Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Nupat plašsaziņas līdzekļos izskanēja vēsts, ka investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru skatījumā 2023. gadā ieguvis līdz šim zemāko vērtējumu.[1] Taču cits ziņojums kliedē drūmo Latvijas uzņēmējdarbības ainu, saskatot uzņēmējdarbības potenciālu mūsu jauniešos.
Kritiski zemais investīciju klimats Latvijā skaidrots ar ģeopolitiskiem faktoriem, kvalificēta darbaspēka trūkumu, augstām darbaspēka izmaksām, kā arī ar politikas veidotāju darbu investīciju piesaistē un nepārdomātu regulatīvo vides ietekmi. Arī pērnajā gadā pētījumu kompānijas SKDS veiktais pētījums Turības biznesa indekss atklāja, ka arī paši Latvijas uzņēmēji uzņēmējdarbības vidi nevērtē augstu, tam norādot dažādus iemeslus, tai skaitā valdības darba ietekmi.
Turpretim es uzskatu, ka ir gaisma tuneļa galā. Un gaisma ir ļoti spoža. Ziņojumā Pazudušie uzņēmēji 2023[2], kurā pētīts, kā valdības politika var sekmēt uzņēmējdarbības uzsākšanu dažādās iedzīvotāju grupās, kā arī piedāvā salīdzinošus datus par uzņēmējdarbības aktivitātēm un šķēršļiem, ar kuriem saskaras katra grupa ES un OECD valstīs, Latvija visbeidzot ierindojusies topa augšgalā. Jauniešu (vecumā no 18 līdz 30 gadiem) skaits, kuri strādā pie jaunuzņēmumu izveides, dažādās valstīs ievērojami atšķiras.
Eiropas Savienības (ES) ietvaros jaunieši visaktīvāk savu uzņēmējdarbību uzsāk tieši Latvijā (16%). Būtiski, ka tas ir arī vairāk nekā ASV un lielākajā daļā OECD valstu.
Arī to jauniešu skaits, kuri savos izveidotajos uzņēmumos strādā ilgāk par 42 mēnešiem, tādejādi norādot uz uzņēmuma stabilitāti, ir trešajā vietā ES un arī OECD valstu vidū - Latvijā 5,6%. Tāpat kā jaunu uzņēmumu dibināšanā iesaistīto jauniešu īpatsvars, arī izveidoto uzņēmumu īpatsvars jauniešu vidū dažādās valstīs atšķiras. No ES dalībvalstīm vislielākais jauniešu skaits, kuri laika posmā no 2018. līdz 2022. gadam kļuva par uzņēmumu īpašniekiem, bija Grieķijā (11%), kam seko Austrija un Latvija (katra 6%). Ziņojums arī atklāj, ka jauniešu pārliecība par prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas veiksmīgai uzņēmējdarbības uzsākšanai, ES ietvaros visvairāk piemīt Polijas jauniešiem (51%), kuriem uz pēdām min Latvijas jaunie uzņēmēji (49%). Labākai izpratnei - ES valstīs vidēji tie ir 41%, savukārt OECD valstīs vidēji 48%.
Mūsu darbs ir pamanīts un novērtēts. Tomēr vēlos uzsvērt, ka tas nav tikai šī viena gada nopelns, bet gan mērķtiecīgs darbs jau vairāk nekā 30 gadus, īpaši intensīvi strādājot pēdējos 15 gadus. Ar dažādiem projektiem un programmām iesaistoties jaunatnes izglītošanā un uzņēmējspēju veicināšanā, mācību procesā teoriju apvienojot ar praksi atbilstoši ekonomikai Latvijā, Eiropā un pasaulē, esam izaudzinājuši jaunu un spējīgu uzņēmēju paaudzi, kura nebaidās savas spējas un talantus likt lietā, izveidojot un attīstot savus jaunuzņēmumus.
Jauniešu iesaiste jaunuzņēmumu veidošanā un gatavība kļūt par uzņēmējiem ir ļoti labs rādītājs par spīti minētajam uzņēmējdarbības vides vērtējumam Latvijā. Ar jauniešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā, esam sagatavojuši veselīgu augsni uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā.
Tomēr, lai mūsu biznesa vidē rastos jauni vienradži, ir jābūt atbalstošai un veicinošai valsts politikai, nodrošinot sakārtotu investīciju vidi, uzņēmējdarbības politiku, starptautisku finansējumu pieejamību un atbalsta mehānismus, kā arī izvērtējot un pārskatot nodokļu politiku, infrastruktūras attīstību, spēju piesaistīt darbiniekus un citus kritērijus investīciju piesaistei. Tāpat jārod risinājums kritiski zemajam banku kreditēšanas apjomam, jo kā gan rasties jauniem uzņēmumiem bez kapitāla? Ļoti būtiski, lai beidzot tiktu sakārtots arī Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) likumdošanas un regulējuma jautājums. SMU - tas ir pirmais, turklāt ļoti nozīmīgais un pat izšķirīgais solis, kā jauniešiem praktiski attīstīt uzņēmējdarbības kompetences, izpratni par uzņēmējdarbības vidi un arī valsts attieksmi, pretīmnākšanu un atbalstu jaunajai uzņēmēju paaudzei un viņu iniciatīvām. Pagaidām SMU nav nekāda juridiskā forma, neļaujot tiem nodarboties nedz ar e-komerciju, nedz pārdot preces juridiskām personām. Lai mūsu jaunajiem uzņēmējiem nebūtu jāatver konti ārvalstīs, piemēram, reģistrācijai un savas produkcijas tirgošanai ASV e-komercijas vietnē Etsy, mums jāspēj ne vien novērtēt mūsu uzņēmējdarbības jaunie talanti, bet arī jāmāk viņus noturēt šeit.
Ledus ir izkustējies. Tagad tikai jāturpina darbs uzņēmējdarbību veicinošas vides attīstīšanā. Galu galā jāņem vērā, ka mūsu jaunie un spējīgie uzņēmēji un viņu inovatīvā uzņēmēju domāšana ir pamats visas valsts ekonomikas attīstībai un izaugsmei.
Autors ir Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs
[1] Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"
[2] OECD/European Commission (2023), The Missing Entrepreneurs 2023: Policies for Inclusive Entrepreneurship and SelfEmployment, OECD Publishing, Paris https://doi.org/10.1787/230efc78-en., https://www.oecd-ilibrary.org/sites/2f11a3fe-en/index.html?itemId=/content/component/2f11a3fe-en
