Vienota pārtikas marķēšanas sistēma var veicināt veselīgāku produktu izvēli

  • Ingūna Strode
  • 15.05.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību tam, ko ēd, – gan pārtikas izejvielu izcelsmei, gan maltītes sastāvdaļu kvalitātei un uzturvielu vērtībai. Savukārt pārtikas ražotāji un tirgotāji sacenšas par klientu uzmanību un tiecas izcelt savus produktus uz pārējo fona kā veselīgākus un vērtīgākus, marķējot tos ar dažādiem kvalitātes apliecinājumiem. Labie nodomi noved pie problēmas: informācijas un marķējumu ir tik daudz, ka pircējs šajā mežā drīzāk apmaldīsies, nekā atradīs kaut ko noderīgu. Tāpēc gudra atbilde uz šo izaicinājumu ir Latvijā jaunā, bet daudzās Eiropas valstīs labi pazīstamā Nutri-Score sistēma, kas intuitīvā veidā pēc luksofora principa palīdz patērētājiem orientēties uzturvērtību labirintā un izvēlēties vērtīgāko produktu.

Narvesen nav pirmais mazumtirgotājs, kas Latvijā ievieš Nutri-Score sistēmu. Šie marķējumi ir atrodami gan uz vietējo maizes ražotāju, gan starptautisku mazumtirdzniecības tīklu privātās preču zīmes produktiem. Nutri-Score ir Francijā radīta un starptautiski atzīta pārtikas marķējuma sistēma, kas sniedz iespēju viegli novērtēt produkta uzturvērtību un salīdzināt dažādus vienas kategorijas produktus, lai veicinātu sabiedrības izpratni par veselīgāku uzturu un palīdzētu izvēlēties pašu labāko.

Sistēma sastāv no krāsu un burtu klasifikatoriem pēc luksofora principa: tās ir piecas krāsas no tumši zaļas līdz tumši sarkanai, attiecīgi no augstākās līdz zemākajai uzturvielu vērtībai, ko vēl paspilgtina burti no A līdz E.

Tātad tumši zaļš A ir ieteicamākā izvēle ikdienā, bet sarkans E tiek piemērots produktiem, kurus labāk izvēlēties retāk. Tas gan nenozīmē, ka šie produkti ir neveselīgi – tajos gluži vienkārši būs, piemēram, vairāk cukura vai sāls. Zemāks līmenis būs arī tīriem un pašiem par sevi veselīgiem produktiem, teiksim, sieram, kas, iespējams, nesaņems augstāku vērtējumu par C vai D, jo tajā ir liels piesātināto tauku saturs, vai olīveļļai, kas atkarībā no spieduma var būt no C līdz E, jo tie ir tauki bez citām sastāvdaļām.

Katrs, kurš ir interesējies par uztura zinātni, būs dzirdējis par uztura šķīvja principu 50:25:25 jeb ideāli sabalansētu maltīti, kas sastāv no 50% dārzeņu, 25% pilnvērtīgo ogļhidrātu un 25% olbaltumvielu. Nutri-Score sistēmā maltītes tiek vērtētas pēc līdzīga principa, ar zaļu A marķējot produktus, kas ir pareizi sabalansēti un ieteicami ikdienas lietošanai. Kūciņa ar marķējumu E pati par sevi ir laba, tikai tā būtu jāēd retāk. Kļūda būtu salīdzināt nesalīdzināmo, piemēram, salātus ar kūku. Salāti ir jāsalīdzina ar salātiem, kūkas ar kūkām, lai Nutri-Score pilnvērtīgi palīdzētu izvēlēties veselīgāko iespēju.

Neviena sistēma nav ideāla, tomēr Nutri-Score efektivitāte ir vismaz 95%. Tas, kas to padara vieglāk uztveramu nekā citas marķēšanas sistēmas, ir intuitīvā pieeja: neatkarīgi no zināšanu līmeņa par produktu uzturvērtību vai pieredzes, nolasot marķējumu uz etiķetēm, cilvēki zina, ka zaļš ir kaut kas labs un veselīgs, bet sarkans – mazāk. To, kā šāda intuitīva pieeja ilgtermiņā veicina sabiedrības paradumu maiņu, varam redzēt elektroiekārtu tirgū: elektropreču iegāde, vadoties pēc burtiem, kas apzīmē energoefektivitātes klasi, ir pašsaprotama.

Tas, ko Nutri-Score sistēmā varētu vēlēties pilnveidot, ir pārtikas piedevu izvērtējums – pašlaik marķējums attiecas tikai uz uzturvielu proporcijām: cik daudz šķiedrvielu, olbaltumvielu, augļu, ogu, dārzeņu, riekstu, graudaugu, piesātināto tauku, cukura, sāls utt. produkts satur; netiek ņemti vērā arī produktā esošie vitamīni un minerālvielas, olbaltumvielu avots vai to izcelsme. Tāpēc, lai padarītu produktus ne tikai augstvērtīgus uzturvērtības ziņā, bet arī veselīgākus planētai, esam apvienojuši Nutri-Score ar Reitan Convenience Latvia ilgtspējas stratēģiju, izvērtējuši produktu izejvielu izcelsmes valstis, izņēmuši palmu eļļu no privātās preču zīmes produktiem Fresh & Tasty un Good Food, kā arī izveidojuši produktus, kuriem varam uzlikt likumdošanā noteiktās veselīguma norādes, piemēram, “proteīna avots” vai “daudz šķiedrvielu”. Esam papildinājuši Nutri-Score prasības ar papildu vērtībām, domājot par ieguvumu klientam. Šāda marķējuma ieviešana, protams, ietekmē gan ražotājus, gan piegādātājus: katrs produkts, katra maltīte top ciešā sadarbībā ar partneriem, un kopā mums ir jāatrod veids, kā aprēķināt Nutri-Score vērtējumu, ko mainīt un pielāgot, lai patērētāji varētu paļauties uz šo marķējumu. Tas nav vienkārši, taču mudina ražotājus kļūt arvien radošākiem un atbildīgākiem, lai atbilstu klientu gaidām un stiprinātu savu konkurētspēju tirgū, kopā padarot ikdienu mazliet vieglāku un pasauli mazliet labāku.

Ražotājiem, kuri savus produktus vēlas marķēt ar Nutri-Score, jārēķinās, ka sistēmas ieviešana var būt ļoti laikietilpīga. Tas būs ilgstošs un sarežģīts, taču arī vērtīgs process, kas ļauj izvērtēt savu produktu atbilstību noteiktam standartam un padarīt tos klientiem saprotamākus un veselīgākus. Pats galvenais – Nutri-Score marķēšanas sistēma rada vienotu izpratni par to, kas ir augstvērtīgs un veselīgs, izslēdzot maldināšanas risku un ļaujot ražotājiem, izplatītājiem un patērētājiem runāt kopīgā valodā.

 

Autore ir SIA Reitan Convenience Latvia pārtikas kvalitātes un ražošanas vadītāja

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā