]. Par aktualizēto NEKP, kas nozarē tika gaidīts jau kopš 2023. gada pavasara un tā aprises prezentētas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā rudenī, gan enerģētikas un saistīto nozaru spēlētāji, gan arī vides organizācijas steidz veidot pozīcijas, sociālajos tīklos tiek publicēti arī sākotnējie ekspertu vērtējumi. Līdz ar argumentētām pozīcijām par katras nozares vietu un lomu enerģētikas un klimata politikā periodā līdz 2030. gadam sabiedrība un pati nozare jau paudusi neapmierinātību attiecībā uz iztrūkstošo to iesaisti pašā NEKP aktualizēšanas procesā.
- Analīze
- 06.12.2023.
- Ieva Jakone
Cirtīs vai saudzēs?
Ir šķetina, vai tiešām aiz klimata plāna mērķiem slēpjas mežsaimnieku intereses par intensīvāku koku ciršanu
- Viedoklis
- 01.11.2023.
Vecu mežu iznīcināšana ir neprāts
Runājot līdzībās, mēs pašlaik noskatāmies, kā ar buldozeriem tiek nolīdzināta Vecrīga, lai vietā uzbūvētu lielveikalus. Kāpēc?
- Viedoklis
- 18.10.2023.
Vai esam mācījušies no kļūdām enerģētikas politikas veidošanā?
Viens no “karstākajiem” jautājumiem enerģētikā salīdzinoši nesen bija t.s. obligātā iepirkuma komponente (OIK) un tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. OIK sāga beidzās ar skandāliem un parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, kuras uzdevums bija identificēt vainīgos. Viena no OIK mācībām un atziņām – haotiska un nepārdomāta rīcība enerģētikas sektorā var nodarīt būtisku kaitējumu sabiedrībai un uzņēmējiem. Tagad, kad piedzīvojam jaunu “bumu” energosektorā – atjaunīgo resursu izmantošanu –, māc bažas, vai enerģētikas politikas veidotāji ir kļuvuši tālredzīgāki un viņu lēmumi ir pārdomātāki.
- Viedoklis
- 14.09.2023.
Kāpēc neto norēķinu sistēma var izraisīt galvassāpes saules enerģijas ražotājiem?
No nākamā gada sākuma saules enerģijas ražotājus gaida izmaiņas kārtībā, kādā apsaimniekojamas virs pašpatēriņa saražotās kilovatstundas (kWh). Vēl tikai līdz šā gada beigām ir iespējams pievienoties “vecajai” neto uzskaites sistēmai, atvieglojot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem. Materiāli patlaban ir salīdzinoši lēti, var maksimāli izmantot valsts atbalstu un vēl ielēkt pēdējā ērtajā aizejošās sistēmas vagonā. Kā mēdz teikt – taisi ragavas vasarā.
- Viedoklis
- 23.08.2023.
Pārdomas par elektrības jaunajiem tarifiem ar vēsturiskām atkāpēm
Man kā kādreizējam Latvijas Tautas frontes aktīvistam par nožēlu jāsaka, ka, esot notikumu virpulī, palaidu garām kādu nozīmīgu notikumu, par kuru tagad uzzinu no ukraiņu video. 1990. gada 16. aprīlī PSRS tautas deputāti pieņēma likumu par izstāšanās kārtību no PSRS. Nav zināms, kā balsoja Latvijas deputāti. Par šo likumu nākas uzzināt no ukraiņu video. Tā nu, skatoties šo atstāstu, uzzinām, ka mūsu Tēvzeme bija to piecu republiku vidū, kura padomjzemei devusi vairāk nekā no tās saņēmusi. Arī enerģētikas kompleksā bija atrunas par labu Latvijai.
