Pētnieciskās žurnālistes Jevheņijas Motorevskas vadītā Kyiv Independent komanda jau četrās filmās dokumentējusi krievu okupantu kara noziegumus Ukrainā
Nolaupīti, aizvilināti, piespiedu kārtā nošķirti no ģimenes un aizvesti uz Krieviju — tāds ir tūkstošiem bērnu liktenis divu gadu laikā kopš Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā. Oficiāli dokumentēti ir 20 tūkstoši deportēto, taču reālais skaits ir daudzkārt lielāks.
Kā apvienot spēkus, lai pēc iespējas ātrāk pārvestu bērnus mājās, — to eksperti, diplomāti, žurnālisti apsprieda konferencē Krievijas karš pret bērniem, kas februāra sākumā notika Rīgā.
Līdz ar Ukrainas delegāciju, ko vadīja prezidenta kundze Olena Zelenska, uz Latviju atbrauca arī daži bērni, kuriem izdevies atgriezties mājās no Krievijas. Viņu stāsti ir baisi. Līdz šim Ukraina ir atguvusi tikai 388 deportētos bērnus.
Ar savu pieredzi Rīgā dalījās arī Kyiv Independent kara noziegumu izmeklēšanas komandas vadītāja Jevheņija Motorevska. Viņai ar kolēģiem četrus mēnešus ilgā pētījumā izdevās noskaidrot pat konkrēto Krievijas amatpersonu vārdus, kuri piedalījās identificēto bērnu nolaupīšanā. Rezultātā pērn jūlijā tapa filma Aizvestie (Uprooted), kas ļauj izsekot dažām Ukraiņu ģimenēm viņu centienos atgūt bērnus.
Genocīda pazīmes
Krievu iebrukums 2022. gada 24. februārī Jevheņiju nepārsteidza — medijs Hromadske, kurā viņa tolaik bija galvenā redaktore, jau pirms iebrukuma cilvēkiem stāstīja, kā izdzīvot kara gadījumā. «Vēlāk gatavojām reportāžas no atbrīvotajām teritorijām pie Kijivas, kas ir 20 kilometrus no manām mājām,» stāsta Jevheņija. «Tad sapratu — ja Kijivu tomēr ieņemtu, es būtu starp tiem cilvēkiem, ko atrastu masu kapos.» Jau kara sākumā Ukrainas dienesti ziņoja, ka Krievijai ir saraksts ar aktīvistiem un žurnālistiem, pret kuriem okupācijas vara vērstos vispirms.
Žurnālisti nepārsteidz, ka krievi nežēloja civiliedzīvotājus, tomēr pēc ienaidnieka aiziešanas atklātās postažas mērogs Jevheņiju šokēja. Šobrīd Ukrainā tiek izmeklēti vairāk nekā simt tūkstoši kara noziegumu. Par 78 noziegumiem jau ir tiesas spriedums, bet vēl 336 gadījumos izvirzītas apsūdzības, liecina Ukrainas Ģenerālprokuratūras dati.
«Apzinājos, ka man ir īpašas prasmes un zināšanas, kas iegūtas pētnieciskās žurnālistikas darbā, — zinu, kā strādāt ar atvērtajiem datiem, ar dažādiem rīkiem, turklāt man ir avoti Ukrainas drošības un militārajā dienestā, tāpēc nolēmu, ka man ir jāizmeklē kara noziegumi,» stāsta Jevheņija.
Viņa uzskata, ka ir svarīgi liecības un pierādījumus vākt tūlīt, jo daudzi cietušie pārceļas uz citām valstīm, dažreiz upuri aizmirst detaļas, iespējamo kara noziedznieku sejas — ja pierādījumus nesavāks tagad, tie tiks zaudēti. Katra liecība ir svarīga, lai agrāk vai vēlāk vainīgos sauktu pie atbildības tiesā.
Tāpēc viņa devusies pie lielākā angļu valodā rakstošā Ukrainas medija Kyiv Independent un piedāvājusi izveidot atsevišķu izmeklēšanas nodaļu, kas pastāvīgi dokumentētu tieši okupantu pastrādātos kara noziegumus. Tā pagājušā gada sākumā tapa Jevheņijas komanda, kurai pievienojās vēl divi kolēģi — Ukrainā plaši pazīstamais žurnālists Danilo Mokriks (Danylo Mokryk), kas savā YouTube kanālā pulcē vairāk nekā simt tūkstošus sekotāju, kā arī Olesja Bida (Olesia Bida), kas agrāk pētījusi sociālās problēmas un vardarbību ģimenē.
Martā iznāks viņu ceturtā dokumentālā filma. Žurnālistu mērķis ir iemūžināt liecības un pierādījumus, ka fiksētajos noziegumos pret ukraiņiem ir genocīda pazīmes. «Tā nav tikai bērnu nolaupīšana — tā ir pāraudzināšana, militarizēšana un smadzeņu skalošana,» saka Jevheņija. Viņa uzskata, ka krievu mērķis ir izdzēst ukraiņu identitāti, iznīcināt ukraiņu tautu. Tas pats notiek arī okupētajās teritorijās — bērni piespiedu kārtā tiek padarīti par krievu kultūras un sabiedrības daļu. Un iedzīvotājiem tur nav izvēles, jo nepakļaušanās gadījumā viņiem draud vajāšana.
Emocijas atliek malā
Lai arī tagad Ukrainas bērnu nolaupīšanai pievērsta plašāka starptautiska uzmanība, izmeklēšanas darbs kļuvis sarežģītāks. Agrāk Krievijas propagandas kanālos bija pieejamas daudzas video un foto liecības par pastrādātajiem noziegumiem. Taču, kopš Starptautiskā Krimināltiesa pērn martā izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina un par bērniem atbildīgās amatpersonas Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi, informācija ir daudz skopāka. Krievi ir uzmanīgāki, savas pēdas cenšas noslēpt un ar «izglābtajiem bērniem» vairs tā nelepojas.
Visgrūtākais izmeklēšanas procesā ir identificēt bērnu atrašanās vietu, atklāj Jevheņija. Dažkārt saziņa ar nolaupītajiem bērniem okupētajās teritorijās var radīt draudus viņu drošībai. Ir gadījumi, kad bērni tiek stingri kontrolēti, Krievijas nozīmētie aizgādņi uzrauga viņu saraksti un telefonsarunas. Dažos gadījumos bērnu istabās pat uzstāda novērošanas kameras.
Reizēm ir materiāli, ko žurnālisti nevar publicēt, jo tie var traucēt Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšanai. Krievija aktīvi seko publiski pieejamajai informācijai, tāpēc jābūt uzmanīgiem, lai nedotu iespēju krieviem kādus pierādījumus noslēpt. Taču visa žurnālistu savāktā informācija un viņu rīcībā nonākušie dokumenti tiek nodoti Ģenerālprokuratūrai vai citām tiesībsargājošām iestādēm.
Kopš pagājušā gada aprīļa, ka nodaļa sāka darbu, papildus stāstam par aizvestajiem bērniem tapušas vēl divas dokumentālās filmas. Spīdzināšanas sejas (Faces of Torture) žurnālisti atklāj necilvēcīgos apstākļus, badu un spīdzināšanu, ko pieredzējuši karagūstekņi Oleņivkas cietumā. Tur galvenokārt nonāca Mariupoles aizstāvji, arī Azovas brigādes karavīri.
Savukārt filma Ložu pēdas (Bullet Holes) vēsta par Krievijas karavīru sistemātisku un apzinātu bērnu nogalināšanu. Jevheņija atklāj, ka šobrīd top vēl viena dokumentālā filma — par ukraiņu sievietēm, kas cietušas no okupantu seksuālas vardarbības. Šī tēma ir sevišķi smaga, jo upuri par piedzīvotajām traumām nevēlas runāt publiski.
Kad Jevheņijai vaicāju, kādu iespaidu uz pašiem žurnālistiem atstāj tik smagu tēmu pētīšana, viņa parausta plecus: «Godīgi sakot, man nav laika analizēt savas sajūtas, es to atlieku uz vēlāku laiku — pēc mūsu uzvaras.» Viņa fokusējas uz savu darbu, jo «katru dienu, katru nedēļu krievi pastrādā arvien jaunus noziegumus».
Ukrainai trūkst informācijas par to, kas šobrīd notiek krievu okupētajās teritorijās — aptuveni piektajā daļā valsts. Tajā skaitā valstij nav zināms, cik bērnu ir pakļauti okupantu varai.
Lai gan Kyiv Independent izmeklēšanas komandai ir arī avoti okupācijas zonā, viņu darbs ir ļoti bīstams. «Kad atbrīvosim šīs teritorijas, Ukrainas un starptautiskā sabiedrība būs šokā,» pārliecināta ir Jevheņija. Un smagu sirdi atzīst, ka «karš nebeigsies ne šogad, ne nākamgad, tāpēc gatavojamies ilgai cīņai par mūsu neatkarību».
* Rakstu sērija Ticot uzvarai pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
Pagaidām nav neviena komentāra