Pāreja uz elektroauto būs daudz grūtāka, nekā šķiet tagad

  • Mats Buzelis
  • 10.08.2023.
Foto - Edijs Pālens, LETA

Foto - Edijs Pālens, LETA

Jaunu iekšdedzes dzinēju automašīnu tirdzniecības aizliegums no 2035. gada pašlaik ir ārkārtīgi ambiciozs. Jaunu elektroauto reģistrācijas apjomi pieaug, taču Austrumu valstis krietni iepaliek Rietumvalstu rādītājiem.

Acīmredzams ieguvums tiem, kas to var atļauties

2021. gadā no visām platformā pārbaudītajām automašīnām elektroauto īpatsvars bija tikai 0,2%. Gadu vēlāk tas dubultojās līdz 0,4%. Savukārt 2023. gada pirmajos piecos mēnešos īpatsvars sasniedzis 0,6%. Lai arī šie procenti var šķist niecīgi, absolūtajos skaitļos ir pārbaudīti desmitiem tūkstošu elektroauto.

Aizvien vairāk autobraucēju izvēlas elektriskos auto. Ņemot vērā apkopju un uzturēšanas izmaksas, šis lēmums ir loģisks. Lai arī elektroauto atlikusī vērtība pēc pirkšanas ir visai uztraucoša, ar tiem ir vieglāk “sadzīvot”, jo elektriskās mašīnas retāk plīst un nepieciešams pievērst mazāk pūles apkopei. Nav vajadzīgs mainīt eļļas un filtrus ik pēc 30 tūkstošiem nobrauktu kilometru.

Uzlāde kā process ir kas tāds, pie kā ir jāpierod, bet autovadītāji, kas veiksmīgi uzlādi ir iestrādājuši savā ikdienā, to uzskata par ērtāku nekā degvielas uzpildīšanu. Parasti šie autovadītāji transportlīdzekļus lādē naktī un tikai retu reizi pieslēdzas publiski pieejamajiem lādētājiem.

Vājā vieta – infrastruktūra

Pat ja visi autobraucēji varētu atļauties iegādāties elektroauto, tas nenozīmē, ka visi arī labprāt to darītu. Personām, kurām mājās nav lādēšanas punkta vai arī to nav iespējams izmantot darba laikā, pieslēgšanās pie publiski pieejama lādētāja būtu apgrūtinošāka nekā degvielas uzpilde.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Uzlāde ne tikai paņem vairāk laika nekā benzīna vai dīzeļdegvielas uzpilde, ir arī nepieciešams izmantot dažādas lietotnes. Process nav ne tuvu tām ērtībām, pie kurām ir pieraduši autobraucēji, jo nepastāv iespēja vienkārši uzlādēties un tikai tad samaksāt.

Kamēr elektroauto pilsētvidē, kur nepārtraukti nepieciešams bremzēt, ir ļoti efektīvi, tie nav tik spējīgi uz šosejām un valsts nozīmes ceļiem. Šeit ir nozīmīga dubultā proporcija starp ātrumu un aerodinamiku. Attiecīgi, ja ātrums palielinās divtik, auto vilkme kļūst četras reizes lielāka. Šī principa dēļ samazinās veicamo kilometru skaits un maksimālais ātrums. Tas savukārt elektroauto padara par tālākiem pārbraucieniem neērtu transportlīdzekli.

Problēmas, par kurām daudzi neaizdomājas

Taču nopietnākās problēmas ir tās, par kurām runā tikai retais. Dažas autostāvvietas nav piemērotas tik smagiem spēkratiem, kādi ir elektroauto. Apjomīgas baterijas elektriskos auto padara daudz smagākus. Tādēļ daudzstāvu autostāvvietām vai tiltiem, iespējams, vajadzētu pārskatīt maksimālo noslodzi.

Turklāt ir arī zināma neskaidrība par elektroauto drošību. Ņemot vērā, ka akumulatori uzkrāj lielu enerģijas daudzumu, ugunsgrēka gadījumā tos ir ļoti grūti nodzēst. Līdz šim ugunsdzēsējiem nav bijis viegli nodzēst degošus elektroauto ar lielas kapacitātes akumulatoriem. Tas ir vēl jo bīstamāk, ja elektroauto aizdegas pazemes stāvvietā, piemēram, daudzdzīvokļu ēkas pagrabstāvā.

Daudz jautājumu rodas arī par elektroauto nākotni 20 gadus pēc to ražošanas. Pašlaik ir lielas lietotu elektroauto izvēles iespējas. Taču pēc 10 gadiem elektroauto kļūs aizvien vecāki. Cik vērtīgs būs lietotu auto tirgus, ja akumulatori būs jau gandrīz nolietoti?

 

Autors ir auto nozares eksperts un carVertical komunikācijas vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Gundars Ūdris

Vai likumdevējs spēj nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības un individuālajām interesēm?

Oktobrī vairākas lietas, kas attiecas uz dalīto īpašumu, tiks skatītas atklātā sēdē Satversmes tiesā. Tiesa uzsvērusi, ka šīs lietas ir cieši saistītas un attiecas uz vienu un to pašu pamatjautājumu - kā tiek noteikta atlīdzība zemes īpašniekiem, ja viņu īpašums tiek izmantots citu personu mājokļu vajadzībām. Pastāv cerība, ka apvienošana palīdzēs nodrošināt vispusīgu un ātrāku iztiesāšanu, taču tā arī izgaismo to, cik sarežģīta un ilgstoša šī problēma ir kļuvusi valstiskā līmenī.

Viedoklis Zane Ozola

Direktoriem vajadzīgs atbalsts tāpat kā skolēniem un skolotājiem

Nesen medijos tika publicēts raksts par Latvijas Universitātes pētījumu, kurā secināts, ka skolas direktors lielā mērā ietekmē skolēnu sasniegumus. Vienlaikus pētījumā runāts arī par to, ka mainās direktora loma – no autoritatīva uz atbalstošu vadītāju. Skolas direktora loma mūsdienās patiešām ir mainījusies, jo skolēni, vecāki un pedagogi no direktora sagaida ne tikai profesionālu un strukturētu skolas vadīšanu, bet arī vizionēšanu un virzīšanos uz jauniem mērķiem. Tieši tāpēc jānodrošina atbalsta iespējas arī pašiem direktoriem, lai viņi var mācīties, augt un veiksmīgi pildīt lomu, kas no viņiem tiek sagaidīta.

Jaunākajā žurnālā