CO2 emisija
- Tēma
- 10.02.2025.
Inovācijas, kas mainīs būvniecības nozari

- Viedoklis
- 10.02.2025.
Tramps - vienādības zīme klimatam un LGBT


- Viedoklis
- 20.05.2024.
Kiberhigiēna, digitālie atkritumi un “datu izgāztuves” – dati jāsargā tāpat kā mājas atslēgas

- Viedoklis
- 09.05.2024.
IT nozares radītās emisijas mudina strādāt pie efektīvas programmatūras radīšanas

- Aktuāli
- 08.05.2024.
VIDEO: Zaļais kurss

- Tēma
- 10.02.2025.
Inovācijas, kas mainīs būvniecības nozari
«Zaļais» betons, 3D dizains, izolācijas materiāli no skaidām un ražošanas atkritumu otrā dzīve. Kādus inovatīvus risinājumus šodien īsteno Latvijas būvniecības uzņēmumi

- Viedoklis
- 10.02.2025.
Tramps - vienādības zīme klimatam un LGBT
Jaunais ASV prezidents Donalds Tramps daudzās savās darbībās ir klaji paredzams. Saskaņā ar varas loģiku, stājoties amatā, viens no viņa pirmajiem darbiem ir izskaust politiskos pretiniekus no nozīmīgiem amatiem un viņus arī publiski piesmiet līdz pat ieslodzījumam. Tā ir daļa no skaidrojuma, kāpēc Tramps atcēlis genderisma regulējumus, uzbrūk klimata glābšanai, izraida nelegālos imigrantus, publiski atlaiž daudz ierēdņu. Šīs tēmas un cilvēki bija demokrātu partijas vaibsti.

- Viedoklis
- 17.01.2025.
Vai ilgtspējīgs produkts var kļūt par vieglu un ērtu ikdienas izvēli?
Ilgtspēja ir kļuvusi par svarīgu mērķi gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, un pārtikas nozarei šeit ir izšķiroša loma – globāli tā rada aptuveni 30% no visām CO₂ emisijām. Kā nozarei, kas ik dienu ietekmē izvēli miljoniem cilvēku, pārtikas industrijai ir milzīgs potenciāls samazināt savu ietekmi uz vidi, vienlaikus padarot ilgtspējīgas izvēles pieejamas un ērtas ikvienam. Vai iespējams apvienot inovācijas, CO₂ emisiju samazināšanu un patērētāju vajadzības, lai radītu zaļāku un ilgtspējīgāku nākotni? Latvijas uzņēmumi jau sper nozīmīgus soļus šajā virzienā, pierādot, ka ilgtspēja nav tikai tendence, bet gan izdzīvošanas stratēģija mūsdienu tirgū.

- Viedoklis
- 20.05.2024.
Kiberhigiēna, digitālie atkritumi un “datu izgāztuves” – dati jāsargā tāpat kā mājas atslēgas
Ik sekundi pasaulē tiek nosūtīti un saņemti četri miljoni e-pastu, turklāt 85% no visa elektronisko vēstuļu kopskaita sastāda mēstules jeb spams. Katru dienu saziņas platformas WhatsApp lietotāji apmainās ar 40 miljoniem ziņu, un viedierīču lietotāji rada datus, kas “sver” aptuveni 330 milj. terabaitu. Katru dienu. Mēģinot ilustrēt faktiski prātam neaptveramo datu apjomu, der salīdzināt, ka viens terabaits pielīdzināms 250 filmām vai Microsoft Word dokumentam ar 6,5 milj. lappusēm, un tādu pašu apjomu rada, piemēram, seriāla skatīšanās straumēšanas platformā 20 dienas bez apstājas. Turklāt daļu no datiem, ko esam radījuši, pat neizmantojam, un tie faktiski kļūst par digitāliem atkritumiem, kas var radīt apdraudējumu ne tikai mums pašiem, bet arī mūsu līdzcilvēkiem un apkārtējai videi. Labās ziņas? Ar visai vienkāršiem paņēmieniem iespējams mazināt apdraudējuma riskus un savu digitālās pēdas nospiedumu.

- Viedoklis
- 09.05.2024.
IT nozares radītās emisijas mudina strādāt pie efektīvas programmatūras radīšanas
Domājot par ietekmi uz vidi un CO2 emisijām, daudz tiek diskutēts par transportu un aviāciju, taču daudz retāk uzmanība tiek pievērsta IT nozares radītajām emisijām, jo tas nešķiet tik pašsaprotami. Vienlaikus Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija. Atsevišķi eksperti pauž viedokli, ka līdz 2030. gadam IT nozare varētu vēl krietni augt un sasniegt līdz pat 20% no visas kopējās elektrības patēriņa, tādēļ jau tagad ir ļoti būtiski strādāt pie efektīvas programmatūras radīšanas.



- Aktuāli
- 02.05.2024.
- Nellija Ločmele
Speciālizlaidums: Kā dzīvot zaļāk?

- Tēma
- 24.04.2024.
- Ieva Jakone
Nokavēts?




- Viedoklis
- 06.05.2024.
Vai pastāv vidusceļš starp zaļo kursu un meža īpašnieku prasībām?
Netaisnīga kompensāciju sistēma, darba vietu zaudēšanas risks un normatīvo regulējumu birokrātija – šīs ir tikai dažas no problēmām, kas izraisījušas plašus Latvijas meža nozares protestus un neapmierinātību ar pastāvošo kārtību. Kamēr lēmumpieņēmēju līmenī vēl tiek meklēts "zelta vidusceļš" starp Eiropas Savienības zaļā kursa un meža īpašnieku prasību apmierināšanu, privātais sektors jau ir atradis samērīgu risinājumu, kas paredz gan dabas aizsardzību, gan peļņas gūšanas iespējas un ļauj apzināt mežu patieso vērtību.

- Aktuāli
- 02.05.2024.
- Nellija Ločmele
Speciālizlaidums: Kā dzīvot zaļāk?

- Tēma
- 24.04.2024.
- Ieva Jakone
Nokavēts?
Ar klimata pārmaiņām kaulēties nav iespējams. Jau gadsimta beigās Latvija piedzīvos ziemas, kuru vidējā temperatūra vairs neturēsies zem nulles. Eiropas atbilde uz klimata pārmaiņām ir zaļais kurss, un mērķi ir ļoti ambiciozi. Cik Latvijai izmaksās to nepildīšana?

- Viedoklis
- 14.03.2024.
Kā jaunais ES regulējums mainīs oglekļa tirgu?
2022. gada novembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu par oglekļa piesaistes sertifikācijas sistēmas izveidi (CRCF). Tās mērķis – izveidot vienotu noteikumu kopumu, saskaņā ar kuru darbotos visi Eiropas Savienības (ES) oglekļa piesaistes projekti. Kopš pirmā priekšlikuma apritējis vairāk nekā gads, un 20. februārī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija panākusi vienošanos par CRCF regulējumu, apliecinot apņemšanos nodrošināt oglekļa tirgum nepieciešamo uzticamību un caurskatāmību.

- Viedoklis
- 08.03.2024.
Emisijas jāmazina, radot ieguvumu tautsaimniecībai
Atļaušos apgalvot, ka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki raduši savu lomu emisiju samazināšanas un tātad arī tautsaimniecības pārvērtībās. Man un citiem RTU docentiem ir vēlme redzēt, ka mūsu darba, proti, pētījumu rezultāti tiek ieviesti praksē Latvijas uzņēmumos.

- Viedoklis
- 19.01.2024.
Kurš un cik maksās par transporta emisiju samazināšanu?
ES jaunu mērķu ieviešanā izmanto gan pātagas, gan burkāna principu, proti, dod naudu investīcijām, taču soda par mērķu nesasniegšanu. Pie ES fondu naudām esam pieraduši, bet būs jāpierod arī pie tā, ka, iespējams, maksāsim soda naudas par pietiekami lielā apjomā nesamazinātiem izmešiem. Tomēr ES regulējums attiecībā uz emisijām ir sarežģīts un jāizvairās no pārpratumiem un pārmetumiem nevietā.
