Šajā nedēļas nogalē gaidāmā Baltijas valstu atslēgšanās no BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju, un integrācija Eiropas energotīklos aktualizē jautājumu par enerģijas ražošanu un patēriņu Baltijā. Šo tēmu aktualizē arī nesenie uzbrukumi Baltijas energosavienojumiem ar Ziemeļvalstīm, kas liek domāt par mūsu pašu spējām saražot nepieciešamo enerģiju.
Latvijai nav naftas urbumu vai vērtīgu derīgo izrakteņu, taču mums ir pieeja jūrai un vējam, kas ir nenovērtējams resurss un mūsdienu jaunais zelts. Tas ir resurss, kas valstij var palīdzēt virzīties tuvāk mērķim – līdz 2030. gadam īstenot enerģētikas un klimata jomā apsolīto, sasniedzot 61% atjaunīgo energoresursu īpatsvaru enerģijas gala patēriņā.
Enerģētika ir nozare, kurā šodien pieņemtie lēmumi dod augļus daudzu gadu laikā. Mūsu rīcībai attiecībā uz infrastruktūru un enerģijas, arī zaļās (AER), ražošanu ir jābūt pārdomātai, izsvērtai un pamatotai. Skaidrs ir viens - AER pasaulē ir uz palikšanu un attīstību. Šajā kontekstā mums (Latvijai, enerģētikas uzņēmumiem) kā nelieliem spēlētājiem ir jautājumi, kurus nevaram tieši ietekmēt, piemēram, vēja turbīnu globālie ražošanas izaicinājumi, un ir tādi, kurus varam un ir kategoriski nepieciešams ietekmēt. Tas būtu nekavējošs administratīvā sloga samazinājums vēja enerģijas projektos. Ticiet vai nē, bet tas joprojām ir nesamērīgs.
Valdības darba kārtībā ir vairāki augsta līmeņa politikas dokumenti, atbilstoši kuriem iezīmējas Latvijas vīzija gan par tautsaimniecības izaugsmi, gan enerģētiku, gan klimata plāniem. Vai vīzijas, kas iezīmējas dažādos dokumentos, savstarpēji saskan un vai tās ir pietiekoši ambiciozas?
Kaut enerģētiskā krīze ir beigusies un nav satraukuma, ka ziemā mums varētu pietrūkt gāzes, joprojām spēkā ir pagaidu regulējums par siltumenerģijas tarifa regulēšanu neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem Rīgā, kas iedzīvotājiem nāk par sliktu. Atjaunojot stratēģiju nākamajiem 10 gadiem, AS Rīgas siltums (RS) ir iespēja siltumenerģijas tirgu nolikt uz veselīgas konkurences, investīciju un izaugsmes sliedēm, kas rīdziniekiem nozīmētu stabilākus rēķinus par siltumu bez dramatiskiem cenu lēcieniem.
Pēdējā laikā daudz runāts par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību. Kas ir OIK sistēma, kāda bijusi tās ietekme uz mājsaimniecībām un uzņēmējiem, ko var secināt, izpētot ciparus par elektroenerģijas ražotājiem – OIK saņēmējiem, atbalstu, ko tie saņēmuši, nodokļus, ko nomaksājuši, un kāda Latvijai ir pievienotā vērtība no šīm elektrostacijām? Ekonomikas ministrija veikusi novērtējumu, sniedzot atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
Viena no šī pirmsvēlēšanu perioda pateicīgākajām tēmām, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību ir obligātā iepirkuma sistēmas pārskatīšana. Izvirzītais mērķis mazināt OIK maksājumu slogu patērētājiem skan skaļi un atbalstāmi. Tomēr izvēlētais skatījums uz šo jautājumu ir visai šaurs, kur pamatfokusā ir cīņa pret atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Ignorējot faktu, ka atjaunojamie energoresursi (AER) saņem tikai daļu no OIK maksājumiem, bet tieši vēja, saules un biomasas koģenerācijas spēkstacijas ir tās, kas nodrošinās lētākas elektroenerģijas pieejamību ilgtermiņā.
Salīdzināt šķeldu ar dabasgāzi ir tas pats, kas kartupeļus ar banāniem
Intervija ar Pēterburgas kodolfiziķi un atomreaktoru drošības ekspertu Andreju Ožegovski
Kāpēc valdība noteica ierobežojumus zaļās enerģijas projektiem
MĒRĶI. Kas 10.Saeimai jāsasniedz enerģētiskās drošības jomā?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
