Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Kas motivē uzņēmumus pasaulē parakstīt ilgtermiņa korporatīvos elektroenerģijas pirkuma līgumus atjaunīgās enerģijas jomā? Sākotnējā iniciatīva nāca no tiem, kas vēlas radīt pozitīvas pārmaiņas videi, vēlāk līgumslēdzējus piesaistīja konkurētspējīgas cenas. Tagad līguma pircēju rindās redzam tos, kurus motivē piegādes ķēdes apsvērumi un klientu pieprasījums pēc zaļākas preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas. Lai vai kāda būtu līguma slēgšanas motivācija, prasība vai vēlmes, šo līgumu pamatā ir izsvērti aprēķini. Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi jau sāk novērtēt ieguvumus, mēs Latvijā vēl kalkulējam.
Pieprasījums uzņēmumu vidū aug
Korporatīvais elektroenerģijas pirkuma līgums (Corporate Power Purchase Agreement (CPPA)) ir ilgtermiņa (vidēji – 10 gadu) līgums, saskaņā ar kuru uzņēmums piekrīt daļu vai visu elektroenerģiju pirkt tieši no atjaunīgās enerģijas ražotāja, piemēram, saules vai vēja enerģijas parka, kas jau ir pieslēgts tīklam. Pašlaik novērojama tendence, ka drīz pēc tam, kad esam paziņojuši par šāda līguma parakstīšanu ar kādas nozares dalībnieku konkrētā reģionā, mēs, European Energy, saņemam vēl vairākus pieprasījumus no potenciālajiem pircējiem. Zaļā pāreja, izmantojot vēja un saules enerģijas pirkuma līgumus, piedāvā daudz priekšrocību gan lieliem, gan maziem uzņēmumiem. Tas ir ērtākais risinājums pārejai uz atjaunīgās enerģijas izmantošanu.
Cenas veidošanas mehānisms ir sarežģīts, tomēr ilgtermiņa ieguvums – nepārprotams
Vidējās CPPA līgumu cenas ievērojami atšķiras, piemēram, zemākās cenas novērojamas Zviedrijā – aptuveni 30 EUR/MWh, savukārt augstākās mēdz sasniegt 130 EUR/MWh – Apvienotajā Karalistē. Tikmēr lielākajā daļā Eiropas, piemēram, Dānijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā un Ungārijā, cenas pārsvarā svārstās robežās no 75 līdz 100 eiro par megavatstundu. Latvijā pašlaik šāda statistika nepastāv, jo īsti nav arī ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumu. Te pārsvarā dominē īstermiņa elektroenerģijas piegādes līgumi ar laika perspektīvu līdz 3 gadiem. Īstermiņa līgumu cena ir cieši saistīta ar konkrētā laika brīža nākošās dienas cenu elektroenerģijas tirgū, kas statistiski 2021. un 2022. gadā ir svārstījusies no 90 eiro līdz pat 220 eiro par megavatstundu. European Energy pieredze rāda, ka ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumi savukārt tiek slēgti par cenām, kas ir zemākas par vidējām nākošās dienas tirgus cenām.
Lai gan CPPA ir privāti, un par cenu apspriežas un vienojas konkrēts pircējs ar pārdevēju jeb elektroenerģijas ražotāju, katrā valstī ir savs elektroenerģijas tirgus regulējums un nodokļu sistēma, kas spēcīgi ietekmē gala līgumcenu. Tāpat šī divpusējā līguma nosacījumus ietekmē arī pieprasījuma un piedāvājuma attiecība tirgū, projektu izlīdzinātās elektroenerģijas izmaksas, projektu attīstīšanas kapitālie izdevumi un balansēšanas izmaksu riski elektroenerģijas tirgū.
Ilgtermiņa līgums kā apdrošināšana pret izmaksu pieaugumu
Ilgtermiņa korporatīvos elektroenerģijas līgumus iespējams noslēgt jaudas apjoma robežās no 30 GWh līdz 800 GWh. Līguma slēdzēji jeb pircēji,bieži vien ir uz patērētājiem orientēti uzņēmumi, kas sev izvirzījuši skaidrus ESG mērķus. Tomēr šie līgumi ir ne tikai apliecinājums vides saglabāšanas iniciatīvām, bet kalpo arī kā nodrošinājums pret elektroenerģijas cenu svārstībām. Tas ir īpaši būtiski uzņēmumiem, kas savus produktus un pakalpojumus rada, izmantojot elektroenerģiju kā neatņemamu sastāvdaļu. CPPA līgumi ir izdevīga alternatīva elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgum, jo cenas tajā ir ļoti svārstīgas un grūti paredzamas, radot neprognozējamus riskus elektroenerģijas patērētājiem.
Baltijas valstu uzņēmumi ceļā uz dekarbonizāciju
Kā Igaunija un Lietuva, tā arī Latvija ir pievilcīgs atjaunīgās enerģijas projektu un CPPA līgumu tirgus, ko raksturo labvēlīgs uzņēmējdarbības klimats un augstākas elektroenerģijas cenas salīdzinājumā ar kaimiņos esošajām Ziemeļvalstīm. Baltijā, kas cenu līmenī šobrīd atrodas starp dārgākajiem elektroenerģijas tirgiem Eiropā, procesi norit straujāk, un tas rada pārliecību, ka drīzumā šeit ieplūdīs vairāk lētās elektroenerģijas, kas ražota atjaunīgas enerģijas ražotnēs – to veicina bagātīgie vēja un saules enerģijas resursi un efektīvi tīkla savienojumi.
Atbrīvošanās no CO2 emisijām tuvākajā nākotnē būs viena no galvenajām prioritātēm pilnīgi visiem uzņēmumiem, un ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumi šajā jomā ir būtisks instruments. Latvijai ir pienācis laiks pasteigties, lai kārtējo reizi attīstībā panāktu Baltijas kaimiņus, kas atkal ir soli priekšā. Lietuva un Igaunija ir uzsākušas savu ceļu uz ilgtermiņa elektroenerģijas pirkšanas līgumiem, kas nav vairs tik piesaistīti konkrētā brīža elektroenerģijas cenai nākošās dienas elektroenerģijas tirgū. Cerams, ka jau pavisam drīz arī Latvijas uzņēmumiem būs iespēja enerģētikā ne tikai domāt, bet arī pieņemt praktiskus lēmumus ar skatu ilgtermiņā.
Autors ir European Energy Latvia Rīgas biroja vadītājs
