Publicitātes foto
Jau kopš 2014. gada valstiskā līmenī tiek gatavotas Latvijas dizaina stratēģijas, kuru ilgtermiņa vīzija ir panākt, lai Latvijā pilnvērtīgi tiktu apgūtas dizaina sniegtās iespējas un inovāciju potenciāls. Tas nozīmē, ka dizains tiek izmantots kā stratēģisks rīks, lai risinātu mūsdienās aktuālus jautājumus un veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, indivīdu un sabiedrības kopējo labbūtību, ieviestu un īstenotu ilgtspējīgus risinājumus un, protams, dizains kļūtu arī par rīku, kas stiprina nacionālo identitāti un valsts kopējo tēlu.
Lai stratēģijā noteiktais mērķis un vīzija īstenotos, ir daudz jāiegulda. Dizains par stratēģisku rīku var kļūt tikai tad, ja nozarei tiek sagatavoti jauni profesionāļi, kuri ir spējīgi rast dizaina risinājumus laikmeta izaicinājumiem un ir apmācīti sadarboties ar dažādu nozaru pārstāvjiem. Taču ne tikai.
Uz dizaina industriju būtu jāraugās kā uz tādu, kurai piemīt liels kapitāls un arī valstiski būtu jārūpējas, lai izcili projekti, kuri tapuši jau studiju laikā, nonāktu apritē un veiksmīgi attīstos.
Mūsdienās dizaina studijas iet roku rokā ar eksakto un humanitāro pētniecību un sadarbību ar citām industrijām, tāpēc Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas interesēs studiju procesos ir integrēt starpaugstskolu un starpnozaru sadarbības. Savstarpēji kopīgi eksperimenti ir ceļš uz izciliem rezultātiem, kā arī šādā veidā topošie dizaineri risina reālu nepieciešamību pēc pārdomāta dizaina.
Studentiem ir izdevies radīt vairākus nozīmīgus projektus veselības aprūpē. Piemēram, pērn, sadarbojoties vairākiem studentiem un pasniedzējiem no Rīgas Stradiņa universitātes un Ventspils Augstskolas, tika radīta emociju regulēšanas lietotne Emori. Projekts bija vertikāli integrēts, proti, tā izstrādē tika iesaistīti bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmās studējošie un viņu pasniedzēji. Lietotnes mērķis ir palīdzēt attīstīt cilvēka emociju atpazīšanas un regulācijas prasmes, un tā veidota, lai izmantošana būtu interaktīva, intuitīva un piemērota plašai auditorijai. Lietotnes izstrādē tika iesaistīti veselības aprūpes speciālisti, tā ir klīniski aprobēta un empīriski pamatota. Šis risinājums 2023. gadā ieguva starptautisku atzinību, saņemot prestižo Red Dot Design Award balvu kategorijā Zīmoli un komunikācijas dizains. Tas bija nozīmīgs sasniegums starpdisciplinārajā augstskolu sadarbībā, kļūstot par pirmo augstskolu sadarbības projektu Latvijā, kas saņēmis šāda līmeņa dizaina balvu.
Taču tas ir tikai viens no veiksmes stāstiem, kurā augstskolu sadarbība ir vainagojusies ar nozīmīgiem rezultātiem. LMA Dizaina nodaļas absolvente Keita Augstkalne kopā ar Klāvu Balamovski no Latvijas Kultūras akadēmijas un Ēriku Freimani no Rīgas Tehniskās universitātes ciešā sadarbībā ar Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcu ir radījuši produktu Fungo. Tas ir papildinātajā realitātē bāzēts digitālais risinājums, kas ar spēli motivē onkoloģijas pediatrijas pacientus kustēties. Savukārt izstādē Dizaina dienas, kas skatītājiem būs pieejama no 6. jūnija Latvijas Mākslas akadēmijas 1. stāva izstāžu zālē, būs skatāms kāds pavisam jauns projekts – Raižplēsis. Tas radīts ar mērķi mazināt pediatrijas pacientu un viņu vecāku raizes, apmeklējot ārstniecības iestādes. Raižplēsis ir mājaslapas prototips, ko izstrādājuši grafiskā dizaina bakalaura programmas studenti Jānis Kokarēvičs un Elīna Pavlova. Mājaslapā integrētas uzmanības novēršanas tehnikas, lai bērniem mazinātu stresu pirms medicīniskām manipulācijām, izskaidrotu gaidāmās procedūras un sagatavotu mediķu apmeklējumam jau mājās. Šie, protams, ir tikai pāris risinājumi, ko veselības aprūpes nozarē pēdējos gados izstrādājuši Dizaina nodaļas studenti, taču tie labi ilustrē pētniecības un lietotāju pieredzes testēšanas nozīmi pārdomāta dizaina tapšanā.
Tajā pašā laikā Dizaina nodaļā tiek īstenota Erasmus Mundus starptautiskā maģistra līmeņa studiju programma SDSI (Service Design Strategies and Innovations) jeb Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas. Šajā programmā sadarbojas Latvijas Mākslas akadēmija, Lapzemes Universitāte, Igaunijas Mākslas akadēmija un Rīgas Ekonomikas augstskola, un starptautiski tā tiek uzskatīta par vienu no labākajām pakalpojumu dizaina studiju programmām. Studenti iegūst izglītību visās minētajās augstskolās, vienlaikus mācību procesā ir iekļauti sadarbības projekti ar nozīmīgiem vietējās industrijas pārstāvjiem. Piemēram, Latvijā tika īstenota sadarbība ar lidostu Rīga, bet Somijā ar uzņēmumu Probot.
Taču, runājot par starpaugstskolu sadarbību, ir jānorāda, ka īstenot sadarbības projektus ar vietējām augstskolām, bieži vien ir grūtāk nekā ar ārzemju. Vietējā mērogā trūkst līdzfinansēšanas mehānismu no valsts puses, kā arī atbalsta programmu, kas ļautu attīstīt valsts nozīmes jaunu zīmolu un produktu izstrādi to sākumposmos. Šādu instrumentu trūkums kavē jaunizstrādāto dizaina risinājumu un attīstību vietējā tirgū un neveicina to eksporta potenciālu.
Tāpēc Latvijas Mākslas akadēmija lūko arī pēc iespējām sadarboties ar dažādu nozaru pārstāvjiem, lai kopā meklētu pielietojamus un mūsdienīgus dizaina risinājumus. Kā veiksmīgu ilgtermiņa sadarbības piemēru varam izcelt LMA Modes katedras un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma AJ Power Recycling sadarbību. Tā ir vērsta uz studentu un sabiedrības izglītošanu par ilgtspējas aktualitātēm un virzieniem aprites ekonomikā. Uzņēmums arī sniedz atbalstu ilgtspējīgas modes dizaina radīšanā – studentiem ir iespēja savu kolekciju izstrādē izmantot pārstrādājamus tekstilizstrādājumus.
Apzinoties, ka dizaina nozares attīstība slēpjas tieši starpnozaru sadarbībā, mūsu mērķis ir veidot jaunu, jaudīgu un jēgpilnu mijiedarbību ar vietējiem uzņēmumiem, institūcijām un organizācijām, lai kopā virzītos uz dizainpratīgāku Latvijas tautsaimniecības nozari un attīstītu dizaina industrijas kapitālu cerībā, ka nākotnē Latvijas ekonomikas identitāti varēs veidot jaunā dizaineru paaudze.
Autors ir Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vadītājs
