Iedzīvotāji mēdz jautāt – vai ir iespējama Rīgas Siltuma cenu krišanās un, ja - jā –, kad tas notiks? Šim jautājumam ir vairāki slāņi. Pirmais no tiem – globālās energoresursu cenas. Te jāņem vērā, ka pašlaik tās joprojām ir ar kārtu augstākas nekā tās bija pirms pieciem septiņiem gadiem - pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Gāzes cenas ietekmē arī citu energoresursu, piemēram, šķeldas cenas. Arī tās pašlaik ir būtiski augstākas nekā pirms kara sākuma.
Droši vien kādam vārds "elektrifikācija" galvenokārt asociējas ar elektrovilcieniem, bet patiesībā elektrifikācijas jēdziens piemērojams visām tautsaimniecības nozarēm. Elektrifikācijas galvenais uzdevums ir aizstāt tehnoloģijas un procesus, kur neatjaunojamu (vai grūti atjaunojamu) resursu enerģiju patērējošā iekārta - piemēram, dabasgāze vai malka tiek aizstāta ar elektroenerģiju patērējošu iekārtu, tādējādi samazinot fosilā kurināmā izmantošanu. Arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam (LNEKP), elektrifikācijai ir būtiska nozīme, jo tieši elektroenerģiju patērējošās iekārtas ir efektīvākas un praktiski nerada izmešus. LNEKP uzstādītos mērķus nebūtu iedomājams sasniegt bez elektroenerģijas plašākas izmantošanas visās tautsaimniecības nozarēs, sevišķi būtisku lomu plānā paredzot tieši transporta un mājsaimniecību sektoros.
Elektroenerģijas cenas Nord Pool biržā 2023.gada septembrī turējās samērā augstas. Tās ietekmēja Baltijas un Ziemeļvalstu starpsavienojumu remonti, vēja un ūdens resursi reģionā.
Kaut enerģētiskā krīze ir beigusies un nav satraukuma, ka ziemā mums varētu pietrūkt gāzes, joprojām spēkā ir pagaidu regulējums par siltumenerģijas tarifa regulēšanu neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem Rīgā, kas iedzīvotājiem nāk par sliktu. Atjaunojot stratēģiju nākamajiem 10 gadiem, AS Rīgas siltums (RS) ir iespēja siltumenerģijas tirgu nolikt uz veselīgas konkurences, investīciju un izaugsmes sliedēm, kas rīdziniekiem nozīmētu stabilākus rēķinus par siltumu bez dramatiskiem cenu lēcieniem.
Padomju un pirmskara laikā celtajās mājās iedzīvotāji par apkuri maksā vidēji trīs reizes vairāk nekā dzīvojamās ēkās, kas celtas no 2009. līdz 2022. gadam, rāda ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotā informācija par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pagājušajā nedēļā apstiprināja jaunus siltumenerģijas tarifus Latvenergo ražotnēm, tie būs vairākkārt lielāki par līdzšinējiem un ietekmēs arī Rīgas Siltuma tarifus. Rēķinos mājsaimniecībām no 1. oktobra automātiski piemēros valsts noteikto atbalstu.
Šķiet, tik nervozi kā šogad jaunā apkures sezona nav gaidīta nekad: nav pārliecības ne par siltumenerģijas tarifiem, ne arī par cilvēku spēju samaksāt sagaidāmi lielos rēķinus. Taču siltuma piegādātāju un likumdevēju rokās ir vairāki instrumenti, lai iedzīvotāji un namu apsaimniekotāji šo ziemu varētu pārlaist mazliet vieglāk. Manuprāt, būtu nolaidīga attieksme vismaz daļu no tiem neizmantot.
Briest draudi visiem ilgtermiņa investīciju projektiem enerģētikā. Tā varam raksturot sasteigto Enerģētikas likuma grozījumu ieviešanu*, kas šajā gadījumā skars Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumus. Plānotās izmaiņas rada satrauktās uzacs pacelšanās efektu jebkuram investoram, kurš pašlaik izvērtē iespējas investēt kādā no Latvijas enerģētisko neatkarību stiprinošajiem projektiem – vai tas būtu sašķidrinātās dabas gāzes terminālis, saules vai vēja elektrostacijas izbūve, vai arī šķeldas katlumāja.
Patēriņa cenu līmenis turpina kāpt visā pasaulē. Tām līdzi kāpj arī iedzīvotāju bažas par nākotni un virsrakstu daudzums par draudošo enerģētikas krīzi un iespējamo recesiju Eiropā un ASV. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu pieaugums Latvijā šā gada jūnijā sasniedza 19,3%. Salīdzinot ar maiju, patēriņa cenās reģistrēts 2,4% pieaugums.
No 14. februāra izglītības iestāžu darbinieki un audzēkņi, kas ir Covid-19 inficētā kontaktpersonas, drīkst neievērot mājas karantīnu, nolēma Ministru kabinets. Mājās paliek tikai tie darbinieki vai audzēkņi, kuri ir inficējušies. Taču kontaktpersonas nevar apmeklēt vietas, kur pulcējas liels skaits cilvēku, doties viesos u. tml. Valdība noteica, ka darbiniekiem, kas atstādināti no pienākumu izpildes Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ ar termiņu, kas beidzas agrāk par ārkārtējās situācijas beigām, to var pagarināt līdz 28. februārim.
No 2025. gada rīdzinieki vairs nevarēs uzstādīt jaunus gāzes apkures katlus — to paredz Rīgas domes saistošie noteikumi, kas jau sacēluši sašutuma vētru, bet vēl gaida akceptu vides ministrijā. Ko īsti nosaka jaunās siltumapgādes prasības galvaspilsētā?
Ja ir pienācis augusts, tad vairs nav tālu līdz rudenim. Mirklim, kad daļa iedzīvotāju saspringti gaida, vai būs kādas problēmas ar apkures pieslēgšanu, bet apsaimniekotāji prāto, kā lētāk nosegt neatgūtos parādus par iepriekšējām sezonām. Šis absurds turpinās gadiem, un būtu pēdējais laiks tam pielikt punktu.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
