Preču un pakalpojumu pasūtīšana internetā lielai daļai iedzīvotāju kļuvusi par ikdienu. Robežas brūk, un eksporta tirgi ir vieglāk pieejami. Apķērīgi Latvijas uzņēmēji jau paspējuši iekarot Amerikas tirgu un sākuši apgrozīt miljonus
Koronavīrusa pandēmija mums iemācīja vairākas labas lietas. Viena no tām ir iespēja strādāt attālināti, otra — iepirkties internetā. Līdz 2020. gadam e-komercija attīstījās lēnām, taču Covid-19 izplatības laikā piedzīvoja eksploziju, stāsta aģentūras Cube digitālā mārketinga stratēģis Kārlis Smiltens. Viņš par šo tēmu vadījis lekcijas gan uzņēmējiem, gan studentiem.
E-komercijas uzplaukumu veicināja ierobežojumi, kuru dēļ vajadzēja palikt mājās, lielāks brīva laika un brīvas naudas apjoms. «Tas lika pamēģināt e-komerciju tiem, kuri iepriekš to vēl nekad nebija darījuši,» saka Smiltens. Pēc Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas datiem, 2019. gadā 30% interneta lietotāju Latvijā nekad nebija iepirkušies internetā, bet 2022. gadā tādu bija vairs tikai 23%. Savukārt uzņēmumu skaits, kas preces vai pakalpojumus pārdod internetā, 2020. gadā pārsniedza 17%, tas bija par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, rāda Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Visaktīvāk internetveikalus atvēra lielie uzņēmumi.
Pandēmijas laikā biznesa klientu pieprasījums pieauga 3—5 reizes, atceras Omniva pārdošanas vadītāja Latvijā Ilze Skrastiņa. Uzņēmums Latvijā darbojas kopš 2012. gada, kad tam šeit bija ap 50 juridisko klientu. Lietuvā un Igaunijā — mazliet vairāk. Tagad to skaits Latvijā pārsniedz piecus tūkstošus, bet visās trijās Baltijas valstīs kopā ir virs 20 tūkstošiem. Lielākā daļa — ap 90% — ir internetveikali. Tie ne tikai sūta savu produkciju, bet arī iepērk izejvielas un materiālus.
Paģiras
Līdz ar pandēmijas beigām 2022. gadā digitālās tirdzniecības segmentā nāca bēgums jeb, kā Smiltens saka, paģiras. Cilvēki priecājās, ka var atgriezties sabiedrībā, veidot fizisku kontaktu ar citiem, tāpēc priekšroku deva īstiem veikaliem, un e-komercijas rādītāji strauji nokritās. Taču pēdējo gadu laikā tiem izdevies stabilizēties. «E-komercija ieņem savu vietu, bet diez vai tuvākajā nākotnē kļūs par dominējošo iepirkšanās veidu,» prognozē Smiltens.
Statistika rāda, ka daudz aktīvāk nekā pirms pandēmijas cilvēki internetā pērk transporta un izklaides pasākumu biļetes. Pirmās nepieciešamības preču grupā, kur ietilpst pārtika, kosmētika un higiēnas preces, digitālās tirdzniecības apjoms joprojām nav lielāks par dažiem procentiem. Savukārt alkohola tirdzniecība internetā apsīkusi tikpat kā pavisam.
Tam, ka pircēji priekšroku dod iespējai iepirkties klātienē, ir vairāki iemesli, to skaitā maksa par piegādi un saņemšanas laiks. Daļai tirgotāju paiet vairākas dienas, līdz preci sagatavo un nodod kurjerdienestam.
Savukārt kurjerdienestus eksperts uzslavē: tie savus pakalpojumus attīstījuši un uzlabojuši, ņemot vērā klientu vajadzības. Piegāde nākamajā dienā Baltijas robežās nu jau ir standarts, stāsta Skrastiņa no Omnivas, kas ir viens no lielākajiem pakalpojumu sniedzējiem reģionā. Lai palielinātu pakalpojuma kvalitāti un ātrumu, ieviesta pūļa piegāde. Tas nozīmē, ka sūtījumus ved ne tikai uzņēmuma darbinieki, bet arī citas juridiskas personas, ar ko noslēgts līgums un kam tā ir iespēja gūt papildu ienākumus. Igaunijā testē arī robotu spējas veikt šo uzdevumu.
Vēl interesants jaunums ir kopienas pakomāti. Tie līdzinās rindu pastkastītēm, kādas daudzviet bija redzamas padomju laikā, un no šā gada tiks izvietoti mazāk apdzīvotās vietās. Skapīšiem būs dažādi izmēri, tie darbosies ar baterijām un būs viegli pārvietojami. Pirmās vietas Latvijā, kur šādus pakomātus izvietos, Omnivai ir padomā, taču pašvaldības, uzņēmēji un iedzīvotāji var iesniegt arī savas idejas.
Gluži kā lielveikals
Smiltens prognozē, ka nākotnē pieaugs internetveikalu centralizācija. Mazie uzņēmumi savus produktus centīsies izvietot tādās interneta tirdzniecības platformās kā 220.lv, Amazon.com vai Etsy.com. Tas tāpēc, ka maziem veikaliem digitālajā tirgū ir grūti konkurēt — potenciālie pircēji bieži neuzticas nezināmiem zīmoliem, un klientu pievilināšanai vajag ieguldīt daudz līdzekļu. Turklāt lielā platformā gluži kā tirdzniecības centrā var iegādāties vairākas vajadzīgās lietas vienuviet.
E-komercijas lielākie plusi ir iespēja meklēt milzu tirgus un testēt jebkura produkta noietu bez lieliem izdevumiem, saka digitālās tirdzniecības eksperts Gustavs Gotauts no aģentūras eCOMHUB. «Nav fiziski jābūvē veikals. Nav jābūt noliktavām konkrētā reģionā. Patiesībā nav pat jābūt jau gatavam produktam. To var sākt ražot tikai tad, kad saņemts pirmais pasūtījums.»
Mērķējot uz eksporta tirgiem, Smiltens iesaka izvēlēties valstis, uz kurām iespējams aizbraukt, lai iepazītu, aprunātos ar iedzīvotājiem un aplēstu, cik lielas investīcijas nepieciešams atvēlēt mārketingam un reklāmai. Tāpat vajadzētu izmantot vienkāršu Excel vingrinājumu, aprēķinot, cik produkts kopā ar sūtīšanu izmaksās mērķvalstī, noskaidrojot, cik maksā uz vietas ražotas līdzīgas preces, un apdomājot, vai tiešām iedzīvotāji būs gatavi gaidīt piegādi no Latvijas.
Svarīgi, lai, iepērkoties internetveikalā, arī klients uzreiz redz gala cenu, kurā iekļauti gan nodokļi, gan piegādes izmaksas, atzīmē Gotauts. Tas ir viens no e-komercijas galvenajiem principiem, jo «neviens negrib pirkt preci, kurai rodas slēptas izmaksas». Vēl viņš iesaka ņemt vērā auditorijas vajadzības, veidojot internetveikala vizuālo noformējumu. Piemēram, ja tie ir gados vecāki cilvēki, visiem tekstiem vajadzētu būt vienkāršiem un lieliem burtiem, lai tos viegli uztvert.
Vēl ieteicams apsvērt spēju komunicēt ar klientu jebkurā diennakts laikā. «Lielās, pašpietiekamās valstis Vācija, Spānija, Francija gaida, ka darbinieki runās viņu valodā,» brīdina Smiltens. Gotauts papildina, ka darba ātrums ir ļoti būtisks: «Ātrums ir karalis. Ja izdara šodien, neatliekot uz rītdienu, rīt paliks vairāk laika citām lietām.»
Reklāma atgriežas
Viens no veidiem, kā klientu ieinteresēt par savu mājaslapu, ir reklāma, norāda eksperti. Tikai jāizvēlas vieta, kur uzturas potenciālie klienti. Auditoriju visvieglāk sasniegt sociālajos tīklos, kur var palīdzēt domveži jeb influenceri. Piemēram, ja potenciālie klienti ir vecumā pēc 50, kas dzīvo Amerikā, tad vislabākais būs Facebook, Gotauts uzskata. «Tā ir arī vecāka reklāmas platforma, tāpēc darbu izdara kvalitatīvāk.» Vēl vērts apsvērt reklāmas izvietošanu televīzijā, interneta medijos un meklētājprogrammā Google. Cik daudz naudas šāda veida aktivitātēm atvēlēt, atkarīgs no tirgus, ko vēlas apgūt. Latvijā mēnesī varētu pietikt ar dažiem tūkstošiem eiro, bet lielvalstīs vajadzēs tērēt pat simtiem tūkstošu.
Daudzi uzskata — uzņēmuma veiksmes atslēga, kas ļauj tikt pamanītam, ir labs stāsts. Gotauts tam nepiekrīt: «Mēs esam pasaulē, kur šādu stāstu ir miljardiem. Kāpēc lai kādu interesētu tieši tavējais?» Daudz būtiskāks esot unikāls piedāvājums, kas izceļas uz citu fona un ko nevar dabūt piemājas veikalā. «Reālajā dzīvē, sevišķi Latvijā, ir ierasts, ka uzņēmējs dara daudz ko, lai savilktu galus un tiktu pie peļņas, bet internetvidē, manuprāt, svarīgi iet specifiskā virzienā, jo tas klientiem rada vēlmi būt kopā ar tevi kā ekspertu.»
Visbiežāk internetā pirktās lietas Eiropas Savienībā
Interneta lietotāji, kas veic pirkumus tiešsaistē
Ieteikumi
Pirmie soļi e-komercijā
- Izstrādā mājaslapu ar iespēju iepirkties un meklē sadarbību ar lielajām tirdzniecības platformām!
- Izveido sociālo tīklu kontus, kuros regulāri atgādini mērķauditorijai, ka esi un strādā!
- Nežēlo naudu mārketinga aktivitātēm un maksas reklāmām sociālajos tīklos, medijos un interneta meklētājā Google!
- Meklējot eksporta tirgus, ņem vērā, ka nav tāda tirgus — pasaule! Izvēlies konkrētu valsti un iepazīsti to! Testēšanai var izmantot Lietuvu un Igauniju.
Lai noskaidrotu, kā sākt pelnīt internetā, Ir Nauda uzrunāja trīs veiksmīgus uzņēmējus, kuri nodarbojas ar e-komerciju.
Ideāla komanda
Sarkani, dzelteni, rozā sievišķīga piegriezuma lietusmēteļi ar sīku ziedu rakstu redzami Latvijas apģērbu ražotāja RainSisters mājaslapā, kur tos var pasūtīt ar piegādi līdz pat namdurvīm. Uzņēmuma mērķis jau sākumā bija starptautisks tirgus, tāpēc tā īpašnieces neveidoja klasisku veikalu, bet produkciju uzreiz piedāvāja interneta «skatlogos».
RainSisters dibinājušas trīs māsas — Zaiga Grīne, Zanda Purvišķe un Zane Piekuse. Katrai ir sava atbildības joma. Zanda pēc izglītības ir arhitekte un pievērsusies tērpu dizaina jautājumiem, Zaiga pārzina šūšanas tehnisko pusi, bet Zanes uzmanības lokā ir finanses. «Mums ir ideāla komanda!» viņa saka. Pēdējo četru gadu laikā uzņēmums piedzīvojis strauju izaugsmi: gadā realizē 29 tūkstošus mēteļu, nodarbina 25 cilvēkus, provizoriskās aplēses par iepriekšējo gadu rāda, ka apgrozījums sasniedz septiņus miljonus eiro. 2021. gadā tas bija 500 tūkstoši. Arī peļņa varētu būt nedaudz lielāka nekā 2024. gadā, kad, pēc Lursoft datiem, tā sasniedza 1,3 miljonus eiro. E-komercijā uzņēmums realizē 95% produkcijas, tikpat kā visu eksportē. Ap 40% nonāk citās ES valstīs, 30% — ASV, 20% — Lielbritānijā, pārējais — Norvēģijā, Austrālijā, Šveicē un citur. Paužot nostāju pret karu Ukrainā, pasūtījumus nepieņem no Krievijas un Baltkrievijas.
Tomēr pirmie soļi biznesā nebija viegli. Lai produkciju virzītu tirgū, RainSisters vispirms izveidoja mājaslapu ar iepirkšanās iespēju, kā arī izvietoja piedāvājumu platformā Etsy. Domāja — nu tik birs pasūtījumi! Nekā. Pirmais pirkums internetā nāca tikai pēc sešiem mēnešiem. «Produktu nepērk tikai tāpēc, ka tas izveidots un nolikts kaut kur «plauktā»,» tagad secina Piekuse. Pirmos ienākumus, iespēju apjaust mērķauditoriju un saņemt atgriezenisko saiti deva dalība tirdziņos tepat Latvijā.
Kad Covid-19 pandēmijas laikā ierobežojumu dēļ tirdziņi nevarēja notikt, radās laiks un vajadzība iedziļināties digitālajā tirdzniecībā. Meklējot durvis uz Amerikas tirgu, pamēģināja produkciju izvietot platformā Amazon.com. «Mums stāstīja — ja amerikāņi kaut ko meklē, vispirms nevis iegūglē, bet meklē tur,» pamato Piekuse. Tomēr tas nedeva cerēto rezultātu. Pirkumu skaits mēnesī nebija liels, tos bieži sūtīja atpakaļ. Kāpēc cilvēki preci nevēlējās paturēt, nav zināms. Katrā ziņā apģērbu atpakaļsūtīšanas noteikumi ir izdevīgāki nekā kosmētikas vai mēbeļu, jo ir daudz objektīvu iemeslu, kāpēc tas var nederēt.
Lūzuma punkts bija iespēja produktus ievietot interneta tirdzniecības platformā Wolf&Badger, kas pārdod dažādu zīmolu apģērbus, taču ne masveida produkciju, un kam ir svarīga atbildīga izturēšanās pret vidi. Kad RainSisters lietusmēteļi parādījās šajā vietnē, palielinājās arī pašu mājaslapas apmeklējumu skaits. «Ir svarīgi, ar ko produktu noliek vienā plauktā. Etsy katrs var tirgot savus rokdarbus. Bet šeit pieejami tikai dizaineru apģērbi, jaunie zīmoli, kas iestājas pret ātro modi,» norāda Piekuse. Lai iekļūtu Wolf&Badger, vajadzēja ne tikai atbilst veikala izstrādātiem kritērijiem, bet arī izturēt pārrunu kārtu.
Sākotnēji Wolf&Badger pircēji veidoja pusi no uzņēmuma apgrozījuma, tagad — ap 5%, lielāko daļu produkcijas nu jau pārdod savā internetveikalā. Tomēr atteikties no iespējas būt starptautiski pazīstamajā platformā māsas negrasās. Daļai klientu tas kalpo kā drošības sertifikāts. «Būsim godīgi — ne visi cilvēki Amerikā zina, kur ir Latvija un ka esam Eiropas Savienībā,» pamato Piekuse.
Visienesīgākās ir Melnās piektdienas, kas pircējiem piedāvā akcijas cenas. Tad divās nedēļās pārdod tikpat lietusmēteļu, cik parasti pusgadā. Piemēram, pērn novembrī saņēma 10 tūkstošus pasūtījumu. «Mums tas nesagādā problēmas, jo noliktavā glabājas gatavā produkcija.» Agrāk tā nebija — reizēm mēteļus šuva tikai tad, kad saņēma konkrētu pasūtījumu. Tas bija «ļoti stresains process», jo klients vēlas, lai prece viņu sasniedz ne vēlāk kā nedēļas laikā, tāpēc sūtījums kurjeram jānodod pāris dienu laikā. Šūšanu RainSisters pērk kā ārpakalpojumu.
Runājot par grūtībām, Piekuse min politisko lēmumu sekas gan Amerikā, gan Lielbritānijā. «Iedzīvotāji ir nobalsojuši par vienradžiem un grib vienradžus.» Gaida brīnumus, bet nesaprot, ka viņu lēmums nozīmē papildu izdevumus par ievedmuitu. Kad saskaras ar vajadzību saņemšanas brīdī to maksāt, nereti preci sūta atpakaļ, pat neatverot. Tas lika meklēt risinājumu, kā nodokli iekļaut cenā jau pirkuma brīdī. Tajā ietver arī maksājumu pieņemšanu, sūtīšanas un atpakaļsūtīšanas izmaksas. Preču piegādei izmanto kompānijas DHL pakalpojumus.
Apgrozījuma kāpināšanai RainSisters veido materiālus arī saviem populārāko sociālo tīklu kontiem un izmanto maksas reklāmas Facebook un Google. Tām atvēlētais budžets gadā veido mazliet vairāk nekā 10% no apgrozījuma. «Nevar ieguldīt piecus eiro un cerēt, ka tāpēc sāks pirkt mēteļus par trīssimt eiro,» uzsver Piekuse. Sākumā, kad mēnesī apgrozīja ap trīstūkstoš eiro, protams, bija grūti reklāmai atvēlēt pat tūkstoti. Iespēju ieguldīt vairāk un atsperties deva Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras grants, ko saņēma no atbalsta programmas starptautiskās konkurētspējas veicināšanai.
Lieli mērķi — lieli ieguldījumi
Ja sāktu nodarboties ar e-komerciju tagad, vispirms uzdotu sev jautājumu, kāpēc to gribu darīt. Rūpīgi izvērtētu dažādus aspektus. Meklējot atbildes un analizējot, izmantotu mākslīgā intelekta rīkus. Runātu ar mērķauditoriju un tikai tad rīkotos — soli pēc soļa uzskaita Artūrs Hotuļovs. Viņam kopā ar sievu Anastasiju pieder uzņēmums Wigiwama, kas Eiropas tirgū pārdod dizaina mēbeles bērniem. Paši pirms desmit gadiem sāka pavisam citādi.
Hotuļovu meitai Aleksandrai bija dzimšanas diena, un Anastasija kopā ar draudzeni izdomāja uzdāvināt pašu šūtu vigvamu jeb stāvu telti rotaļām istabā — no tā arī cēlies zīmola nosaukums.
Meklējot paraugus internetā, lasīja komentārus un nosprieda, ka tā varētu būt pieprasīta prece. Izgatavoja prototipus, safotografēja un publicēja sociālajā tīklā Facebook un tirdzniecības platformā Etsy. «Etsy var sākt savu produktu pārdošanu, ja nav lielas pieredzes un lielu resursu,» piebilst Hotuļovs. Viņš ir ne tikai uzņēmuma līdzīpašnieks, bet arī vadītājs.
Pirmie pasūtījumi ienāca jau drīz pēc ierakstu publicēšanas. Pēc tā secināja, ka produktam noiets būs. Izmantojot platformu Shopify, uztaisīja uzņēmuma mājaslapu Wigiwama.com, kur pieejams arī internetveikals. Pirmo versiju Anastasija izgatavoja saviem spēkiem — tas neesot grūti, ja vien ir prasmes rīkoties ar datoru. Uzņēmumam augot, vietni pilnveidoja speciālistu komanda.
Teltīm bija liela krāsu izvēle, un ilgu laiku tās izgatavoja tikai tad, kad klients bija veicis pirkumu. Veidot noliktavu ar gatavās produkcijas krājumiem bija riskanti, jo nevarēja zināt, vai visām krāsām būs noiets. Šūšana pēc pasūtījuma ietekmēja piegādes ātrumu, taču pirms desmit gadiem dažu dienu starpībai nebija nozīmes. «Mūsdienās svarīga katra stunda,» salīdzina Hotuļovs. Uzņēmumam pamazām augot un dažādojot sortimentu, nonākuši līdz plašām gatavās produkcijas noliktavām.
Mīkstās mēbeles nav krekliņš vai kurpes, ko viegli ielikt pakomātā un nosūtīt saņēmējam. Vai loģistika nesagādā izaicinājumus? «Ja es sāktu biznesu tagad, neveidotu tādu produktu, kāds mums ir,» atklāts ir Hotuļovs. Pirmkārt, mīkstās mēbeles aizņem ļoti daudz vietas noliktavās, otrkārt, tās ir sarežģīti un dārgi nogādāt klientiem. Loģistikas izmaksas ir galvenais iemesls, kāpēc Wigiwama pagaidām necenšas iekarot ASV tirgu. Salīdzinot ar produkta cenu, tās ir pārāk lielas.
Pirms 10 gadiem e-komercijā vēl nebija tik lielas konkurences, tāpēc atrast klientus tur bija salīdzinoši viegli, atceras uzņēmuma vadītājs. Tagad tas ir daudz sarežģītāk, nepieciešams veidot saturu sociālo tīklu kontos un publicēt maksas reklāmas. Turklāt vispirms jāsaprot, kas ir mērķauditorija un kur tā uzturas. «Kad sākām, domājām — ir mammas, un viņām visām patiks mūsu produkts. Taču ar laiku izrādījās, ka tā nav. Ir vairāki desmiti mammu kategoriju, un katrai atšķiras prioritātes: vienai svarīga cena, otrai dizains, trešajai funkcionalitāte.»
Wigiwama stiprā puse ir dizains, tāpēc potenciālo klientu uzrunāšanai izmanto galvenokārt Instagram. Sociālo tīklu ierakstus cenšas veidot tā, lai saturs būtu interesants un lasītāji ar to gribētu dalīties. Tas ir viens no veidiem, kā informāciju par sevi iznest ārpus ierastā sekotāju loka. «Lai parādītu, ka zīmols ir dzīvs, būtu labi pašiem rādīt arī sevi,» uzskata uzņēmuma līdzīpašnieks. Abi ar Anastasiju šajā virzienā cenšas iet, bet pagaidām klājas grūti, jo pēc būtības nav cilvēki, kas tiecas pēc publicitātes. Materiālus publicēšanai sagatavo speciālisti, kas veido daļu no uzņēmuma komandas. Kopumā strādā ap 35 darbiniekiem.
2024. gadā uzņēmums ierakstus sociālajos tīklos publicēja gandrīz katru dienu, taču cerētā rezultāta nebija. Tas lika vairāk resursu ieguldīt maksas reklāmā. Mārketinga un reklāmas aktivitātēm uzņēmums pašlaik tērē 30—35% gada apgrozījuma. Pēc Lursoft datiem, 2023. gadā Wigiwama apgrozījums pārsniedza divus miljonus eiro, peļņa bija ap 130 tūkstošiem. «Mēs gribam augt, un mums ir diezgan augsti mērķi. Lai tos sasniegtu, vajag daudz investēt,» pamato Hotuļovs.
Pašlaik uzņēmums ir viens no Eiropas tirgus līderiem bērnu mīksto mēbeļu segmentā. Nākotnē izgatavos arī koka mēbeles un plāno kļūt par pilna bērnistabas interjera tirgus līderi Eiropā.
Patlaban tiešās piegādes veido 30% noieta, pārējo realizēšanai nopērk citi uzņēmumi — gan internetveikali, gan fiziskas tirdzniecības vietas. Šādu partneru skaits sniedzas vairākos simtos. Impulsu tam deva dalība mēbeļu izstādē Vācijā.
Visvairāk produkcijas aizceļo uz Vāciju, Franciju, Beniluksa, Skandināvijas valstīm, Lielbritāniju, Šveici. Doties pētīt potenciālo mērķauditoriju nebija nepieciešams, jo Hotuļovi agrāk dzīvojuši dažādās valstīs, to skaitā Portugālē, Spānijā, Austrijā.
Četri vaļi
Internetā var pārdot ne tikai preces, bet arī pakalpojumus. Šāda pieredze ir Runas skolas īpašniekam, režisoram Viesturam Meikšānam. Uzņēmumu, kas māca kvalitatīvi izteikties un uzstāties, viņš dibināja 2018. gadā. «Uzskatu, ka runātājiem, kas stājas auditorijas priekšā, ir jābūt spilgtiem, spēcīgiem, pašpārliecinātiem.»
Baņuta Rubess, Zane Daudziņa, Pēteris Krilovs un daudzi citi šādu pakalpojumu piedāvāja jau iepriekš, bet Meikšāns to padarīja daudz redzamāku. Uzreiz pēc uzņēmuma dibināšanas publicēja mājaslapu un pirmo nodarbību, kuras cena bija 10 eiro, reklamēja sociālajā tīklā Facebook. Lekciju apmeklēja 30 cilvēku, kas lika saprast — interese par šādu pakalpojumu ir.
Sociālo tīklu reklāmas joprojām ir galvenais veids, kā Runas skola uzrunā potenciālos klientus. Pārsvarā tam izmanto Facebook un Instagram, bet kopš pagājušā gada mēģina arī TikTok. No TikTok reklāmām gan pagaidām atdevi nejūt. «Neesmu atradis pareizo formulu,» domā Meikšāns. Viņa ieskatā to veido četri elementi — labs produkts, labs piedāvājums, laba reklāma un efektīva mājaslapa, kas apmeklētājus spēj pārvērst par klientiem.
Zināšanas par reklāmas jomu režisors apguvis «labākajā universitātē pasaulē» — platformā YouTube un raidierakstos, vienam no tiem bija 115 sēriju. Nopirka arī tematisko kursu videoierakstus. Klausījās, konspektēja un izmēģināja praksē. «Lai uzķertu formulu, kas darbojas Facebook, vajadzēja divus gadus,» stāsta Meikšāns. Sākumā bija psiholoģiski grūti reklāmai atvēlēt pat minimālu summu dienā. Taču katrs jauns pirkums lika saprast, ka ieguldījumam ir atdeve, un tas radīja iedvesmas vilni. «Tā ir psiholoģiska spēle, cik daudz esi gatavs tērēt.» Laika gaitā izdevumi no diviem eiro dienā pieauguši līdz pat 1000.
Uzņēmuma mērķauditorija pašlaik ir tikai latviski runājoši cilvēki. Tas nozīmē, ka tirgus nav liels un reklāmas bieži jāmaina. Tikpat svarīgi regulāri publicēt informāciju sociālo tīklu kontos, rādot sava darba specifiku, aizkulises, savu domāšanas veidu. Par sociālo mediju satura ražošanu un montāžu atbild viens no astoņiem Runas skolas darbiniekiem.
Vai visefektīvāk strādā glancētas, līdz niansei nostrādātas reklāmas un video? Labus rādītājus mēdz sasniegt arī materiāli, kuros nekas nav saprotams vai ir noslēpums, novērojis Meikšāns. Reiz, piemēram, video sākumā uzlika sekundi garu uzrakstu, kas brīdina par ierobežotas pieejamības saturu. Tam bija ļoti liels klikšķu skaits. Taču jāņem vērā arī mērķis. «Ja grib parādīt savu darbnīcu, jārūpējas par to, lai būtu laba skaņas, bildes kvalitāte, lai telpa ir reprezentabla un cilvēkiem rodas sajūta, ka grib būt daļa no šī pasākuma un grib nākt tieši pie manis.» Par kvalitatīvu skaņu un attēlu domā arī tad, kad veido nodarbību ierakstus.
Tikpat būtiska ir viegli saprotama, ērti lietojama un vizuāli pievilcīga mājaslapa, kurā cilvēks nonāk, ja viņu piesaistījusi reklāma. Jo tā interesentu pārvērš par reālu klientu, kas izdara pirkumu. Gan mājaslapu, gan reklāmas un tekstus Meikšāns veido pats. Pieredze rāda — tas dod labāku rezultātu nekā par maksu piesaistīti speciālisti. «Man tas izdodas arī ātrāk, jo labāk jūtu savu mērķauditoriju.»
Kursu videoierakstus sāka piedāvāt pandēmijas ierobežojumu laikā. Divos gados ierakstīja 24 lekcijas par komunikāciju un tad jutās šajā formātā sevi izsmēlis. «Taču esmu sapratis, ka manā nozarē saturs var nemainīties — visu laiku jāmaina formāts un iepakojums,» atklāj Meikšāns. Mājaslapā Runas skola klientiem piedāvā abonēšanas sistēmu — klients maksā 45 dolārus mēnesī un saņem piekļuvi 50 stundu gariem lekciju ierakstiem, iespēju reizi nedēļā konsultēties platformā Zoom un reizi mēnesī apmeklēt nodarbību klātienē. Tādējādi veidojas kopiena, patlaban tajā ir vairāk nekā 200 cilvēku.
Cena noteikta dolāros, jo maksājumu platforma Skool.com, ko izmanto Runas skola, bāzējas Amerikā. To Meikšāns izvēlējās vairāku priekšrocību dēļ. Divas no tām — ir iespēja veidot komūnu un sacensību, kas daudziem patīk. Jo klients aktīvāk darbojas, jo vairāk punktu sakrāj. Nosakot produkta cenu, viņš analizēja līdzīgus piedāvājumus un secināja, ka Latvijā 38 eiro jeb 45 dolāri ir psiholoģiskā robeža, cik daudz cilvēki gatavi maksāt. «Reizēm cilvēkus mulsina abonēšanas maksa dolāros,» atzīst Meikšāns, «tāpēc tā kļūst par sava veida klientu atlasi.»
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
