Kaut enerģētiskā krīze ir beigusies un nav satraukuma, ka ziemā mums varētu pietrūkt gāzes, joprojām spēkā ir pagaidu regulējums par siltumenerģijas tarifa regulēšanu neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem Rīgā, kas iedzīvotājiem nāk par sliktu. Atjaunojot stratēģiju nākamajiem 10 gadiem, AS Rīgas siltums (RS) ir iespēja siltumenerģijas tirgu nolikt uz veselīgas konkurences, investīciju un izaugsmes sliedēm, kas rīdziniekiem nozīmētu stabilākus rēķinus par siltumu bez dramatiskiem cenu lēcieniem.
Vasaras otrajā pusē publiski izskanējusi informācija par AS Rīgas siltums (RS) stratēģijas atjaunošanu turpmākajiem 10 gadiem. Atjaunotā stratēģija ir sagatavošanas fāzē un tiks saskaņota, noslēdzot RS finanšu gadu – septembra beigās. RS jau ir bijis mērķis – sasniegt 90% atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru savos siltuma avotos līdz 2026. gadam, un, kā noprotams, šis mērķis tiks saglabāts, bet, ņemot vērā, ka 70% no Rīgas patērētājiem nepieciešamās siltumenerģijas saražo un piegādā neatkarīgie siltumenerģijas ražotāji un dominējošā tirgus stāvoklī esošais uzņēmums AS Latvenergo (kurš izmanto fosilo kurināmo), atjaunotajā stratēģijā ir būtiski paredzēt mērķus AER pieaugumam, tajā skaitā arī iepērkamās siltumenerģijas apjoma pieaugumu.
RS jau ir precīzi norādījis, ka turpinās attīstīt siltumenerģijas tirgu, veicinot konkurenci starp dažādiem siltumenerģijas ražotājiem, tajā skaitā tādiem, kuriem veidojas atlikuma siltums. Man ir patiess prieks par plāniem izbūvēt Daugavas abus krastus savienojošo siltumtīklu un investēt infrastruktūras attīstībā, lai sekmīgi uzrunātu un iegūtu būtisku jauno klientu apjomu.
Izskanējušās stratēģiskās prioritātes ir noteikti atbalstāmas. Siltumenerģijas apjoms, ko patērē Rīgas un apkārtnes iedzīvotāji, sasniedz 3 TWh, kas ir gandrīz 40% no Latvijas kopējā centralizētās siltumenerģijas patēriņa. Ambiciozā RS stratēģija AER virzienā un sekmīga tās realizācija ir būtiska Rīgas iedzīvotājiem, pašvaldības iestādēm un uzņēmējiem – visiem RS klientiem, vienlaikus tā veicinās Rīgas pilsētas un Latvijas ilgtspējas mērķu izpildi.
Investīciju projektiem ir būtiska RS stratēģija
Ceram sagaidīt lēmumu pieņemšanu un saskaņotu RS gala stratēģiju jau septembra laikā. Gren grupa jau tagad sadarbojas ar RS, konkurences apstākļos ražojot un piegādājot siltumenerģiju. Mūsu nākamajiem atjaunojamās enerģijas investīciju projektiem siltumenerģijas ražošanai Rīgā ir būtiska RS stratēģija, bet ne tikai. Vēl svarīgāk ir saprast, kā šī stratēģija tiks īstenota praksē. Gren grupas uzņēmumi sekmīgi strādā centralizētajā siltumapgādē Baltijas valstīs – Jelgavā, Rīgā, Gulbenē, Daugavpilī, Tartu, Pērnavā, Kohtlajervē, Klaipēdā, Kauņā, Akmenē, Visaginā, Traķos, Jonišķos un Švenčonē, klientiem gadā piegādājot līdz 2 TWh siltumenerģijas, kas saražota pamatā no šķeldas un atkritumu atlikumiem. Esam uzkrājuši būtisku pieredzi, būvējot un apkalpojot koģenerācijas stacijas, katlumājas, akumulācijas iekārtas un siltumsūkņus, kas ļauj sekmīgi un efektīvi turpināt esošo darbību un attīstīties, realizējot jaunus projektus. Rīgā plānojam investēt ilgtspējīgos projektos, lai konkurences apstākļos būtiski palielinātu Gren piegādātās siltumenerģijas apjomu rīdziniekiem.
RS ir izveidojis Daugavas labā krasta siltumenerģijas tirgu un tā pamata nosacījumus 2017. gadā, kas ir bijis sekmīgs risinājums, kura rezultātā siltumenerģijas tirgū (bez Latvenergo) ir vairāki tirgus dalībnieki. Saskaņā ar RS 2021/22. gada pārskatu šie uzņēmumi ir SIA Gren Rīga, SIA Rīgas enerģija, SIA Juglas jauda, SIA Eko energy Riga, SIA Rīgas bioenerģija. 2021/22. gadā Latvenergo joprojām ir dominējošais tirgus spēlētājs, piegādājot RS 67% siltumenerģijas, bet visi pārējie siltumenerģijas ražotāji attiecīgi – 33%. Nav noslēpums, ka Latvenergo siltumenerģijas ražošanai izmanto tikai importēto fosilo kurināmo, kas ir būtiski dārgāks resurss, un pagājušās ziemas rūgtā pieredze ar augstajām dabas gāzes un siltumenerģijas cenām, gāzes piegādes riskiem kalpos par mācību, lai RS savu praktisko rīcību savas stratēģijas realizēšanā nepakārtotu Latvenergo vajadzībām, bet izveidotu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus visiem tirgus dalībniekiem. Proti, RS izveidotajiem siltumenerģijas tirgus nosacījumiem ir vairāki trūkumi, kas būtu jālabo, lai veicinātu konkurenci un vienlaicīgi nodrošinātu jaunu investīcijas projektu realizēšanu.
Ir jābeidz izdalīt atsevišķa Latvenergo daļa
Ir jābeidz tirgus dalīšana divās daļās, kad apkures sezonas laikā tiek atsevišķi izdalīta Latvenergo daļa. Tas nodrošinātu vienādus nosacījumus tirgus dalībniekiem un sūtītu pareizus signālus straujākai jaunu jaudu būvniecībai, kas attiecīgi samazinātu dārgākās, no importētās fosilās gāzes saražotās siltumenerģijas apjomu. Šāds risinājums vienmēr 100% gadījumu nodrošinātu, ka RS iepērk siltumenerģiju no ražotājiem, ievērojot ekonomiskā pakāpeniskuma principu, tādējādi novēršot situāciju, kas radās 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā, kad no Latvenergo tika iepirkta būtiski dārgāka siltumenerģija, nekā piedāvāja neatkarīgie ražotāji. (raksti medijos šeit un šeit)
Ir būtiski saglabāt vismaz vienas nedēļas tirdzniecības periodu, apsverot garāka perioda (mēnesis, gads, 5 vai 10 gadi) ieviešanas iespējas. Viena nedēļa kā siltumenerģijas izsoles periods jāuzskata par absolūti minimālo periodu – tas ir spēkā esošs nosacījums, saskaņā ar kuru tirgus līdz šim ir strādājis. Jebkura siltumenerģijas ražošana ir saistīta ar investīcijām un fiksētajām izmaksām, stabilas darbības laikā investīcijām atmaksājoties 8–15 gados, turklāt kapitālieguldījumu apjoms siltumenerģijas ražošanā, izmantojot zemākas kvalitātes kurināmos, kā, piemēram, koksnes atlikumus un atlikumus pēc atkritumu šķirošanas un pārstrādes, siltumsūkņus vai atlikumsiltumu savākšanu un tā temperatūras paaugstināšanu lietderīgai izmantošanai, ir vairākas reizes lielāki, nekā izmantojot dabas gāzi. Īsāka perioda noteikšana būtu būtisks ieguvums tiem tirgus dalībniekiem, kuri neplāno veikt investīcijas, bet turpināt izmantot esošās uzstādītās jaudas. Turklāt jāņem vērā, ka vienīgi Latvenergo jau ir būtiska priekšrocība, saņemot maksājumus arī laikā, kad siltumenerģija netiek ražota, tādējādi kompensējot investīcijas un fiksētās izmaksas. Garāka perioda noteikšana, piemēram, viens mēnesis, tiek izmantota Lietuvas pilsētās. Tas veicinātu jaunu investīcijas projektu realizēšanu, lai investoram un finansētājam dotu ticību par ilgtermiņa stabilu investīcijas atdevi, kas dod iespēju piesaistīt lētāku finansējumu. Papildus jāņem vērā, ka siltumenerģijas tarifs būs stabils un prognozējams tikai tad, ja lielākajam enerģijas apjomam tiks izmantoti garāka perioda līgumi, nepakļaujot siltumenerģijas tarifa svārstības energoresursu cenām īstermiņa tirgos. Siltumenerģija lielākajai klientu daļai ir dārgākais enerģijas pakalpojums ziemas laikā, tādēļ stabilitāte un cenas attīstības prognozējamība ir ļoti būtiska. Pakalpojumu sniedzēju atbildība ir censties novērst potenciālos cenu pieauguma riskus pusgadu vai gadu uz priekšu, un parasti šādi riski tiek vadīti, lineāri fiksējot resursu cenas 20–80% apjomā pa ceturkšņiem 1–2 gadus uz priekšu.
Monopolam jānodrošina brīva konkurence pārējiem tirgus dalībniekiem
Jebkurā gadījumā RS kā siltumapgādes operatoram Rīgā ir monopola stāvoklis, tādēļ jebkādas siltumenerģijas izsoles perioda izmaiņas aicinām veikt, nodrošinot brīvu konkurenci visu aktīvo tirgus dalībnieku starpā ar tādu risinājumu, kurš rasts uz konsultāciju pamata ar šiem tirgus dalībniekiem, nodrošinot galalietotājam stabilu, paredzamu siltumenerģijas cenu, kura lielā mērā vairs nebūs atkarīga no fosilo degvielu pieejamības un cenas.
Realizējot RS stratēģiju un veicinot siltumenerģijas tirgus attīstību, siltumenerģijas avotu un piegādātāju skaits nākotnē pieaugs, un tie var būt ļoti dažādi. Piemēram, ražošanas uzņēmums, kas rada pievienotās vērtības produktus no koksnes, atkritumu pārstrādes uzņēmums, zema potenciāla siltuma atgūšana no ventilācijas iekārtām, datu centriem vai kanalizācijas sistēmas, izmantojot siltumsūkņus un slēdzot elektroenerģijas iepirkuma līgumus (PPA) ar saules vai vēja elektrostacijām, frekvences regulēšanas pakalpojums elektrotīklam vai elektrotīkla balansēšana. Iespēju ir daudz, bet pilnīgi visiem tirgus dalībniekiem jāpiemēro vienādi siltumenerģijas pirkšanas principi. Ļoti būtiska ir stabilitāte kā viens no siltumenerģijas tirgus pamatnosacījumiem, piemēram, izsoles periodam – to nedrīkst mainīt ik pēc 2 vai 5 gadiem par labu kādam tirgus dalībniekam. Nosacījumiem jāsaglabājas nemainīgiem, lai visi tirgus dalībnieki ar tiem var rēķināties ilgtermiņā, attiecīgi ražotājiem jāpielāgojas tirgus nosacījumiem, investējot nepieciešamajās iekārtās un risinājumos, nevis otrādi. Attiecībā uz atlikumu siltumu, tas katram tirgus dalībniekam, kuram tas rodas (kontrolējot, lai nenotiktu izmaksu šķērssubsidēšana starp elektroenerģijas un siltumenerģijas tirgiem) un atbilst ES direktīvas un regulējuma definīcijai par atlikumu siltumu, ja ir ekonomiski pamatoti to savākt, ja nepieciešams investēt akumulēšanā un temperatūras palielināšanā lietderīgai izmantošanai saskaņā ar RS noteiktajām temperatūrām, tam ir jākonkurē ar citu ražotāju piedāvāto siltumenerģijas cenu, ievērojot tos pašus siltumenerģijas tirgus noteikumus.
Lai RS komunikācijā norādītais uzsvars uz konkurenci siltumenerģijas tirgū varētu tikt realizēts, ir nekavējoties jāatceļ pirms gada saistībā ar enerģētikas krīzi ieviestais Enerģētikas likuma 49. pantā ietvertais pagaidu regulējums par siltumenerģijas tarifa regulēšanu neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem Rīgā. Enerģētiskā krīze ir beigusies, energoresursu cenām būtiski samazinoties, gāzes piegādes ir dažādotas un nepastāv vairs būtiski tās trūkuma riski ziemas periodā. Regulējuma atcelšana šī gada oktobrī – mēneša laikā pēc RS stratēģijas pieņemšanas – būtu pirmais skaidrais signāls tam, ka RS jaunā stratēģija var tikt pilnvērtīgi realizēta, nodrošinot Rīgas iedzīvotājiem ilgtspējīgu un konkurētspējīgu siltumenerģiju.
Autors ir Gren biznesa vadītājs Latvijā
Pagaidām nav neviena komentāra