Viss, kas vajadzīgs, lai dibinātu savu uzņēmumu, ir zināšanas, ideja un labs grāmatvedis
Ikviens var būt uzņēmējs, tikai jāspēj tikt galā ar bailēm kļūdīties un jāatrod sava niša un mērogs, uzskata biznesa konsultants Jānis Kļaviņš. Viņš nozarē strādā kopš 2007. gada, bijis 20 uzņēmumu līdzdibinātājs un konsultējis vairāk nekā 700 uzņēmēju. «Viens var būt liela uzņēmuma vadītājs, bet cits strādāt kā pašnodarbinātais. Nav nozares, kurā nebūtu iespējams nopelnīt.»
Kopējās uzņēmumu dibināšanas tendences Latvijā gan nav iepriecinošas. Pēc Lursoft datiem, pērn tika reģistrēts ap 8800 jaunu firmu, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2003. gada. Šogad, iespējams, rādītāji būs vēl sliktāki. Līdz novembra vidum bija reģistrēti gandrīz 7900 uzņēmumu. Aktivitāte būtiski — par 14% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu — samazinājās jau Covid-19 pandēmijas pirmajā gadā. 2021. gadā mazliet pieauga, bet pērn atkal bija vērojams kritums.
Līdzīgu tendenci novērojusi Liepājas Biznesa inkubatora vadītāja Vita Liepiņa. Samazinoties pandēmijas draudiem un atgriežoties iespējai tikties klātienē, jauno uzņēmēju interese par iesaistīšanos inkubatora piedāvātajās programmās pieauga. «Pandēmijā cilvēkiem bija daudz laika pārdomām,» spriež Liepiņa, «laiks ir tieši tas, ko vajag, lai saliktu visu pa vietām.»
Toties pagājušā gada sākumā notikušais Krievijas iebrukums Ukrainā cilvēkos atkal radīja nedrošības sajūtu. Visticamāk, piesardzība bija galvenais iemesls, kādēļ samazinājās jauno uzņēmumu skaits, viņa saka. Savukārt šogad beidzas pieejamais atbalsts pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās, biznesa inkubatori jaunus dalībniekus vairs neuzņēma, un interese saruka vēl vairāk. «Bet mēs turpinām sniegt konsultācijas — reizēm saruna ir tieši tas, kas jaunam uzņēmējam visvairāk vajadzīgs,» novērojusi Liepājas Biznesa inkubatora vadītāja.
Uzņēmuma dibināšana Latvijā nav tehniski sarežģīta. Internetā pieejamas Uzņēmumu reģistra sagatavotas pamācības, kā aizpildīt anketas un veidlapas. Tas izdarāms pāris stundu laikā. Lielākās grūtības topošajiem uzņēmējiem parasti sagādā juridiski jautājumi — būt par pašnodarbināto, individuālo komersantu, mikronodokļa maksātāju, dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, cik lielu izvēlēties sākumkapitālu, vai reģistrēties par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju.
«Izvēloties uzņēmējdarbības formu, to nedrīkst uztvert kā iespēju ietaupīt. Pietiek taisīt finanšu mahinācijas, dibinot trīs četrus uzņēmumus, kas gadā apgroza līdz 40 tūkstošiem, lai tikai nebūtu jāmaksā PVN!» aicina Kļaviņš.
Uzņēmējiem draudzīgākas vides dēļ pēdējā laikā Latvijas uzņēmēju vidū manāma tendence firmu reģistrēt Igaunijā. Ir pat kompānijas, kas piedāvā šādu pakalpojumu, reklamējot, ka tā ir iespēja «optimizēt savus biznesa procesus un nodokļu slogu».
«Patiesībā atšķirība starp dažādām valstīm nav liela,» apgalvo Kļaviņš. Katrā savas grūtības un savi sarežģījumi. Turklāt Ir Nauda no drošiem avotiem zināms, ka igauņu ieņēmumu dienestam šādas aktivitātes ne visai patīk un latviešu darbības kaimiņvalstī jau nonākušas zem lupas. Arī Kļaviņš saka: labāk nevis nodarboties ar mahinācijām, bet domāt par iespēju attīstīties. Tas dos labāku rezultātu, ja tiešām gribas nodarboties ar biznesu.
Reģistrēto uzņēmumu skaits
* Līdz 16. novembrim
Avots: Lursoft
Dalīties pieredzē par to, kāds ir bijis ceļš līdz savam uzņēmumam, kas sagādājis lielākās grūtības un kādas ir gūtās mācības, žurnāls Ir Nauda aicināja trīs uzņēmējus.
Savas zemes patriots
Kad Kristiāns Indrāns tēvam palīdzēja stādīt augļkoku un ogulāju dārzu, viņam pat nenāca prātā doma par savu uzņēmumu. Tolaik puisis studēja Latvijas Lauksaimniecības universitātē par meža inženieri. Bet četrus gadus vēlāk no iegūtās ražas Kristiāns sāka izgatavot dzērienus un kļuva par mājražotāju. Tagad tie pieejami arī Michelin ceļvedī iekļautajos restorānos Kest Cēsīs un Akustika Valmierā.
«Ideja radās apstākļu sakritības dēļ,» saka Kristiāns. Viņa tēvs agrāk nodarbojās ar kokmateriālu ražošanu un eksportu, bet brīvajā laikā saimniekoja dzimtas mājās Rencēnu pagasta Līvenos.
Lai īpašumā esošo zemi izmantotu pēc iespējas racionālāk, trīs hektāru platībā iestādīja jaunu dārzu. Bez skaidras vīzijas, kur vēlāk realizēt izaudzētos augļus un ogas. Sākumā gribēja redzēt, kā mazāk tradicionālas kultūras — melnais plūškoks un dārza pīlādži — panes bargās Ziemeļvidzemes ziemas, un tad plānot nākamos soļus, kas varētu būt saistīti ar biomedicīnu. Tik tālu gan neaizgāja. Radās doma par dabīgu un veselīgu dzērienu ražošanu.
Bija 2021. gads, pandēmija joprojām neatkāpās, un cilvēkus interesēja viss, kas ir vitamīniem bagāts un stiprina imunitāti. Kristiāns kopā ar tēvu nolēma pamēģināt uztaisīt karsto dzērienu, kura sastāvā ir melnā plūškoka ogas un džinam raksturīgās garšvielas — kadiķis un koriandrs. «Mani jau kopš bērnudārza vecuma aizrauj ēdiena gatavošana,» viņš paskaidro. Sanāca labi, garšoja gan pašam, gan citiem, un tas deva impulsu Livo dibināšanai.
Vispirms Kristiāns reģistrēja mājražošanu un tiešām darbojās mājas virtuvē. Par sadarbību ar Pārtikas un veterināro dienestu saka tikai labus vārdus: «Darbinieki ir ļoti atvērti — ja ej un jautā, visu izstāsta, iedod ceļvedi, kurā ir pat īsais ievads pārtikas tehnoloģijās.» Noteikumi esot viegli izpildāmi, ja vien pats «nedzīvo bardakā». Visas higiēnas prasības pamatotas un paša ražotāja interesēs. Uzņēmumam taču veidosies slikta slava un lieli zaudējumi, ja pircējs, piemēram, nopirks nekvalitatīvu produktu!
Kaut darbojās viens, viņš nolēma dibināt SIA. «Pircēji un sadarbības partneri nopietnāk uztver produktu, ja uz etiķetes rakstīts uzņēmuma nosaukums, nevis vienkārši — Kristiāns Indrāns,» viņš uzskata. Mazajiem uzņēmējiem Latvijā ir iespēja izmantot īpašu režīmu un nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, ja apgrozījums gada laikā nepārsniedz 40 tūkstošus eiro. Kristiāns uzņēmuma pirmajā pilnajā darbības gadā to izmantoja, jo izejvielām — augļiem un dārzeņiem — bija samazinātā PVN likme, arī apgrozījums neliels. Kamēr uzņēmums ieskrējās, paralēli strādāja algotu darbu.
Tagad, iespējams, tas būs jāmaina, jo uzņēmums attīstās, Kristiāns tam velta pilnu jaudu, apgrozījums krietni pieaudzis, arī piesaistot projektu līdzekļus, un PVN likme augļiem un dārzeņiem tiks palielināta no pieciem līdz, iespējams, 12 procentiem. Ir dzirdējis, ka citi vidzemnieki, meklējot iespēju maksāt mazākus nodokļus, reģistrē uzņēmumus Igaunijā, bet pats šādu domu pat nav apsvēris: «Es esmu savas zemes patriots!» Viņš uzskata, ka nav pareiza attieksme — strādāt Latvijā, bet meklēt iespēju apiet nodokļu sistēmu.
Sākumā dzērienus realizēja mājražotāju un amatnieku tirdziņos. «Tas noteikti nebija mans sapņu ceļš,» atzīst Kristiāns, «bet tirdziņi ir pirmā iespēja sasniegt klientu.» Tos apmeklē cilvēki, kurus interesē jauni produkti un kuri gatavi izmēģināt ko neierastu. Tādējādi ātri iespējams iegūt atgriezenisko saiti. Ja degustācijā pieciem garšo un desmit saka — nav labs, tad ir skaidrs, ka produktu nevar turpināt ražot. Bet, ja četri no pieciem slavē, tad viss kārtībā.
Šo divu gadu laikā dzērienu klāsts būtiski paplašināts, un sortimentā ir ne tikai sīrupi, sulas un nektāri, bet arī limonādes, karstie dzērieni, vasarā — bezalkoholiskie kokteiļi. Jauno garšu radīšanā Kristiānam palīdz tēvs, sākumā ar padomiem aktīvi iesaistījās arī ģimenes paziņa, kas ir pārtikas tehnologs. Tagad konsultācijas vajadzīgas daudz retāk.
Būtiski palielinājies arī saražotās produkcijas daudzums. Livo gada laikā saražo vairāk nekā piecas tonnas sulu un sīrupu, ko izmanto kā izejvielu dzērienu gatavošanā. Šogad izbūvētas atsevišķas telpas ražošanai, tās pamazām tiek iekārtotas — viss nepieciešamais aprīkojums vēl nav sagādāts.
Dabīgo produkciju iecienījuši vairāki restorāni. To vidū ir arī Māra Jansona Kest Cēsīs. Tur Livo dzērieni pieejami ar personalizētu etiķeti. Ir vēl divi sadarbības partneri, kam uzņēmums ražo produkciju ar citu zīmolu. To Kristiāns uzskata par labu iespēju izsisties piesātinātajā dzērienu tirgū, tāpēc šajā virzienā domā strādāt arī turpmāk. «Kāpēc ne?» viņš smaidot saka.
SIA Livo
Apgrozījums 2022. gadā 6840 eiro
Peļņa 463 eiro
Uzņēmuma ikdienas problēmu risināšanā Tālis Grinbergs vairs tik daudz neiesaistās — iemācījies deleģēt pienākumus, lai pats var domāt par būtiskiem jautājumiem. Ražošanu organizē dzīvesbiedre Inga.
Foto no uzņēmuma arhīva
Fondu atbalsts palīdz
Sākām ar tukšām kabatām, bet tagad gadā apgrozām jau divus miljonus eiro, stāsta SIA WoodHeart dibinātājs un īpašnieks Tālis Grinbergs. Valmieras puses uzņēmums specializējas koka logu, durvju un mēbeļu ražošanā. Saražoto produkciju eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Franciju, Nīderlandi un citām valstīm.
Pēc izglītības Tālis ir stila mēbeļu galdnieks. Līdz sava uzņēmuma dibināšanai ilgus gadus strādāja algotu darbu. Pēdējā darbavieta bija būvniecības uzņēmums, kurā 10 gadus vadīja galdniecību. «Smējos, ka daru tur visu, tikai konta numurs nav mans,» viņš atceras. Klienti bieži jautāja, kāpēc neveido savu uzņēmumu. «Es sapratu, ka tas ir ļoti dārgi, jo nepieciešamas dažādas iekārtas. Tādas iegādāties šķita nereāli.» Apsvēra iespēju sākt biznesu kādā citā nozarē, bet saprata — neko citu kā strādāt ar koku neprot. Tā ir sirdslieta.
Tad nolēma pamēģināt iesniegt projektu pašu nepieciešamāko iekārtu iegādei un pieteikties Eiropas naudas apguvei. Domāja — ja Lauku atbalsta dienests to apstiprinās, tad jādara. Tobrīd vēl turpināja strādāt algotu darbu. Tā bija kā drošības garantija, ka nepaliks bez ienākumiem, jo ģimenē auga divi bērni. Vienlaikus viņš iesaistījās pirmsinkubācijas programmā Valmieras Biznesa inkubatorā.
Lauku atbalsta dienests finansējumu Tālim piešķīra. Tas notika 2017. gadā. Kopējā projekta tāme bija 50 tūkstoši eiro ar PVN, Eiropa sedza 70% izmaksu. Taču noteikumi paredzēja, ka vispirms iekārtas jāiegādājas, tikai tad var saņemt atbalstu. Tādas naudas pašiem nebija, tāpēc devās pēc palīdzības uz finanšu institūciju Altum. Lai saņemtu aizdevumu, nācās ieķīlāt māju. Pašu līdzfinansējumu, kam bija jābūt 10% apmērā, savāca, cītīgi krājot. «Mans tēvs pat no savas pensijas deva naudu, lai tikai mums izdotos,» Tālis neslēpj, ka tas bijis viens no aizkustinošākajiem mirkļiem. «Tā pusgada laikā no malu maliņām visu nepieciešamo summu savācām.»
Pēc tam Tālis no darba aizgāja un nodibināja savu uzņēmumu. Sākumā SIA WoodHeart bija septiņi darbinieki — Tālis un vēl seši cilvēki no bijušās darbavietas. «No vienas puses, tas nav glīti, bet, no otras puses, mēs bijām komanda. Kad es gāju prom, viņi nāca līdzi,» stāsta uzņēmējs. Sākot ražošanu, šie cilvēki bija nenovērtējams atbalsts, viņi uzņēmumā strādā joprojām.
Pie pirmajiem klientiem tika ātri. Tāļa sieva Inga strādāja par tirdzniecības pārstāvi kompānijā, kas pārdod dažādus rokas instrumentus. Veicot darba pienākumus, braukāja pa visu Vidzemi un pie reizes izplatīja WoodHeart vizītkartes. «Vienu no mūsu lielākajiem klientiem, ar ko sadarbojamies joprojām, atradām tieši šādā veidā,» Tālis piebilst.
Par vēl vienu atspēriena punktu viņš uzskata iestāšanos Biznesa inkubatora inkubācijas programmā. Tas izdarīts uzreiz pēc uzņēmuma nodibināšanas. Ieguvumi — programma dod iespēju būt kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, kam ir līdzīgas problēmas, un «būt apritē», piemēram, uzzināt par pieejamiem Eiropas fondu līdzekļiem. Četru gadu laikā Tālis iespēju piesaistīt ārējo atbalstu izmantojis vairākkārt. Piedalījies arī Valmieras Attīstības aģentūras programmā Zīle. Kopumā piesaistītais finansējums sasniedz 370 tūkstošus eiro.
Patlaban uzņēmums nodarbina jau gandrīz 50 cilvēku. Pēc trešā mazuļa piedzimšanas no algota darba nolēma aiziet arī Inga, tagad viņa ģimenes uzņēmumā organizē ražošanas procesus. «Sākumā mums nebija domas augt tik lieliem,» neslēpj uzņēmējs. «Tā vienkārši bija apstākļu sakritība.» Viens no pirmajiem līgumiem tika noslēgts ar kompāniju Zviedrijā un bija ļoti apjomīgs. Lai to izpildītu, vajadzēja pieņemt papildu darbiniekus. Ar laiku pavērās iespēja tikt pie savām telpām — sākumā tās nomāja.
Nesen tapis jauns spārns, lai ražotu mēbeles klientiem Francijā. Trīs gadu laikā iegūt stabilu eksporta tirgu bija viens no Tāļa mērķiem. Runājot par grūtībām, ar kurām jārēķinās jauniem uzņēmējiem, viņš min to, ka vairākus gadus saņēma krietni mazāku algu, nekā būdams algots darbinieks. Visu peļņu reinvestēja, lai iegādātos jaunas iekārtas un audzētu kapitālu.
Viens no WoodHeart darbiem — pēc dizainera skices 2021. gada sākumā realizēts virtuves projekts privātmājai Bukultos.
Foto no uzņēmuma arhīva
SIA Woodheart
Apgrozījums 2022. gadā 1 413 513 eiro
Peļņa 38 283 eiro
Labāk domāt par to, kā attīstīt savus pakalpojumus un preces, nevis — kā neuzķerties uz VID, uzskata Andris Lanka.
Foto no uzņēmuma arhīva
Galvenais — lai papīri kārtībā!
Četri uzņēmumi Latvijā, viens Lietuvā, viena nesen slēgta firma ASV un doma par biznesa sākšanu Jaunzēlandē — tāda patlaban ir liepājnieka Andra Lankas bilance. Savu pirmo uzņēmumu viņš nodibināja 90. gadu vidū.
Vēl studējot augstskolā, kopā ar sievu Gunitu sāka piedāvāt angļu valodas mācības. Īrēja telpas, kur pāris reižu nedēļā — vakaros un brīvdienās — organizēja nodarbības. Lai piesaistītu mācīties gribētājus, publicēja sludinājumus vietējā laikrakstā. Drīz vien telpu saimnieki saņēma zvanu no Valsts ieņēmumu dienesta. Redzot sludinājumu avīzē, bet nevarot saprast, kas tas par uzņēmumu, kas piedāvā pakalpojumu. «Tikai tajā brīdī man pielēca, ka man jābūt uzņēmumam. Līdz tam nebiju aizdomājies, ka arī valodu mācīšana ir uzņēmējdarbība,» Andris apgalvo. Tika nodibināta Valodu vēstniecība.
Sākotnēji tai bija nedaudz citāds nosaukums un bezpeļņas organizācijas statuss, bet dažus gadus vēlāk, kad valsts šādu formu likvidēja, notika pārreģistrācija par SIA. Pārējie uzņēmumi tapa gadus desmit vēlāk. Šāda izvēle izdarīta, lai nejauktu dažādas lietas vienā katlā. Piemēram, bija laiks, kad ārvalstu uzņēmumi, kuru darbiniekiem mācīja angļu valodu, lūdza palīdzēt atrast papildu darbaspēku. Vēlāk sāka nodarboties ar apartamentu īstermiņa īri. Divas SIA ir PVN maksātājas, divas Andris izvēlējies neiekļaut PVN maksātāju reģistrā.
Vai, salīdzinot ar 90. gadiem, tagad uzņēmumu nodibināt ir vieglāk? «Protams! Toreiz man nebija nekādu zināšanu,» attrauc Andris. Šo gadu laikā arī daudzas procedūras kļuvušas vienkāršākas. Pēdējo uzņēmumu Latvijā viņš dibināja 2014. gadā. Bet kā ar nodokļu sistēmu? «Tā ir ačgārna visā pasaulē, jo mēs gribam, lai par mums rūpējas valsts, nevis mēs paši cits par citu un savu ģimeni.» No kurienes tad valstij radīsies nauda, ja ne no mūsu makiem?!
Salīdzinoši nesen Andris sāka nodarboties ar uzņēmējdarbību Lietuvā un ASV. Amerikā dibināt firmu bijis pavisam vienkārši. Process aizņēma pusstundu, un to varēja izdarīt, sēžot pie datora Latvijā. Vajadzēja tikai samaksāt dažus simtus dolāru. Pāris gadu vēlāk tikpat vienkārši — ar dažiem datora klikšķiem, e-pastiem un samaksājot nelielu naudas summu — to slēdza.
Patlaban Andris nodomājis atvērt uzņēmumu Jaunzēlandē. Arī sarunas brīdī viņš atrodas tur — mēs tiekamies tiešsaistes platformā. Jau zina, ka tehniski firmas dibināšana nav sarežģīta arī tur. «Mūsdienās, man šķiet, tas visur ir viegli,» uzņēmējs saka. Galvenais esot atrast labu grāmatvedi, kas sit pa pirkstiem, ja neesi sagādājis visus vajadzīgos dokumentus, un māca, kā darīt pareizi, nevis pienākumus izpilda formāli.
Viņa pieredze rāda, ka sakārtota dokumentācija, necenšoties apiet sistēmu, ir viena no biznesa veiksmes atslēgām. Viņš zina uzņēmējus, kas centušies strādāt pelēkajā zonā, bet bizness gadiem kā negājis, tā negājis. Toties pēc tam, kad reģistrēta uzņēmējdarbība, sākts maksāt nodokļus, apgrozījums īsā laikā sasniedzis 300 tūkstošus eiro. «Neviena muhļīšanās, arī uzņēmuma dibināšana citā valstī, ja strādā Latvijā, nav gudra. Labi, tā ietaupi pāris simtus. Bet mentālā enerģija aiziet ne tajā virzienā, kur vajag. Tā vietā būtu labāk padomāt, kā nopelnīt pāris tūkstošus,» rosina Andris. Pašam labu grāmatvedi nenācās meklēt tālu — šajā jomā strādā viņa mamma.
Patlaban Andra uzņēmumos štatā strādā līdz 10 cilvēkiem, bet apmēram pussimts piesaistīti ārštatā. Par labu speciālistu trūkumu viņš nesūdzas: «Kandidātu atlase ir pārdošanas kampaņa. Ikdienā pārdodam preci vai pakalpojumus, bet, piesaistot darbiniekus, pārdodam sevi kā uzņēmumu.» Nesen paši publicēja aicinājumu pieteikties darbā skolotājus. Uz pirmo kampaņu atsaucās 11 cilvēki. Uz otro, kas notika mēnesi vēlāk, — 50 kandidātu. Kāpēc tā? Jo kampaņa bija labāka, atbild Andris. Un no šāda skaita labu darbinieku atrast ir daudz vieglāk.
SIA Valodu vēstniecība
Apgrozījums 2022. gadā 330 925 eiro
Peļņa 12 277 eiro
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Pagaidām nav neviena komentāra