Kā atslogot skolēnus no krievu valodas mācīšanās? • IR.lv

Kā atslogot skolēnus no krievu valodas mācīšanās?

17
Šķūnīša siena Maskavas forštatē. Foto - Evija Trifanova, LETA
Ināra Liepiņa

Pašlaik daudz tiek runāts par dažādiem uzlabojumiem izglītības sistēmā. Bet varbūt, domājot par jaunu metožu ieviešanu, vispirms vajadzētu atslogot skolēnus no nekvalitatīvu zināšanu apguves.

Ir prieks, ka izaugušas paaudzes, kurām nav bijis obligāti jārunā krieviski, tomēr šī valoda, tāpat kā iepriekš, spēj mums atkal ieriebt – šoreiz tiem skolēniem, kas līdz skolai nav ar slāvu mēli saskārušies.

Sākot mācīties krievu valodu kā otro svešvalodu, zināšanu līmenis ir stipri nevienmērīgs – klasēs ir daļa skolēnu, kuriem radi vai draugi ir krievi – tie vismaz zina, kā valoda izklausās. Lielākajai daļai bērnu tā ir īsta ķīniešu ābece – sveši burti un izruna. Skolotāja runā tikai krieviski, kas, protams, ir pareizi, bet pārsvarā ar tiem, kas kaut ko saprot. Pārējie neko nesaprot, jo latviskās mazpilsētās un lauku rajonos nevienu krievu sadzīvē nav satikuši un multenes krieviski nav skatījušies.

Man šķiet, ka pašlaik skolās krievu valoda joprojām netiek uzskatīta par svešvalodu, bet tāpat kā agrāk – par visiem pamatos zināmu valodu. Bet laiki mainījušies – pamatos tagad visi zina angļu valodu, kuru ikdienā lieto internetā.

Pēc programmas skolēniem ļoti ātri jāsāk krieviski runāt un rakstīt, bet tas nav iespējams, ja ir tikai divas mācību stundas nedēļā un klasē vairāk par 20 skolēniem. Mācot svešvalodu, parasti mācāmos sadala grupās – iesācēji, zinātāji (lai zinošajiem nav jāgarlaikojas, kamēr iesācēji burto). Nevar prasīt garus teikumus no skolēna, kas joprojām vārdus spēj tikai izboksterēt. Tagadējiem vecāko klašu bērniem mācīšanos ļoti apgrūtināja arī kovids, kad daudzas mācību stundas nenotika vai skolotājas izvēlējās nevakcinēties. Bet mācību plānus tas nekādi nav ietekmējis, atkārtošana vai patiesā zināšanu līmeņa noskaidrošana nenotiek, un nezināšanas bedre kļūst ar katru gadu dziļāka. Nav skaidrs, vai skolotāji izliekas, ka viss kārtībā, vai tiešām nesaprot?

Es neesmu pedagogs, bet redzu, ka manu mazbērnu labā atzīme krievu valodā ir pilnīgs blefs – nedaudz viņi spēj palasīt, bet lielāko daļu no garajiem tekstiem nesaprot. Kā tad tiek pie atzīmes? Protams, ka ar tulkotāju telefonā. Bet es priecājos, ka manējiem ir atsaucīga skolotāja, kas izdomā veidus, kā uzrakstīt pieklājīgus pārbaudes darbus, lai sliktā atzīme krievu valodā nebojā viņu labo vidējo atzīmi. Es pati ļoti labi zinu krievu valodu, gribētu palīdzēt, bet nezinu, no kā lai sāk. Kā skaidrot teikumu, kurā vārdiem ir dzimtes, galotnes, locījumi, ja nav pamatzināšanu? Ir grāmata, kuru nelieto, bet izmanto nokopētas lapas, pēc kurām grūti saprast, kas ir mācīts, kas nav. Var jau būt, ka tā ir modernā mācīšanas metode, kuru neesmu apguvusi.

Nolēmu par šo jautājumu parunāt ar skolas direktori, domāju, varbūt viņa nezina. Izrādījās, ka arī viņas pašas bērniem krievu valodas atzīme vienmēr bojājusi izcilo vidējo atzīmi. Un nelīdzējis arī privātskolotājs. Jo valodu nevar ātri iemācīties, iepriekš apgūto jāatkārto bieži un regulāri. Bet vai ir ticams, ka mūsdienu pārslogotajam skolēnam tam pietiek laika? Arī ar motivāciju pašlaik pavisam slikti, jo arī bērni zina par karu un to, ka drīz krievu valodu nemācīs vispār. Nelīdz argumenti, ka krievi pie mums ir un tik drīz nepazudīs, un labāk ir saprast, ko viņi runā.

Beigās nervozi ir gan skolēni, jo pat gribēdami nespēj iemācīties, gan skolotāji, jo nepietiek laika iemācīt. Rodas jautājums, kam vajadzīgas šīs stundas, kas nedod pietiekamas zināšanas?

Pašlaik skolēniem normālas svešvalodas zināšanas ir tikai angļu valodā. To parāda eksāmenu rezultāti (dažiem skolēniem ir pat labākas atzīmes nekā latviešu valodā!). Bet citu svešvalodu apguve arī iepriekš ir bijusi tikai ķeksīša līmenī (tās pašas 2 stundas nedēļā). To es varu apgalvot, jo manas meitas mācījās labā humanitārā vidusskolā Rīgā, kur ļoti labi apguva angļu valodu, slikti – krievu, un ļoti slikti trešo valodu (vienai tā bija zviedru, otrai – franču).

Jautājumi, kas man lika rakstīt šīs pārdomas:

Vai tas ir pedagoģiski pareizi, ka skolotāji izliekas, ka ar nepietiekamu stundu skaitu spēj iemācīt svešvalodu?                                

Vai tas ir pedagoģiski pareizi, ka skolēni cer dabūt atzīmi bez zināšanām?                        

Varbūt otro, trešo svešvalodu vajag mācīt fakultatīvi vai tikai interesentiem, bez atzīmes, kura var sabojāt vidējo atzīmi, stājoties citā mācību iestādē?                                     

Varbūt var nolemt nepieskaitīt krievu valodas atzīmi, rēķinot vidējo, lai nebojātu nervus skolēniem, kas jau ir pietiekami cietuši attālināto mācību laikā?

Saprotams, ka palielināt stundu skaitu vai dalīt grupās nav iespējams, jo skolēni jau tagad ir pārslogoti. Vienīgais risinājums svešvalodu mācīšanai, kas man ienāca prātā, ir video stunda, ko skolēns mājās varētu noskatīties iepriekš, izpildīt vingrinājumus, un tad stundā skolotājam būtu laiks vairāk parunāt.

Mani mazbērni mācās 7. un 9. klasē, informācija pārsvarā ir no viņiem un vēl dažiem skolēniem. Bet pieņemu, ka citur varētu būt līdzīgi.

 

Autore ir žurnāla Ir lasītāja

Komentāri (17)

ruta_v 09.01.2024. 19.25

Lasu un jūtos atgriezusies 20 gadus senā pagātnē, kad mani bērmi gāja skolā – nekas nav mainījies, mums tikai tulkotāji nebija pieejami. Autores sāpe nav par to vai mācīties krievu valodu, bet gan par veidu kā tas notiek. Mēs pierunājām jaunāko meitu izvēlēties krievu valodu, kad vecākajai darba intervijās tā tika pieprasīta. Ar to sākās katastrofa uz visu skolas laiku. Visi bērni, kas izvēlējās mācīties krievu valodu, to vairāk vai mazāk jau zināja. Izņemot 3, kuri nezināja, sēdēja stundās neko nesaprotot un nedarot, un tā arī neko neiemācījās, ar viņiem ne skolotāja, ne izvēlētā apmācibas programma vienkārši nerēķinājās. Pirmā grāmata (Zvaigzne ABC) Жили были bija no pirmās stundas ar lappusi gariem folkloras tekstiem. Ko darīt bērniem, kas burtus nepazīst? Maksājām privātstundas, krās apguva valodas pamatus, bet tas neko nedeva stundās, kur viss notika pavisam citā līmenī. Vai ir normāli skolā sākt svešvalodas apguvi ar pieņēmumu, ka tā jau jāzina? Ar citām valodām tas tā nenotiek.

0
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > ruta_v 09.01.2024. 23.01

    protams, ka tāda problēma ir
    tik tok angļu valoda atskiras noOksfordas angļu valodas
    nav nemaz retums, ka valodu mācās bērni, kuri ir dzīvojuši un mācījušies angliski, vāciski, vai nu kādā tur svešvalodā un viņu valoda – sarunvaloda, sapratne , vārdu krājums ir pat labāks par skolotāju, kas pārzin gramatiku, leksiku, bet nav tā prakse lietot valodu ikdienā

    – tāda realitāte ir daudzās skolās – arī tas, ka vecāki seko līdzi kā un ko māca svešvalodu skolotāji un nereti kasās ar skolotājiem pārliecībā, ka zin labāk par tiem – un pavisam noteikti ir gana daudz reizes , ka tas tā arī ir

    nu nav viegli, es tikai domāju, ka mediji ziņo, ka tikpat grūti ir visos priekšmetos

    nu vēstures mācīšanu atcēla – vergiem pusdebīliem nav saknes jāzin, bet nu ….jā
    nav viegli , nav –

    0
    -3
    Atbildēt

    0

Uldis.M42 10.01.2024. 13.47

Vērmahtā, kur dienēja latviešu patrioti, par vardarbību pret civiliedzīvotājiem, izvarošanu un marodierismu šāva nost bez ierunām, jo pirmkārt tas grauj karavīra morāli, bet bez morāles vairs nav karotājs, otrkārt, naidoties ar vietējiem tas ir absolūti neracionāli. Rezultātā uz vienu varoņa nāvē kritušu vācu karavīru, kuram bija jākaro vēl arī pret Lielbritāniju un ASV, bija 6-7 krievu žmuriku (nezinu, kāds kurss šodien kremlī noteikts).
Pavisam cita lieta pie krieviem, kur komandieris varēja nošaut zaldātiņu par atteikšanos piedalīties izvarošanā, spīdzināšanā un laupīšanā. Par 300 Bučas iedzīvotāju zvērisku noslepkavošanu viskrieviskākais necilvēks, Putins, 64 motorizētai strēlnieku brigādei piešķīra Gvardes nosaukumu.

0
0
Atbildēt

2

    Uldis.M42 > Uldis.M42 10.01.2024. 13.51

    Sorry, tas bija domāts NKVDešņiku atvasei, visa cilvēciskā uz planētas nīdējam, kolpant.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Uldis.M42 > Uldis.M42 10.01.2024. 19.06

    Kamēr pēdējais 9. maija svinētājs – staļinisma un krievu necilvēku zvērību slavinātājs, nebūs izsludināts ārpus likuma, bet katra Ukrainas kara diena to brīnišķo mirkli pietuvina, neviens par nacismu un holokostu nesatrauksies, bet līdz tam pat visstulbākais žīds jau būs sapratis, ka Staļins būtu nogalinājis ne tikai eiropiešus, bet arī visus žīdus. Ja Berija nebūtu to krievu fizisko un morālo kropli ar nokaltušo roku un saaugušiem kājas pirkstiem, nobeidzis, tad “ārstu lietā” čekisti iznīcinātu visus apzinātos judaistus. Neko tuvu līdzīgu pat Vīzentāla centra biznesa projekts nespētu sacerēt.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Uldis.M42 09.01.2024. 16.45

Par valsts līdzekļiem nav jāmāca krievu valoda, kamēr vēl netiek mācītas mūsu kaimiņu: lietuviešu un igauņu, valodas un citu humānu tautu: spāņu, itāļu, poļu, jeb ķīniešu, japāņu un korejiešu valodas. Kas vēlas lasīt oriģinālā Tolstojevski un “наше все” – ragnesi, kurš ar venēriskām slimībām bija aplipinājis daudzus huzārus, Puškinu, lai mācās fakultatīvi.
Ja komersants nevar atteikties savus klientus apkalpot krieviski, tad valsts iestādes to var un tas ir jādara. Lai viss Latvijā ievazātais demogrāfiskais un bioloģiskais piesārņojums, apmeklējot valsts iestādes, ņem līdzi zvērinātu tulku, jeb izmanto iestādes maksas tulka pakalpojumus.
Ne tikai verdzības un sodomijas, Bizantijas, sātanisms, 1000 gadus ilgā verdzība un negatīvā selekcija, 300 gadus mongoļu jūgs, bet galvenais pirms 250 gadiem no ukraiņu, som-ugru un tatāru valodām savāktā vergu feņa, absolūtā ļaunuma atribūts, kurā visticamākais ir ielikts kāds sātanisks kods, ir izveidojis unikālu asinskāru un tumsonīgu subkultūru, krievu, tā saukto tautu.

0
0
Atbildēt

1

    Sandra Kaufmane > Uldis.M42 10.01.2024. 09.23

    Labprāt pakomentētu, bet nav krievu klaviatūras, bet latviski mans komentārs neskanēs.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Uldis.M42 > Sandra Kaufmane 10.01.2024. 13.25

    Rusofīliem organismiem nu nekā bez krievu klaviatūras, ja pat man, rusofobam, tāda ir, jeb varbūt strādājot valsts iestādē atklāti mīlēt civiliedzīvotāju masu slepkavas, marodierus un izvarotājus, skaitās sliktais tonis? Rusofoba definīcija:
    Русофобия – это антифашизм XXI века!
    Каким образом Россия сумела родить из себя безумного маньяка, патологического убийцу и садиста, уголовника в самом буквальном смысле слова – родить, вручить ему абсолютную политическую власть и дать карт-бланш на любые авантюры и преступления, которые в конце концов поставили не только его лично, а и всю страну, весь народ, даже всю ее многовековую культуру вне закона в мире?
    Несомненно, этот человек, будучи каким-то дьявольским соединением всех возможных пороков без единой не то что добродетели, а просто человеческой черты (даже у Гитлера можно найти что-то человеческое – но не у него!), оказался удивительно созвучен тому, что условно можно назвать «национальной душой», в том смысле, что его личные комплексы маленького, злобного, мстительного, обделенного в детстве человечка срезонировали с комплексами коллективного бессознательного. Поколения чекистов, вертухаев, гопников, урок произвели наконец конденсат чистого Зла, каким мы видим сейчас этого человека и это общество, в котором он оказался возможен.
    Теперь уже ничего невозможно откатить назад и поправить. Россия сама себя назначила на роль главного врага человечества и в этой роли утверждена. На наших глазах стремительно разворачивается самоубийство целой цивилизации – и остается только молиться, чтобы она не утащила за собой всю планету в ядерном огне.
    Павел Шехтман

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Uldis.M42 > Uldis.M42 10.01.2024. 19.18

    Būdams antifašists, es skaidrāk nekā daudzi citi apzinos globālas un totālas derusifikācijas īstenošanas neizbēgamību.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu