Celmlauži

Idejas, pie kurām šie uzņēmumi strādā, liek aizrauties elpai — viņu bizness ir radīt to, kā vēl nekad nav bijis

Katru gadu arvien lielākas naudas summas Latvijas uzņēmumi atvēl pētniecībai un attīstībai. 2022. gadā privātā sektora uzņēmumi tam tērējuši jau vairāk nekā 104 miljonus eiro, bet valsts sektors — vairāk nekā 50 miljonus, liecina pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš. 

Kā uzņēmēji tērē šo naudu un kādas inovācijas top viņu laboratorijās un ražotnēs, Ir Nauda devās noskaidrot pie trim inovatoriem.

Izkonkurē pat plastmasu

Ir koksnes renesanses laiks. Vēsturiski viss bija no koka, tad nāca metāla un naftas ēra. Pilnīgi tas neizmainīsies, bet svaru kausi lēnām sāk mainīties — koksnes kompleksa izmantošana kļūst arvien svarīgāka, saka Māris Būmanis, Latvijas Finiera valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs. 

Pagājušajā gadā uzņēmums saražojis 230 tūkstošus kubikmetru bērza saplākšņa. Gandrīz 90% no tā eksportēti, palielās uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Latvijas uzņēmuma saražotais saplāksnis nonāk vairāk nekā 50 valstīs, pat Jaunzēlandē, Dienvidkorejā, Ziemeļamerikā un Meksikā.

Pasaule novērtē Latvijā tapušo saplāksni, jo bērzs ļauj tam būt īpaši izturīgam pret lieci, stiepi un spiedi un vienlaikus saglabāt elastību. Tomēr nav tā, ka vecais labais saplāksnis, kāds tas bijis izsenis, tiek arī ražots turpmāk. Katru gadu uzņēmums ievieš jaunus produktus un trešo daļu no esošajiem modificē, lai tie spētu konkurēt ne tikai ar citu ražotāju saplāksni, bet pat ar pilnīgi citiem materiāliem, piemēram, metālu un pat plastmasu. No saplākšņa tiek gatavotas pat vannasistabas flīzes un ceļazīmes.

No koksnes patiesībā var iegūt gandrīz visu, ko var iegūt no naftas, pastāsta Biķis. Uzņēmums jūt lielu atbildību, lai no koka, kas nonāk tā ražotnēs, tiktu iegūta maksimāli liela vērtība un nekas neietu zudībā. Tāpēc viens no viņu stratēģiskajiem uzstādījumiem ir meklēt iespējas, ko sniedz koksnes ķīmiskā pārstrāde. 

Pilnīgi inovatīvs produkts, kas tapis Latvijas Finierī, ir bērza tāss ekstrakts jeb betulīns. Piesaistot palīgos Koksnes ķīmijas institūta un Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekus, radīts produkts, kas izmantojams kosmētikā, uztura bagātinātāju ražošanā un farmācijā. Latvijas Finieris pat reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā kā pārtikas ražotājs. Turklāt uzņēmums joprojām turpina apzināt šīs vielas īpašības un pielietojumu arī citās nozarēs. 

Lai no bērza tāss iegūtu balto pulverīti, uzņēmums kopā ar partneriem radījis tehnoloģijas, kuras līdz šim nav eksistējušas. 2022. gada pavasarī Bolderājas ražotnes centrā tika atklāta pilotražotne, kuras izveidē investēts vairāk nekā pusotrs miljons eiro. Sāk pieteikties arī pirmie pircēji no visdažādākajām jomām — betulīns ieinteresējis gan pašmāju kosmētikas ražotāju Madara Cosmetics, gan partnerus ziemeļos, kas to grib izmantot gumijas ražošanā un golfa zālāja audzēšanā. «Fundamentālo inovāciju izaicinājums ir radīt vajadzību jeb gribēšanu klientam šo produktu nopirkt, jo tāda iepriekš nav bijis,» pastāsta Biķis. 

Jaunus, inovatīvus koksnes produktus uzņēmums meklē ļoti mērķtiecīgi, un betulīns nebūt nav vienīgais. Pirms gadiem septiņiem uzņēmums izstrādāja savu līmi EcoLogical. Kā saka priekšā tās nosaukums — līme radīta, meklējot veidus, kā saplākšņa ražošanā samazināt naftas produktu izmantošanu. 

Šīs ekoloģiskās līmes pamatā ir lignīns — viela, kas paliek pāri pēc celulozes iegūšanas. Agrāk tā tika vienkārši sadedzināta, bet tagad pārtop līmē. Lignīns esot dabiskā saistviela koka šūnās, kas nodrošina, lai tas aug uz augšu un ir izturīgs. Tā ir līme pēc būtības, kuras dabiskā funkcija radusies miljoniem gadu laikā, pastāsta kokrūpnieki. 

Šīs līmes izmantošana saplākšņa ražošanā uzņēmumam gadā ļauj ietaupīt 6700 tonnu fosilā fenola un formalīna, tas ir aptuveni 120 dzelzceļa cisternas, samazinot fosilo izejvielu patēriņu līmvielas ražošanā par 34%.

Uzņēmums grib pilnībā atteikties no naftas produktu izmantošanas saplākšņa līmē, taču pagaidām tam vēl ir šķēršļi. «Mērķis ir panākt, lai līmviela pilda identiskas funkcijas kā fosilā, nedrīkstam produktu pavājināt,» skaidro Būmanis. Tas ir ļoti būtiski. Latvijas Finieris ir viens no četriem bērza saplākšņa ražotājiem pasaulē, kuru produkti tiek izmantoti gāzes tankkuģu ražošanā. Gāze tiek pārvadāta sasaldēta mīnus 162 grādu temperatūrā. Šādā aukstumā metāls kļūst trausls, taču bērzs var izturēt pat 200 grādu lielu aukstumu, tāpēc gāzes konteinera iekšējo kārtu veido metāls, bet no ārpuses to apņem saplāksnis. Pat mazākā plaisa var radīt gāzes noplūdi, tāpēc uzņēmums nevar atļauties kompromisus attiecībā uz sava produkta kvalitāti. 

Latvijas Finiera vadībā konsorcijs ar deviņiem biedriem pieteicās Eiropas investīciju programmas Horizon uzsaukumam, saņemot iespēju par 32 miljoniem eiro attīstīt lignīna izmantošanu produktu ražošanā. Konsorcijā ir gan ražotāji, gan potenciālie patērētāji, piemēram, smilšpapīra ražotājs Saint-Gobain un izolācijas vates ražotājs Isover. Šādu konsorciju veidošana esot lielisks veids, kā savest kopā inovāciju radītāju ar to potenciālajiem patērētājiem, jo abiem jāveic pielāgošanās. Šajā projektā Latvijas Finieris Bolderājā būvē jaunu ķīmijas fabriku — sveķu ražotni. Tādas nav nekur pasaulē, un tā izmaksās vismaz 35 miljonus eiro. 

Vaicāts par nākotnes plāniem, Biķis skaidro, ka turpinās šo pašu virzienu — uz bioekonomiku. Naftai nē, dabiskajiem materiāliem jā! Vaicāju viņam, vai arī pašam nācies padziļināti apgūt ķīmiju. Viņš pasmaida: «Tas ir tas interesantais — mēs maināmies, apgūstam zināšanas!»

LMT valdes priekšsēdētājs Juris Binde: «Šobrīd uzņēmums strādā pie tā, lai ar 5G tīklu pārklātu visu Baltijas jūru.»
Foto — Edmunds Brencis

Nekļuva par bitpipe

Uzņēmuma Latvijas Mobilais telefons galvenās ēkas ātrijs veidots auss formā. Ēka būvēta tūkstošgades sākumā, un toreiz telekomunikāciju tīkla nodrošināšana bija uzņēmuma galvenā funkcija. Viss griezās ap sarunām, īsziņām un datu pārraidi. Tagad uzņēmums ir krietni transformējies. Būtisku daļu tā ikdienas darba veido dažādu informācijas tehnoloģiju, pakalpojumu un sistēmu integrācija, pastāsta LMT valdes priekšsēdētājs Juris Binde. 

«Uzbūvēt sakaru tīklu un nodarboties ar mazumtirdzniecību ir viens virziens, bet tas kādā laika posmā sasniedz piesātinājumu, un perspektīvas attīstībai tur nav,» viņš paskaidro transformācijas iemeslu. 

LMT nevēloties kļūt par bitpipe jeb datu cauruli — operatoru, kas tikai pārraida informāciju. «Šāda pakalpojuma pievienotā vērtība ir ļoti maza, bet ļoti maz operatoru kaut ko dara, lai par tādiem bitpipe nekļūtu,» saka Binde. Augsne tehnoloģiju attīstībai Latvijā ir ļoti laba — datu patēriņš mums ir lielāks nekā jebkurā citā OECD valstī, zina teikt Binde. Vidēji tie esot 40 gigabaiti datu uz vienu interneta lietotāju mēnesī. Otri tuvākie sekotāji ir somi, bet lielākajā daļā valstu šis apjoms esot pat divas trīs reizes mazāks. 

2019. gadā LMT Latvijā ieviesa piektās paaudzes jeb 5G tīklu. Tādējādi kļuvām par vienu no pirmajām valstīm pasaulē, kur tas pieejams. 5G spēks ir ne tikai galvu reibinošs ātrums, bet arī maza laika aizture. 4G tīklam tā var svārstīties no 15 līdz 40 milisekundēm, 5G  — tikai viena milisekunde. Tas ļauj strādāt faktiski reālajā laikā, veidojot sistēmas, piemēram, dronu vadību, skaidro Binde. 

Trešais 5G tīkla trumpis ir saistīts ar lietu internetu, jo vienā teritorijas vienībā ļauj izvietot lielu sensoru daudzumu, turklāt tērējot maz elektroenerģijas. Tas nozīmē, ka attālināti iespējams iegūt informāciju par dažādiem ar sensoriem aprīkotiem objektiem un attālināti tos arī kontrolēt.

Tīkls ir īpaši piemērots industriā­lām vajadzībām. «Diemžēl pašlaik tādu risinājumu, kas dod iespēju izmantot 5G tīkla priekšrocības, pasaulē ir ļoti maz. Lielākā daļa uzņēmumu, kam tas būtu paredzēts, nav ne mazākās jausmas, ko ar to darīt,» stāsta Binde. 

Tāpēc LMT nāk talkā uzņēmumiem šīs iespējas saskatīt, mērķtiecīgi strādājot pie vairākiem attīstības virzieniem. Viens no tiem ir dažādas sensoru sistēmas, piemēram, LMT un Mikrotīkla kopīgi izstrādātais ugunsdrošības sensors Elpo, kas darbojas mobilo sakaru tīklā. Ziņu par sadūmojumu nekavējoties var saņemt gan pats, gan, piemēram, kaimiņi vai ģimenes locekļi. 

Darbs tiek ieguldīts arī datorredzes un mobilitātes virzienā, piemēram, izstrādājot gudro luksoforu. Tas ļauj fiksēt automobiļus, kas šķērsojuši krustojumu pie sarkanās gaismas. Viens tāds uzstādīts Liepājā, Uliha un Robežu ielas krustojumā, un kopš tā brīža tur neesot noticis neviens pārkāpums, pastāsta uzņēmējs. Pāris uzstādīti arī Rīgas ielās, bet tie pagaidām darbojas testa režīmā. Par gudrajiem luksoforiem ieinteresējušies arī austrieši. Iekārtas uzstādītas divos krustojumos Grācas pilsētā, tāpēc datorredzes un mākslīgā intelekta sistēma šobrīd tiek trenēta labāk atpazīt Austrijas mašīnu numurzīmes. Turklāt Austrijai paredzētajos luksoforos papildus tiks fiksēti arī citi transportlīdzekļi un gājēji — lai labāk pārvaldītu kustības organizāciju. 

Savukārt militārajā bāzē Ādažos LMT izveidojis privātu 5G tīklu, kas var tikt izmantots dažādu militāru risinājumu testēšanai un aprobācijai. Uzņēmums sadarbojas gan ar Aizsardzības ministriju, gan Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Vairāki pētniecības projekti realizēti arī ar NATO struktūrām. 

Pirms vairākiem gadiem biju Elektronikas un datorzinātņu institūtā, kura darbinieki kopā ar LMT strādāja pie autonomās automašīnas izveides. Tādas, kuras pati zina, kā braukt, bez šofera palīdzības. Vai šis darbs vēl turpinās? «Pasaule tam vēl nav gatava,» saka Binde un paskaidro, ka šo inovāciju nolemts iepauzēt. Tomēr tā transformējusies jaunā idejā — LMT veido Biķernieku sporta kompleksa digitālo dvīni, kas ļauj projektēt trases trajektorijas gan parastiem, gan pašbraucošiem auto. Līdzīgu digitālo dvīni viņi šobrīd veido arī Rīgai — VEF apkārtnei. Izmantojot datorredzi un matemātiskos modeļus, tas var pateikt priekšā, kā visefektīvāk organizējama satiksme. 

Sadarbībā ar uzņēmumu Tilde mobilo sakaru operators pielicis roku arī pie Rīgas autoostas modernizēšanas. Ar datorredzes, mākslīgā intelekta un balss sintēzes palīdzību visa informācija par ienākošajiem un izbraucošajiem autobusiem tiek nodota automātiski. 

Pie šīm daudzajām idejām uzņēmums nonāk ļoti mērķtiecīgi — analizējot savus resursus, meklējot partnerus un radot jaunus produktus, kas dotu iespējami lielu pievienoto vērtību. 2022. gadā LMT savos izpētes un attīstības projektos investējis 7,5 miljonus eiro. 

Vai ir izdevīgi būt celmlaužiem, iztērēt lielus resursus izpētei, ja citi pēc tam šiem risinājumiem var sekot bez tik lieliem tēriņiem? «Tas ir neglābjams process. Tas, ka kāds atkārtos tevis paveikto vai neatkarīgi no tevis to izdarīs, vienkārši ir cilvēces progresa pamatlikums,» saka Binde. Tomēr piebilst: «Stīvs Džobss ņēma un uztaisīja telefonu ar skārienjutīgu ekrānu. Tos attīstīja Samsung, Huawei un daudzas citas firmas, bet iPhone ekrāns joprojām ir labākais.» 

Vaicāts par nākotnes plāniem, Binde pastāsta, ka galvenais virziens joprojām saistīts ar dažādu lietojumu risinājumiem 5G tīklā. Darba tur esot ļoti daudz. Piemēram, šobrīd uzņēmums strādā pie tā, lai ar 5G tīklu pārklātu visu Baltijas jūru. To izdosies paveikt, izvietojot īpašas iekārtas uz kuģiem. Somu līcī tas jau izmēģināts. Darbojas! Vai Baltijas jūra ir tikai sākums? «Protams,» iesaucas Binde. Varbūt vienīgi Atlantijas okeānu pārklāt būtu pagrūti.

LMT Investīcijas izpētes un attīstības projektos
2022 — 7,5 miljoni eiro

Naco Technologies līdzdibinātājs Aleksandrs Parfinovičs.
Foto — Ieva Salmane

Visiem būs bizness!

Ja aizvērtu acis, noticētu, ka esmu pie ūdenskrituma. Vienā no Naco Technologies ražotnes iekārtām dzesēšanai izmantotais ūdens kuļas, radot gandrīz vai meditatīvu skaņu. Ja vien prātā varētu izslēgt pārējo iekārtu vienmērīgo dūkšanu. Šeit ar plānu nanokārtiņu tiek pārklātas tādu sistēmu detaļas, kas darbināmas ar ūdeņradi, krietni paildzinot to mūžu. Nano ir tūkstošā daļa no mikrona, bet mikrons — tūkstošā daļa no milimetra, paskaidro uzņēmuma līdzdibinātājs Aleksandrs Parfinovičs. 

Ar plāno kārtiņu iespējams atrisināt vairākas būtiskas problēmas, ar kurām saskaras tie, kas nolēmuši enerģijas ieguvi no fosiliem avotiem aizstāt ar videi draudzīgo ūdeņradi. Pārklājums ļauj detaļām krietni ilgāk nesarūsēt. Taču vēl būtiskāks ieguvums esot iespēja samazināt izmaksas. 

Procesā, kas veicams, lai atdalītu ūdeņradi no ūdens, ir jāizmanto katalizatori, skaidro uzņēmuma vadītājs. Tam nepieciešami tādi dārgmetāli kā irīdijs un platīns. Tie ir dārgi, un skaidrs, ka, augot pieprasījumam pēc ūdeņraža, tam līdzi vēl vairāk augs arī šo dārgmetālu cenas, norāda Parfinovičs. Kā izvairīties no lielas cenas? Uzņēmējs retoriski vaicā un tūdaļ pats atbild — izmantošanā pāriet no mikrona līmeņa uz nano! «To mēs varam izdarīt,» viņš palielās. 

Komandas izstrādātā pārklāšanas metode spēj 40 reizes samazināt nepieciešamo metāla daudzumu, tātad padarīt krietni lētāku ūdeņraža iegūšanu, jo tieši šie dārgmetāli galvenokārt veido ūdeņraža cenu. Pavisam esot pieci veidi, kā atdalīt ūdeņradi no ūdens, un uzņēmums piedāvā pārklājumu katram no tiem. Viņu klientu vidū ir tādi milži kā Siemens Energy, Toyota un Hyundai. Pagaidām gan pārklāti tikai paraugi. Nākamais solis ir pāriet uz lielapjoma ražošanu. 

Bet kā tāds uzņēmums kā Toyota varēja atrast nelielo Latvijas uzņēmumu? Aleksandrs vispirms uzteic ļoti talantīgo komandas pārdevēju, bet liela nozīme viņu atpazīstamībā esot arī senākam projektam, ko šis uzņēmums sāka 2010. gadā. Tolaik Naco Technologies izstrādāja inovatīvu nano pārklājumu automobiļu detaļām, kas ļauj samazināt nodilumu un berzi un līdz ar to — enerģijas patēriņu. Piecus gadus vēlāk viņus nopirka vācu uzņēmums Schaeffler ar nosacījumu, ka latvieši brauc līdzi uz Vāciju un ievieš šo tehnoloģiju viņu ražošanā — dīzeļdzinēju pārklāšanā. Neilgi pēc sadarbības sākšanas, 2015. gadā, izcēlās Volkswagen izmešu skandāls — izrādījās, ka vācu autobūves milzis pārdevis vairākus miljonus automašīnu ar kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūru. «Mēs turpinājām darīt savu darbu, bet redzējām, ka interese par dīzeļdzinējiem strauji krītas, cilvēki sāk interesēties par elektromobiļiem un ūdeņradi,» stāsta uzņēmējs.

Tas iedvesmoja arī Naco Technologies izveidotājus pārorientēties uz zaļās enerģijas nozari un dibināt jaunu uzņēmumu ar tādu pašu nosaukumu, kas izrādījies ļoti veiksmīgs lēmums — uzņēmumam līdz šim izdevies piesaistīt divarpus miljonus eiro lielas investīcijas, vēl astoņi miljoni tiks investēti jaudīgākas ražotnes izveidē. Vaicāju, vai nekad nav gribējies mest šo biznesu pie malas, jo licies, ka nekas nesanāks? «Tieši otrādi. Mēs izmēģinām pārklājumus dažādām ūdeņraža ražošanas tehnoloģijām un redzam — tur nostrādā, tur nostrādā,» iesaucas uzņēmējs. Vaicāts, vai konkurenti necenšas zondēt, kas notiek Naco Technologies laboratorijā un ražotnē, Aleksandrs smaida: «Noteikti jau sāk dzirdēt par mums, bet aizdomīgus cilvēkus pagaidām vēl gar logiem neredzam.» 

Ja ūdeņraža nozares izaugsme turpinās būt tikpat strauja, «visiem būs bizness». Tagad tikai esot jāvēro, vai Eiropas Savienība spēs sabalansēti atbalstīt arī nepieciešamo infrastruktūru ūdeņraža enerģijai. Piemēram, Latvijā ir tikai viena ūdeņraža uzpildes stacija, turpretim Ķīnā notiekot ļoti straujš izrāviens. Savu nākotni uzņēmums šobrīd saista ar Poliju — tur viņi būtu tuvāk saviem klientiem. Tur esot vienkāršāk uzbūvēt iekārtas un saņemt lielāku Eiropas atbalstu, meitasuzņēmumu tur jau nodibinājuši.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem