pārtikas preces
- Viedoklis
- 02.06.2025.
Kāpēc nepērkam izdevīgāko?
- Analīze
- 11.12.2024.
- Ilze Šķietniece
Pieci punkti cenu savaldīšanai
- Viedoklis
- 02.02.2024.
Vietējās preces iegāde – vai ir tā vērts?
- Viedoklis
- 01.02.2024.
Lai reaģētu uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, izvietosim veikalos Krievijas karogus?
- Viedoklis
- 02.06.2025.
Kāpēc nepērkam izdevīgāko?
Patērētāju uzvedības paradoksi un to ietekme uz konkurenci
- Viedoklis
- 29.05.2025.
Ģeopolitiskās situācijas ietekme uz pārtikas preču izsīkuma riska
Ģeopolitiskā spriedze, ko radīja pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ilgst jau vairāk nekā trīs gadus un politikas veidotāju, drošības ekspertu un sabiedrības uzmanības centrā ir nonācis arī jautājums par pārtikas preču izsīkuma risku.
- Analīze
- 11.12.2024.
- Ilze Šķietniece
Pieci punkti cenu savaldīšanai
Noteikt uzcenojuma griestus pamata precēm lielveikalos — tā ir viena no idejām, kā Ekonomikas ministrija cer samazināt pārtikas cenas
- Viedoklis
- 15.05.2024.
Vienota pārtikas marķēšanas sistēma var veicināt veselīgāku produktu izvēli
Mūsdienās arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību tam, ko ēd, – gan pārtikas izejvielu izcelsmei, gan maltītes sastāvdaļu kvalitātei un uzturvielu vērtībai. Savukārt pārtikas ražotāji un tirgotāji sacenšas par klientu uzmanību un tiecas izcelt savus produktus uz pārējo fona kā veselīgākus un vērtīgākus, marķējot tos ar dažādiem kvalitātes apliecinājumiem. Labie nodomi noved pie problēmas: informācijas un marķējumu ir tik daudz, ka pircējs šajā mežā drīzāk apmaldīsies, nekā atradīs kaut ko noderīgu. Tāpēc gudra atbilde uz šo izaicinājumu ir Latvijā jaunā, bet daudzās Eiropas valstīs labi pazīstamā Nutri-Score sistēma, kas intuitīvā veidā pēc luksofora principa palīdz patērētājiem orientēties uzturvērtību labirintā un izvēlēties vērtīgāko produktu.
- Viedoklis
- 02.02.2024.
Vietējās preces iegāde – vai ir tā vērts?
Laikmetā, kad rūpes par vidi un ekonomiskā noturība ir sabiedrības problēmu priekšplānā, vietējo iepirkumu veikšana ir kļuvusi par spēcīgu pretlīdzekli globālām problēmām. Latvijā šī tendence uzņem apgriezienus, ko nosaka daudzi faktori, sākot no vides apziņas līdz ekonomiskajai stabilitātei.
- Viedoklis
- 01.02.2024.
Lai reaģētu uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, izvietosim veikalos Krievijas karogus?
Kad pagājušajā gadā pirmo reizi dzirdēju par t.s. “karodziņu likumprojektu”, kura galvenā ideja ir pie visām pārtikas precēm izvietot ražotājvalsts karogu, nodomāju, ka tas ir joks, jo šodienas apstākļos likās neiedomājami, ka Latvijas Saeima varētu uzlikt par pienākumu tirgotājiem savos veikalos izlikt Krievijas karodziņus.
- Viedoklis
- 09.10.2023.
Kā mēs varam ietekmēt pārtikas cenu kāpumu?
- Viedoklis
- 29.01.2021.
Krīze pagrieza ekonomikas upi uz veikaliem
- Viedoklis
- 29.11.2020.
Kam tērējam ārkārtējās situācijas laikā?
- Viedoklis
- 08.07.2020.
Deflācija turpināsies
- Viedoklis
- 09.10.2023.
Kā mēs varam ietekmēt pārtikas cenu kāpumu?
Pēdējā mēneša laikā publiskajā telpā saņemti signāli, ka mazumtirdzniecības apjomi Latvijā sākuši sarukt. Pircējiem tā ir iepriecinoša vēsts. Iespējams, tuvojoties apkures sezonai, cilvēki piebremzē iepirkšanos, vienlaikus arī cenas kaut ļoti lēni, tomēr nedaudz krīt. Mums Latvijā ir brīvais tirgus, un cenu veidošanas pamatā esam mēs paši. Kamēr vien pirksim, cenas nekritīsies. Tādēļ tādi retoriski jautājumi kā “kur valsts skatās?” noteikti nepalīdzēs, jo valsts nemaz nedrīkst regulēt tirgu – to varam darīt tikai mēs paši! Un, par laimi, ir vairākas lietas, ko cenu mazināšanas labā patiešām varam darīt.
- Viedoklis
- 30.12.2022.
Cenu kāpums pircējus nav pavisam aizbiedējis
Mazumtirdzniecības uzņēmumiem šis gads ir bijis veiksmīgāks par iepriekšējo, vismaz ja skatāmies uz pārdošanas rādītājiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šā gada 11 mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums jeb ietirgoto preču vērtība ir augusi par 22% (kalendāri izlīdzināti dati). Straujo pieaugumu, protams, ka ir veicinājis cenu kāpums. Tomēr, neskatoties uz augsto inflāciju un iedzīvotāju pirktspējas kritumu, par nepilniem 5% auguši arī pārdošanas apjomi. Šādu sniegumu palīdzējis nodrošināt gan strādājošo skaita pieaugums, gan ienākumu kāpums, gan valsts atbalsts, arī pandēmijas laika uzkrājumi. Turklāt jāņem vērā arī pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanas efekts, kas ļāvis atkal pieaugt cilvēku plūsmai un attiecīgi arī pirkumu apjomam tirdzniecības vietās.
- Viedoklis
- 29.01.2021.
Krīze pagrieza ekonomikas upi uz veikaliem
2020. gads mazumtirdzniecībā bija sarežģīts, taču daudz veiksmīgāks nekā varēja gaidīt krīzes sākumā. Tobrīd pozitīvs rezultāts gadā kopumā nebija paredzēts pat visoptimistiskākajās prognozēs. Taču tagad izrādās, ka pērn mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5%, tā bija viena no veiksmīgākajām ekonomikas nozarēm. Strauja atkopšanās pēc valsts noteikto ierobežojumu un baiļu radītā dramatiskā krituma sākās jau maijā, bet jūnijā jau tika panākts pieaugums gada griezumā. Augstāko punktu apgrozījuma kāpums sasniedza oktobrī (+6,4%). Kritums mēneša griezumā atsākās novembrī, bet decembrī paātrinājās līdz 5,7%. Gada griezumā apgrozījums šajā mēnesī saruka par 4,4%, tai skaitā nepārtikas tirdzniecībā, izņemot degvielu – kritums par 13,1%.
- Viedoklis
- 29.11.2020.
Kam tērējam ārkārtējās situācijas laikā?
Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, cik novēloti nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem. Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darbavietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā Covid viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.
- Viedoklis
- 09.11.2020.
Ekonomika laižas ziemas miegā, lai strauji mostos
Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē. Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau patlaban, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas “atdzišanas” ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.
- Viedoklis
- 08.07.2020.
Deflācija turpināsies
Jūnijā Latvijā turpinājās deflācija, cenas bija par 0,7% zemākas nekā pērn jūnijā. Šo cenu kritumu vairāk nekā pilnībā izskaidro transporta izmaksu samazināšanās, tātad pārējo produktu cenas kopumā ir kāpušas.
