«Šis ir mūsu dzīvesveids,» Vija Kilbloka stāsta, ka dažs redaktors ar mācību līdzekļu izdošanu strādā jau 50 gadu. Foto no uzņēmuma arhīva
Digitālais laikmets izglītībā dod iespēju mācību līdzekļu izdevējiem augt un attīstīties
Mācību grāmatas ir noiets etaps. Tā, pirms pieciem gadiem ieviešot jauno izglītības pieeju jeb projektu Skola2030, pedagogiem un vecākiem skaidroja izglītības politikas veidotāji. Katram skolotājam vajagot veidot mācību stundas pēc saviem ieskatiem, tikai sekojot paraugprogrammai. Tas dod iespēju izmantot vairākas grāmatas un dažādas digitālās platformas.
Nosakot izglītības standartu un mācību saturu, Izglītības un zinātnes ministrija diktē spēles noteikumus uzņēmumiem, kas nodarbojas ar mācību līdzekļu izdošanu. Tiem atliek sekot un piemēroties nepārtrauktajām izmaiņām. Valsts arī piešķir skolām naudu, ko izlietot mācību līdzekļu iegādei. Šogad vienam skolēnam atvēlētā summa ir 35 eiro.
Pirmās digitālās mācību platformas Latvijā radās pirms gadiem desmit, stāsta nozarē strādājošie uzņēmēji. Organizācijas, kas viņus apvieno, vairs nav. Tāda pastāvēja līdz pandēmijai. Apvienību izveidoja, kad vajadzēja cīnīties pret kādreizējā ministra Roberta Ķīļa ieceri internetā publicēt un nodrošināt brīvpieeju līdz šim izdotajiem mācību materiāliem. Vēlāk tā iestājās par samazinātu pievienotās vērtības nodokli visiem izdevumiem. Sākumā 5% likme attiecās tikai uz drukātajām grāmatām, digitāli pieejamām tā bija 21%.
Digitālās mācību platformas skolās ienāca pamazām, taču pirms pieciem gadiem, kad Covid-19 dēļ bērni bija spiesti mācīties attālināti, notika straujš uzrāviens, kas turpinās joprojām. Lietotāju skaits aug, jo ministrija skolām dod iespēju tās abonēt par valsts budžeta līdzekļiem. Kopš pandēmijas un Skola2030 ieviešanas praksē aug arī konkurence — gadu desmitiem nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, piemēram, Apgāds Zvaigzne ABC, Lielvārds un RaKa, pievienojušies jauni spēlētāji. Konkurents ir arī mākslīgais intelekts, kas skolotājiem piedāvā sagatavot stundas plānu un pat konkrētus uzdevumus, pielāgotus katra skolēna spējām.
Eiropas Savienībā izglītības izdevniecības veido piekto daļu no kopējā izdevējdarbības tirgus, rāda Eiropas Komisijas dati. Daudzās valstīs, piemēram, Itālijā, Vācijā, Francijā, vairāk nekā 90% jauno mācību grāmatu ir sasaistītas ar digitālajiem resursiem: testiem, video, simulācijām. Tomēr izglītības digitalizācijas pirmrindniece Zviedrija pirms diviem gadiem sāka atgriešanos pie drukātajām grāmatām. Valsts nu ik gadu piešķir 50—75 miljonus eiro, lai katram skolēnam katrā mācību priekšmetā nodrošinātu savu mācību grāmatu.
Ir Nauda uzrunāja trīs lielākos Latvijas izglītības izdevējus, lai noskaidrotu, kā viņi attīstījuši savu biznesu, ar kādām grūtībām saskaras un kādas iespējas saredz nākotnē.
Ar senām tradīcijām
No interneta materiāliem mācību grāmatu var uztaisīt dažu dienu laikā. «Bet vai no tās ir iespējams mācīt un mācīties?» retoriski jautā Apgāda Zvaigzne ABC īpašniece un vadītāja Vija Kilbloka. Viņa par savas izdevniecības stipro pusi uzskata spēcīgu autoru un redaktoru kolektīvu, kas rada klasiskas augstas kvalitātes mācību grāmatas. 2018. gadā Londonas starptautiskajā grāmatu izstādē uzņēmums saņēma titulu Baltijas labākā mācību materiālu izdevniecība, bet virkne grāmatu gadu no gada augsti novērtētas ar Labāko Eiropas mācību materiālu balvu jeb BELMA. To pasniedz Eiropas Izglītības izdevēju asociācija.
Piedalīšanās asociācijas rīkotajos konkursos dod iespēju saņemt ne tikai atzinību, bet arī detalizētu izvērtējumu un ieteikumus mācību materiālu pilnveidei. Tas ļauj uzlabot produktu kvalitāti un sekot jaunākajām tendencēm. Par to stāstot, Kilbloka piemin projektu Skola2030. Izstrādes procesā izdevēji nebija iesaistīti un jauno mācību saturu uzzināja vienlaikus ar pedagogiem, kas šā iemesla dēļ ilgstoši bija spiesti strādāt bez jauniem materiāliem. Eiropā notiekot pavisam citādi. Izdevējus savlaicīgi informē par gaidāmām izmaiņām, viņiem dod divus gadus laika — aptuveni tik daudz prasa kvalitatīvas grāmatas radīšana un izdošana —, un tikai tad jauno saturu ievieš dzīvē.
Mācību grāmatu izdošanā Zvaigznei ABC ir senas tradīcijas. Uzņēmums izaudzis no 1966. gadā dibinātās izdevniecības Zvaigzne, kam deva uzdevumu rūpēties par skolas grāmatām, specializēto zinātnisko literatūru, mācību procesā noderīgu daiļliteratūru. Kilbloka tajā sāka strādāt 70. gadu beigās, bija juridiska satura izdevumu redaktore. Pēc Atmodas kopā ar kolēģiem domubiedriem uz agrākajiem pamatiem dibināja savu uzņēmumu. Tas notika 1993. gadā.
Mācību līdzekļu izdošana prasa nepārtrauktu pielāgošanos izmaiņām izglītības jomā, norāda Kilbloka. Tā ir ne tikai iespēja nopelnīt, jo darāmā nekad neaptrūkstas, bet arī rada risku ciest zaudējumus. Piemēram, pirms dažiem gadiem vēsturi un sociālās zinības vidusskolā apvienoja vienā priekšmetā. Kad izdevniecība bija laidusi klajā mācību grāmatu, Izglītības un zinātnes ministrija paziņoja, ka atkal būs pa vecam, vēsturi mācīs atsevišķi. Tagad tūkstošiem izdoto grāmatu nākas nodot makulatūrā.
Kopumā uzņēmumā strādā vairāk nekā 300 darbinieku, mācību materiālu izdošanā specializējušies 15 redaktori un pieci mākslinieki. Apgāda redaktori ir gan ar pedagoģisko pieredzi, gan augstāko izglītību kādā nozarē, piemēram, ģeogrāfijā, vēsturē vai fizikā. Viņi strādā ar mācību grāmatu autoriem — gan pieredzējušiem, gan jauniem. Tādā ceļā šajā rudenī klajā nāk Jāņa Čilipāna inženierzinības 7. klasei. Grāmatas iespiež vairākās tipogrāfijās, ilggadēja sadarbības partnere ir Jelgavas Tipogrāfija.
Taču, sekojot tendencēm, izdevniecība pirms 15 gadiem sāka izdot mācību materiālus arī digitālā formātā. Sākumā kompaktdiskos, vēlāk platformā Grāmatplaukts, bet no 2018. gada — Māconī. Tagad tur pieejami 500 nosaukumu materiāli: mācību grāmatas, darba burtnīcas, vingrinājumu un testu krājumi, interaktīvie uzdevumi, audiogrāmatas, lasāmgrāmatas, metodiskie materiāli pedagogiem. Kopumā vietnei ir 170 tūkstoši aktīvo lietotāju. Ar šiem materiāliem strādā atsevišķa uzņēmuma nodaļa. Tajā ir 13 darbinieku.
Māconis sāka atmaksāties tikai pēdējos gados, kopš valsts piešķir līdzekļus digitālo platformu abonēšanai, piebilst Kilbloka. «Iepriekš tas bija kā ļoti dārgs mārketings uz visu pārējo grāmatu (ne mācību) rēķina.» Izglītības materiālu portfelis veido piekto daļu no kopējā apgrozījuma. Kopējā peļņa 2024. gadā gan bija uz pusi mazāka nekā gadu iepriekš. Tas tāpēc, ka būtiski pieauga personāla izmaksas — to ietekmēja gan minimālās algas palielināšana, gan inflācija. Veikti arī ieguldījumi, lai atvērtu jaunas grāmatnīcas.
Kaut digitālie materiāli ienāk ar lielu sparu, Kilbloka uzskata, ka mācību grāmatas turpinās pastāvēt arī drukātā formā. To rāda novērotais laikā, kad pašas bērni un mazbērni bija spiesti mācīties bez pārdomātiem un sistemātiski sagatavotiem mācību līdzekļiem. Internets ļauj klejot no vienas tēmas uz citu, bet nepalīdz veidot kopsakarības.
SIA Apgāds Zvaigzne ABC
Gads / Apgrozījums / Peļņa
- 2023 / 15 347 901 / 823 863
- 2024 / 15 394 658 / 419 612
Avots: Lursoft un Apgāds Zvaigzne ABC
Par visu jauno!
Tajā, ka šogad pamatskolas beidzēji eksāmenu matemātikā nokārtoja labāk nekā iepriekš, sava loma, iespējams, ir jaunajai 9. klases mācību grāmatai, ko izdeva Lielvārds. Tā bija pieejama vairāk nekā ceturtajai daļai devītklasnieku, stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Gribusts. Jaunā grāmata veidota, iedvesmojoties un pētot labās prakses piemērus no Singapūras, Honkongas un citām valstīm. Pēc starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2022. gada pētījuma datiem, Singapūras jauniešiem matemātikā ir augstākie vidējie sasniegumi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū.
Eksaktie priekšmeti ir joma, kurā Lielvārds izdod mācību līdzekļus jau kopš pirmsākumiem. Uzņēmumu 1992. gadā kopā ar domubiedriem dibināja Mārtiņa tēvs Aivars Gribusts. Viņš bija fizikas un informātikas skolotājs, profesora Edvīna Šiltera vadībā veidoja mācību līdzekļus fizikā. Pēc neatkarības atgūšanas izjuta vajadzību veidot jaunu saturu. Nodibināja apgādu un sāka meklēt autorus. Pati pirmā Lielvārda izdotā grāmata bija latgaliešu ābece.
Sākumā visas izdotās mācību grāmatas un darba burtnīcas bija melnbaltas, bet drīz vien radās ideja izdot krāsainas. «Jau sākotnēji Lielvārds bija apgāds, kas meklēja inovatīvus risinājumus,» piebilst Gribusts. Šo pieeju turpina visu pastāvēšanas laiku. 90. gadu beigās uzņēmuma pārstāvji devās uz Rietumeiropas valstīm, kur nodibināja kontaktus ar praktisko mācību līdzekļu ražotājiem STEM jeb eksaktajos priekšmetos. Sāka piedāvāt uzskates materiālus, eksperimentu komplektus, kādus Latvijā neražoja, vēlāk — arī interaktīvās izglītības tehnoloģijas, piemēram, tāfeles, un profesionālās pilnveides kursus skolotājiem.
Papildinot piedāvājuma portfeli, Lielvārds sevi sāka pozicionēt kā izglītības uzņēmumu. «Mūsu fokuss vienmēr bijis uz saturu — tas ir karalis. Bet vienlaikus mēģinām nodrošināt visu pārējo, kas nepieciešams skolotāja vadītam mācību procesam.» Paši to sauc par «360 pieeju». Izvēli izdara, ne tikai pētot skolotāju un skolēnu vajadzības, bet arī saviem spēkiem meklējot inovatīvus risinājumus.
To stāstot, Gribusts atgādina par kādu teicienu — ja cilvēkiem agrāk jautātu, vai grib automašīnu, viņi būtu atbildējuši, ka labāk vēlas ātrāku zirgu.
Pēdējā laika svarīgākais pagrieziena punkts ir digitālās mācību platformas Soma.lv izveide. Ceļš uz to sākās jau pirms vairāk nekā 15 gadiem, kad Lielvārds izveidoja savu digitālo bibliotēku. Tas bija pirmais šāda veida risinājums Latvijā. Vērojot pasaules tendences, radās doma izveidot izglītības Spotify vai Netflix — vietu, kur par vienu abonēšanas maksu pieejami visi mācību līdzekļi, ko Lielvārds jelkad izdevis. To atklāja 2016. gada augustā.
Sākumā Soma.lv bija tikai resursu krātuve, vēlāk to papildināja ar viedgrāmatām, kurās integrētas ilustrācijas, animācijas, video un testi pašpārbaudei, kas skolotājam ļauj sekot līdzi audzēkņu progresam.
Būtisku uzrāvienu deva Covid-19 pandēmija, kas parādīja digitālās platformas lietderību. Tagad platformu Soma.lv izmanto 90% skolēnu un tikpat daudz pedagogu, rāda uzņēmuma dati. Pieeju abonē katra skola pēc savas izvēles, cena atkarīga no potenciālo lietotāju skaita.
Pēc Ir Nauda rīcībā esošās informācijas, izglītības iestāžu vadītājus gan ne vienmēr apmierina nepieciešamība maksāt par visiem, kaut izmanto tikai daļa klašu. «Mēs joprojām izmantojam Spotify un Netflix pieeju, neko nedalām, lai nav tā, ka vienam skolēnam pieejams vairāk, citam — mazāk,» paskaidro Gribusts.
Digitālā platforma dod iespēju arī ātrāk aprobēt jaunos mācību materiālus. Līdz grāmatas izdošanai paiet vismaz gads, taču šādi vēl procesā var testēt, kas izdevies labi, kas vēl pilnveidojams. «Katrs izdevums mums ir kā augsta riska investīcija,» neslēpj Gribusts. Kaut pirms tam tiek veikta tirgus izpēte, nekad nevar zināt, cik liela būs reālā atdeve. Tāpēc pirmo metienu parasti izdod nelielā apjomā, konkrētus skaitļus uzņēmumā nenosauc. Jūtot lielāku pieprasījumu, iespiež jaunus eksemplārus. Lielākā sadarbības partnere šajā ziņā ir Jelgavas Tipogrāfija.
Līdz pagājušajam gadam Lielvārds bija ģimenes uzņēmums, kurā darbojas vairākas paaudzes. «Mijiedarbība starp pieredzi un jaunības degsmi meklēt inovācijas vienmēr nākusi par labu,» saka Mārtiņš Gribusts. Viņš uzņēmumā oficiāli sāka strādāt, studējot augstskolā, bet nelielus darbiņus veica kopš agras bērnības. Pavisam uzņēmumā strādā ap 50 darbinieku, vēl virkne cilvēku — autori, ilustratori, maketētāji — darbojas ārštatā. «No laika gala esam meklējuši iespēju piesaistīt labākos ekspertus, speciālistus un arī praktiski strādājušus skolotājus.»
Vadītājs uzskata, ka tā ir uzņēmuma veiksmes formula. «Mums ir ļoti atbildīgs darbs, nevaram ātri «uzcept» materiālus un nodot auditorijai. Tas var ietekmēt veselas paaudzes prasmes un zināšanas.»
Uzskatot, ka rada pasaules līmeņa produktus, Lielvārdam radās ambīcija iziet ārpus Latvijas robežām. «Agrāk, kad bija tikai grāmatas un burtnīcas, runāt par starptautisku sadarbību bija ļoti grūti. Ienākot jaunām tehnoloģijām, tas ir mainījies,» saka Gribusts.
Pagājušā gada decembrī par uzņēmuma lielākās daļas īpašnieku kļuva Lietuvas izdevniecība Šviesa. Tādējādi Lielvārds nu ietilpst kaimiņvalsts izglītības satura un risinājumu uzņēmumu grupā Tamo Group. Latviešiem joprojām pieder 30%. Jaunajā veidolā iecerēts ar digitālajiem risinājumiem izplesties abās pārējās Baltijas valstīs. Ja tas izdosies, varētu iet vēl tālāk.
SIA Lielvārds
Gads / Apgrozījums / Peļņa
- 2023 / 5 030 715 / 294 859
- 2024 / 5 355 245 / 439 020
Avots: Lursoft
Saredz iespējas
Projekta Skola2030 ieviešana bija kā starta šāviens arī izdevniecībai Skolas vārds ķerties pie mācību grāmatu izdošanas. Līdz tam Violetas Brenčevas uzņēmums V-Media nodarbojās ar elektronisko izglītības žurnālu izdošanu. Tie bija adresēti galvenokārt skolotājiem. Tagad ir skaidrs, ka pievēršanās mācību līdzekļu izdošanai bija pareizais solis, jo ļāvis uzņēmumam strauji attīstīties. Tagad šis segments veido 80% no kopējā apgrozījuma. 2024. gadā tas bija par 150% lielāks nekā gadu iepriekš, kad laida klajā pirmās grāmatas.
Brenčeva pēc izglītības ir žurnāliste, karjeru sāka ziņu aģentūrā LETA, rakstīja par izglītību. 2007. gadā kļuva par izdevuma Izglītība un Kultūra redaktori, bet piecus gadus vēlāk nolēma atvērt savu izdevniecību un izdot pedagogu auditorijai adresētus žurnālus Skolas Vārds un Pirmsskola. Tie bija pieejami tikai digitālā formātā, jo tādējādi varēja samazināt izmaksas. Tobrīd digitālie izdevumi vēl nebija bieža parādība. «Tomēr atsaucība bija lielāka, nekā gaidījām,» atceras Brenčeva. Laika gaitā produktu klāsts izauga līdz sešiem izdevumiem.
Iespēja abonēt šos izdevumus ir ikvienam, tomēr lielākoties to dara skolas. Piedāvājums paredz, ka viens izglītības iestādes abonements dod pieeju visiem tās darbiniekiem. Populārākie izdevumi ir Pirmsskola un Skolas Vārds, katru abonē vidēji līdz 300 izglītības iestādēm. Tajos publicē arī citu pedagogu pieredzes materiālus. Redzot, ka par tiem ir liela interese, Brenčeva 2017. gadā nolēma izveidot divas mācību materiālu resursu krātuves. Viena apkopo metodiskos materiālus skolām, otra — pirmsskolām.
Pirms pieciem gadiem, kad sāka ieviest projektu Skola2030, skolotāju pieredzes materiālu krātuves apmeklējumu skaits strauji pieauga. Tagad tās abonē 350 skolas un 250 pirmsskolas. Materiālus iespējams lejupielādēt un izdrukāt. Vai biznesu neietekmē tas, ka kolēģi tos var pārsūtīt citiem, kuru skolas nav iegādājušās abonementu? «Protams, tas ir iespējams, bet lielākoties skolas tomēr cenšas abonēt — maksa nav ļoti augsta,» stāsta izdevniecības īpašniece. Pieeja resursu krātuvei maksā mazliet vairāk nekā simt eiro gadā.
Ikdienā sarunājoties ar skolotājiem un vērojot problēmas izglītības nozarē, Brenčeva kopā ar ilggadējo kolēģi Vitu Mārtiņsoni 2022. gadā nonāca pie plāna izdot mācību grāmatas. «Redzējām, ka kolēģi citās izdevniecībās sāk izdot jaunus mācību materiālus, bet grāmatas izdošana vienai klasei vienā priekšmetā prasa 1—2 gadus,» viņa stāsta. Pēc sarunām ar skolotājiem bija skaidrs, ka vieta tirgū ir.
Skolas vārds iet no citām izdevniecībām atšķirīgu ceļu un mācību līdzekļu izstrādē nepiesaista akadēmiķus, «kas skolā vispār nav bijuši un nepārzina skolēnu mācīšanās vajadzības», bet tikai praktiski strādājošus skolotājus. Meklēja un uzrunāja tos, kas paši izstrādā mācību materiālus savām stundām, dalās ar tiem forumos un uzkrājuši pieredzi jaunā mācību satura ieviešanā.
Gribēja strādāt secīgi, tāpēc nolēma sākt ar mācību grāmatām un darba burtnīcām 1. klasei sešos mācību priekšmetos — latviešu valodā, matemātikā, dabaszinībās, sociālajās zinībās, mūzikā, dizainā un tehnoloģijās. Tomēr izrādījās, ka viss nav tik viegli, kā sākumā šķita. Izaicinājumu netrūka. «Izbridām īstu džungļu taku un uzsitām pirmos punus,» atzīst uzņēmēja. Tomēr ne brīdi nepadevās.
Lielākās grūtības bija saistītas ar satura izstrādi. Izrādījās, ka tas nenotiek tik ātri, kā gribētos. Strādājošiem skolotājiem ir maz brīvā laika, kad pievērsties grāmatu rakstīšanai. Sākotnēji uzlikto nodošanas termiņu nācās vairākkārt pārcelt, pat par pusgadu uz priekšu. Kad saturs beidzot bija gatavs, to vajadzēja nodot recenzēšanai Izglītības un zinātnes ministrijā. Skolas par valsts dotāciju var pirkt tikai ministrijas apstiprinātas mācību grāmatas. Taču recenzentu trūkst, tāpēc saskaņošana reizēm ieilga vēl uz sešiem mēnešiem. Šā iemesla dēļ izdevniecība nolēma laist tirgū arī ministrijas vēl neapstiprinātas grāmatas, ko skolotāji pirka par savu naudu vai skolas iegādājās ar pašvaldību atbalstu.
Šogad jau iecerēts pabeigt mācību līdzekļu izdošanu sākumskolas posmam un secīgi turpināt ar materiāliem 4.—9. klasei. «Vislabākie rezultāti līdz šim ir bijuši matemātikai, latviešu valodai un sociālajām zinībām, ko skolotāji augstu novērtēja jau pirmajā izdošanas gadā,» stāsta Brenčeva. Visas izdotās grāmatas pieejamas ne tikai drukātā veidā, bet arī Skolas vārda digitālo mācību līdzekļu krātuvē. Tās abonēšanas maksa atkarīga no skolas audzēkņu skaita un svārstās no 550 līdz 950 eiro gadā. To iegādājoties, pieeju saņem visi šīs izglītības iestādes skolotāji.
Patlaban uzņēmums sācis strādāt pie jauna projekta — izglītības platformas DigiSkola. Tur visi izdevniecības radītie drukātie mācību materiāli un uzdevumi būs pieejami interaktīvā veidā, mācību saturs papildināts ar video un audio materiāliem. Platformu veido starptautiska komanda, par pamatu ņemot Polijā bāzētu rīku. Šajā mācību gadā skolas to varēs izmēģināt bez maksas, lai pilnveidotu. Bet oficiāli DigiSkolu varētu sākt lietot 2026. gada rudenī.
Straujā attīstība nebūtu iespējama bez investoru atbalsta. Brīdī, kad Skolas vārds piedzīvoja izaugsmi, par to ieinteresējās vācu kapitāla uzņēmums Klett Lernen und Information, kam pieder izglītības uzņēmumi daudzās Eiropas valstīs. «Viņi mūs uzrunāja,» atklāj uzņēmēja. Pēc vairākiem sarunu raundiem viņa piekrita pārdot daļu savas kompānijas, darījums notika pagājušā gada septembrī. Tomēr Brenčeva aizvien ir vairākuma īpašniece, pieder 51% kapitāldaļu. Izmaiņas īpašnieku sastāvā uzņēmumam ļauj ne tikai augt, bet arī mācīties no kolēģiem citās valstīs, lai «skolotājiem dotu pašu labāko».
SIA V-Media
Gads / Apgrozījums / Peļņa
- 2023 / 404 929 / 26 733
- 2024 / 1 000 345 / 61 931
Avots: Lursoft
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
