Pāreja uz elektroauto būs daudz grūtāka, nekā šķiet tagad

  • Mats Buzelis
  • 10.08.2023.
Foto - Edijs Pālens, LETA

Foto - Edijs Pālens, LETA

Jaunu iekšdedzes dzinēju automašīnu tirdzniecības aizliegums no 2035. gada pašlaik ir ārkārtīgi ambiciozs. Jaunu elektroauto reģistrācijas apjomi pieaug, taču Austrumu valstis krietni iepaliek Rietumvalstu rādītājiem.

Acīmredzams ieguvums tiem, kas to var atļauties

2021. gadā no visām platformā pārbaudītajām automašīnām elektroauto īpatsvars bija tikai 0,2%. Gadu vēlāk tas dubultojās līdz 0,4%. Savukārt 2023. gada pirmajos piecos mēnešos īpatsvars sasniedzis 0,6%. Lai arī šie procenti var šķist niecīgi, absolūtajos skaitļos ir pārbaudīti desmitiem tūkstošu elektroauto.

Aizvien vairāk autobraucēju izvēlas elektriskos auto. Ņemot vērā apkopju un uzturēšanas izmaksas, šis lēmums ir loģisks. Lai arī elektroauto atlikusī vērtība pēc pirkšanas ir visai uztraucoša, ar tiem ir vieglāk “sadzīvot”, jo elektriskās mašīnas retāk plīst un nepieciešams pievērst mazāk pūles apkopei. Nav vajadzīgs mainīt eļļas un filtrus ik pēc 30 tūkstošiem nobrauktu kilometru.

Uzlāde kā process ir kas tāds, pie kā ir jāpierod, bet autovadītāji, kas veiksmīgi uzlādi ir iestrādājuši savā ikdienā, to uzskata par ērtāku nekā degvielas uzpildīšanu. Parasti šie autovadītāji transportlīdzekļus lādē naktī un tikai retu reizi pieslēdzas publiski pieejamajiem lādētājiem.

Vājā vieta – infrastruktūra

Pat ja visi autobraucēji varētu atļauties iegādāties elektroauto, tas nenozīmē, ka visi arī labprāt to darītu. Personām, kurām mājās nav lādēšanas punkta vai arī to nav iespējams izmantot darba laikā, pieslēgšanās pie publiski pieejama lādētāja būtu apgrūtinošāka nekā degvielas uzpilde.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Uzlāde ne tikai paņem vairāk laika nekā benzīna vai dīzeļdegvielas uzpilde, ir arī nepieciešams izmantot dažādas lietotnes. Process nav ne tuvu tām ērtībām, pie kurām ir pieraduši autobraucēji, jo nepastāv iespēja vienkārši uzlādēties un tikai tad samaksāt.

Kamēr elektroauto pilsētvidē, kur nepārtraukti nepieciešams bremzēt, ir ļoti efektīvi, tie nav tik spējīgi uz šosejām un valsts nozīmes ceļiem. Šeit ir nozīmīga dubultā proporcija starp ātrumu un aerodinamiku. Attiecīgi, ja ātrums palielinās divtik, auto vilkme kļūst četras reizes lielāka. Šī principa dēļ samazinās veicamo kilometru skaits un maksimālais ātrums. Tas savukārt elektroauto padara par tālākiem pārbraucieniem neērtu transportlīdzekli.

Problēmas, par kurām daudzi neaizdomājas

Taču nopietnākās problēmas ir tās, par kurām runā tikai retais. Dažas autostāvvietas nav piemērotas tik smagiem spēkratiem, kādi ir elektroauto. Apjomīgas baterijas elektriskos auto padara daudz smagākus. Tādēļ daudzstāvu autostāvvietām vai tiltiem, iespējams, vajadzētu pārskatīt maksimālo noslodzi.

Turklāt ir arī zināma neskaidrība par elektroauto drošību. Ņemot vērā, ka akumulatori uzkrāj lielu enerģijas daudzumu, ugunsgrēka gadījumā tos ir ļoti grūti nodzēst. Līdz šim ugunsdzēsējiem nav bijis viegli nodzēst degošus elektroauto ar lielas kapacitātes akumulatoriem. Tas ir vēl jo bīstamāk, ja elektroauto aizdegas pazemes stāvvietā, piemēram, daudzdzīvokļu ēkas pagrabstāvā.

Daudz jautājumu rodas arī par elektroauto nākotni 20 gadus pēc to ražošanas. Pašlaik ir lielas lietotu elektroauto izvēles iespējas. Taču pēc 10 gadiem elektroauto kļūs aizvien vecāki. Cik vērtīgs būs lietotu auto tirgus, ja akumulatori būs jau gandrīz nolietoti?

 

Autors ir auto nozares eksperts un carVertical komunikācijas vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā