Vienota pārtikas marķēšanas sistēma var veicināt veselīgāku produktu izvēli

  • Ingūna Strode
  • 15.05.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību tam, ko ēd, – gan pārtikas izejvielu izcelsmei, gan maltītes sastāvdaļu kvalitātei un uzturvielu vērtībai. Savukārt pārtikas ražotāji un tirgotāji sacenšas par klientu uzmanību un tiecas izcelt savus produktus uz pārējo fona kā veselīgākus un vērtīgākus, marķējot tos ar dažādiem kvalitātes apliecinājumiem. Labie nodomi noved pie problēmas: informācijas un marķējumu ir tik daudz, ka pircējs šajā mežā drīzāk apmaldīsies, nekā atradīs kaut ko noderīgu. Tāpēc gudra atbilde uz šo izaicinājumu ir Latvijā jaunā, bet daudzās Eiropas valstīs labi pazīstamā Nutri-Score sistēma, kas intuitīvā veidā pēc luksofora principa palīdz patērētājiem orientēties uzturvērtību labirintā un izvēlēties vērtīgāko produktu.

Narvesen nav pirmais mazumtirgotājs, kas Latvijā ievieš Nutri-Score sistēmu. Šie marķējumi ir atrodami gan uz vietējo maizes ražotāju, gan starptautisku mazumtirdzniecības tīklu privātās preču zīmes produktiem. Nutri-Score ir Francijā radīta un starptautiski atzīta pārtikas marķējuma sistēma, kas sniedz iespēju viegli novērtēt produkta uzturvērtību un salīdzināt dažādus vienas kategorijas produktus, lai veicinātu sabiedrības izpratni par veselīgāku uzturu un palīdzētu izvēlēties pašu labāko.

Sistēma sastāv no krāsu un burtu klasifikatoriem pēc luksofora principa: tās ir piecas krāsas no tumši zaļas līdz tumši sarkanai, attiecīgi no augstākās līdz zemākajai uzturvielu vērtībai, ko vēl paspilgtina burti no A līdz E.

Tātad tumši zaļš A ir ieteicamākā izvēle ikdienā, bet sarkans E tiek piemērots produktiem, kurus labāk izvēlēties retāk. Tas gan nenozīmē, ka šie produkti ir neveselīgi – tajos gluži vienkārši būs, piemēram, vairāk cukura vai sāls. Zemāks līmenis būs arī tīriem un pašiem par sevi veselīgiem produktiem, teiksim, sieram, kas, iespējams, nesaņems augstāku vērtējumu par C vai D, jo tajā ir liels piesātināto tauku saturs, vai olīveļļai, kas atkarībā no spieduma var būt no C līdz E, jo tie ir tauki bez citām sastāvdaļām.

Katrs, kurš ir interesējies par uztura zinātni, būs dzirdējis par uztura šķīvja principu 50:25:25 jeb ideāli sabalansētu maltīti, kas sastāv no 50% dārzeņu, 25% pilnvērtīgo ogļhidrātu un 25% olbaltumvielu. Nutri-Score sistēmā maltītes tiek vērtētas pēc līdzīga principa, ar zaļu A marķējot produktus, kas ir pareizi sabalansēti un ieteicami ikdienas lietošanai. Kūciņa ar marķējumu E pati par sevi ir laba, tikai tā būtu jāēd retāk. Kļūda būtu salīdzināt nesalīdzināmo, piemēram, salātus ar kūku. Salāti ir jāsalīdzina ar salātiem, kūkas ar kūkām, lai Nutri-Score pilnvērtīgi palīdzētu izvēlēties veselīgāko iespēju.

Neviena sistēma nav ideāla, tomēr Nutri-Score efektivitāte ir vismaz 95%. Tas, kas to padara vieglāk uztveramu nekā citas marķēšanas sistēmas, ir intuitīvā pieeja: neatkarīgi no zināšanu līmeņa par produktu uzturvērtību vai pieredzes, nolasot marķējumu uz etiķetēm, cilvēki zina, ka zaļš ir kaut kas labs un veselīgs, bet sarkans – mazāk. To, kā šāda intuitīva pieeja ilgtermiņā veicina sabiedrības paradumu maiņu, varam redzēt elektroiekārtu tirgū: elektropreču iegāde, vadoties pēc burtiem, kas apzīmē energoefektivitātes klasi, ir pašsaprotama.

Tas, ko Nutri-Score sistēmā varētu vēlēties pilnveidot, ir pārtikas piedevu izvērtējums – pašlaik marķējums attiecas tikai uz uzturvielu proporcijām: cik daudz šķiedrvielu, olbaltumvielu, augļu, ogu, dārzeņu, riekstu, graudaugu, piesātināto tauku, cukura, sāls utt. produkts satur; netiek ņemti vērā arī produktā esošie vitamīni un minerālvielas, olbaltumvielu avots vai to izcelsme. Tāpēc, lai padarītu produktus ne tikai augstvērtīgus uzturvērtības ziņā, bet arī veselīgākus planētai, esam apvienojuši Nutri-Score ar Reitan Convenience Latvia ilgtspējas stratēģiju, izvērtējuši produktu izejvielu izcelsmes valstis, izņēmuši palmu eļļu no privātās preču zīmes produktiem Fresh & Tasty un Good Food, kā arī izveidojuši produktus, kuriem varam uzlikt likumdošanā noteiktās veselīguma norādes, piemēram, “proteīna avots” vai “daudz šķiedrvielu”. Esam papildinājuši Nutri-Score prasības ar papildu vērtībām, domājot par ieguvumu klientam. Šāda marķējuma ieviešana, protams, ietekmē gan ražotājus, gan piegādātājus: katrs produkts, katra maltīte top ciešā sadarbībā ar partneriem, un kopā mums ir jāatrod veids, kā aprēķināt Nutri-Score vērtējumu, ko mainīt un pielāgot, lai patērētāji varētu paļauties uz šo marķējumu. Tas nav vienkārši, taču mudina ražotājus kļūt arvien radošākiem un atbildīgākiem, lai atbilstu klientu gaidām un stiprinātu savu konkurētspēju tirgū, kopā padarot ikdienu mazliet vieglāku un pasauli mazliet labāku.

Ražotājiem, kuri savus produktus vēlas marķēt ar Nutri-Score, jārēķinās, ka sistēmas ieviešana var būt ļoti laikietilpīga. Tas būs ilgstošs un sarežģīts, taču arī vērtīgs process, kas ļauj izvērtēt savu produktu atbilstību noteiktam standartam un padarīt tos klientiem saprotamākus un veselīgākus. Pats galvenais – Nutri-Score marķēšanas sistēma rada vienotu izpratni par to, kas ir augstvērtīgs un veselīgs, izslēdzot maldināšanas risku un ļaujot ražotājiem, izplatītājiem un patērētājiem runāt kopīgā valodā.

 

Autore ir SIA Reitan Convenience Latvia pārtikas kvalitātes un ražošanas vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā