Satīklošanās bizness

Franšīzes biznesa attīstības modelis ir izdevīgs abām pusēm — tās ņēmējam, kurš drīkst izmantot iecienītu zīmolu un zināšanas, un franšīzes devējam, kurš šādi var augt krietni straujāk. No abām pusēm tas prasa augstu uzticēšanos, ieinteresētību un savstarpēju atbalstu

Franšīze ir stāsts par uzticēšanos — uzņēmējs uztic savu sen loloto zīmolu kādam citam neatkarīgam komersantam, un tas iegulda un attīsta šo biznesu, jo tic tā potenciālam. Vienlaikus var būt iesaistīts vietējā kopienā, pārzināt tās noskaņojumu un vajadzības. Zīmola tīkls plešas lielāks.

Tomēr tas ir arī liels pārbaudījums abām darījuma pusēm, jo zīmola īpašnieki bažījas, vai franšīzes ņēmējs tiks galā ar finansēm, juridiskiem jautājumiem, uzņēmuma standartiem, komunikāciju. Savukārt otrai pusei nākas riskēt ar ieguldījumiem, paļaujoties uz zīmola radītāju pieredzi un uz saviem aprēķiniem.

Tā kā šis biznesa modelis pārsvarā tiek izmantots ēdināšanā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu nozarē, aptaujātie uzņēmēji — franšīzes devēji un ņēmēji — visi kā viens apliecina sen zināmo patiesību, ka izdošanās pamatā ir un paliek veikala, kafejnīcas, restorāna atrašanās vieta. Ja klientu plūsma pietiekama, tad ir kārta arī citiem nozīmīgiem faktoriem: degsmei un finanšu disciplīnai, abu pušu sadarbībai, precīzi definētām līgumattiecībām, spējai uztaustīt, izprast un ieviest dzīvē tendences, kas kļūst nozīmīgas sabiedrībā. «Franšīze ir dzīvs uzņēmējdarbības organisms, par ko jārūpējas visu laiku,» saka ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Ko viņa domā par šā biznesa modeļa attīstību? «Pasaules pieredze arvien biežāk apstiprina — franšīze ir dzīvotspējīga un izdevīga uzņēmējdarbības forma. Mēs arvien vairāk pārejam uz koplietošanas platformām — vēl pirms dažiem gadiem reti kurš iedomājās, ka tik populāras varētu kļūt, piemēram, koplietošanas automašīnas. Ar uzņēmējdarbības vidi ir līdzīgi — franšīze ir sava veida koplietošanas zīmols. Ir pamats domāt, ka gan Latvijā, gan pasaulē tas kļūs tikai populārāks.»

Izdošanās nosacījums 

Baltijas Franšīzes asociācijas un konsultāciju uzņēmuma Francorp Baltic vadītājs Artūrs Beiers ir viens no Baltijas pieredzējušākajiem speciālistiem franšīzes jautājumos. Ar viņa komandas palīdzību veiksmīgi attīstījušies tādi uzņēmumi kā Aerodium, Ezītis miglā, AVER, Coffee Inn (tagad — Caffeine Roasters), Pica Lulū, Peetri Pizza, Bolt un daudzi citi uzņēmumi Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Lai izpētītu, kā praksē darbojas šis biznesa modelis, kāpēc tas ir tik populārs un izdevīgs abām pusēm, jau pirms desmit gadiem Beiers devās uz ASV. «Tolaik Baltijā šī bija brīva niša, praktisku zināšanu par franšīzi — gandrīz nekādu. Kā zināms, ASV uzņēmumi ir pasaulē lielāko franšīzes tīklu attīstītāji, tāpēc devos uz Ameriku, lai apgūtu šo jomu,» viņš stāsta. Ar Baltic-American Freedom Foundation atbalstu nonāca Čikāgā, vienā no lielākajiem franšīzes konsultāciju uzņēmumiem ASV — Francorp. 

Jau drīz Artūrs tika arī pie praktiskām iemaņām, jo ķērās pie uzņēmumu konsultēšanas. Piemēram, tapa franšīze jaunuzņēmumam ēdienu pasūtīšanas un piegādes biznesā (līdzīgs Wolt un Bolt). Viņu stratēģija — piegādāt ēdienu nevis lielpilsētu centros, kur jau konkurēja daudz lielāki piegādātāji, bet orientēties uz piepilsētām — ļāva ielauzties lielāko šīs nišas kompāniju vidū ASV mērogā. «Šajā stāstā spilgti izpaužas franšīzes spēka būtība — tika dota iespēja attīstīt biznesu cilvēkiem ar labiem kontaktiem vietējās kopienās. Tas nostrādāja, mūsu klients strauji auga ASV un drīz saņēma izpirkšanas piedāvājumu no nozares līderiem. Līdzīpašnieki kļuva par miljonāriem, kas diez vai būtu iespējams bez franšīzes modeļa izmantošanas.» Šajā piemērā runa ir nevis par klasisko, bet digitālo franšīzi — tās ņēmēja galvenais uzdevums bija panākt, lai pēc iespējas vairāk restorānu un kafejnīcu pieslēdzas jaunajai ēdienu pasūtīšanas un piegādes lietotnei. 

Ieguvumi un riski

Kādi ir galvenie ieguvumi abām pusēm? Franšīzes devējam — iespēja realizēt savu sapni par uzņēmuma attīstību iespējami ātri un plašā reģionā. Franšīzes ņēmējs iesaistās jau pārbaudītā biznesa modelī, kurš nav jāizdomā no jauna, tas jau veiksmīgi strādā. Tāpēc risks ir krietni mazāks nekā tad, ja sāk biznesu no nulles. Otrs ir zīmola pazīstamība un spēks, kas ļauj izaugt ļoti ātri. 

Bez franšīzes modeļa tik strauja izaugsme nebūs iespējama — lielu uzņēmumu gadījumā vienlaikus var tikt atvērti vairāki desmiti jaunu kafejnīcu, veikalu vai pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu ar vienu zīmolu visā pasaulē. Trešais ieguvums ir katra franšīzes ņēmēja augstais ieinteresētības līmenis sava uzņēmuma attīstībā, kas palīdz gan pašam, gan kopējam zīmolam.

Savukārt lielākie riski un izaicinājumi — pārāk liels franšīzes ņēmēja optimisms, tas, ka daļa no peļņas jāatvēl franšīzes devējam (maksājumu lielums un veidi ir atšķirīgi, to fiksē franšīzes līgumā). Starp riskiem Beiers min arī nespēju sadarboties, franšīzes devēja pasivitāti, pieredzes trūkumu.

Franšīzes modelī pastāv arī attīstības ierobežojumi, piemēram, centralizēti mārketinga risinājumi, kas strādā vienā tirgū, bet nav piemēroti citviet. Arī centralizēti preču iepirkumi var būt priekšrocība, vienojoties par cenu, taču dažkārt franšīzes ņēmējs labprāt mainītu preču sortimentu, bet bez zīmola īpašnieka ziņas to darīt nevar.

Veiksmes stāstu vilkme

Baltijā attīstības vilnis franšīzes jomā vērojams pēdējo piecu gadu laikā, jo ir virkne spilgtu veiksmes stāstu par ieiešanu ASV, Ķīnas, Tuvo Austrumu tirgos, kas radījuši interesi arī citos. «Pieprasījums ir cieši saistīts ar veiksmes stāstiem, cilvēki grib būt tuvāk tādiem, būt daļa no tiem,» saka Artūrs. 

Nozaru griezumā trīs topa nozares ir un paliek ēdināšanas un kafejnīcu bizness, mazumtirdzniecība, kā arī pakalpojumu nozare. Aizvien biežāk šim trijniekam pievienojas arī digitālās franšīzes — ja kompānija izveidojusi digitālo platformu, iespējami īsā laikā jāpanāk, lai to izmanto pēc iespējas vairāk cilvēku. Veikala vai restorāna atrašanās vieta ir izšķiroši nozīmīga klasiskajā franšīzes modelī, turpretim digitālo risinājumu franšīzes veiksmes pamatā ir partneru iesaistes un ieinteresētības līmenis. Digitālo risinājumu franšīzes Artūrs min kā galveno franšīzes tirgus attīstības dzinējspēku nākotnē.

Raksturojot franšīzes devējus Baltijas valstīs, Beiers norāda uz diviem uzņēmēju tipiem. Tie, kuri domā, ka pietiek dot iespēju iegādāties franšīzi un tūliņ būs klāt pircēji. Un otri, kuri jau sastapušies ar interesi no franšīzes pircējiem un tikai tāpēc sāk nopietni apsvērt šādu attīstības modeli. Artūrs uzsver, ka franšīzes konsultanta ziņā ir piedāvāt stratēģisko mērķi un pirmo impulsu. «No uzņēmēja ir atkarīgs tas, vai viņš nospiež gāzes pedāli vai nobremzē. Proti, virzās uz priekšu pārāk piesardzīgi, jo franšīzes modeļa būtība ir izplešanās, augšana, jaunu teritoriju iegūšana.» Viņš atkārtoti uzsver reputācijas nozīmi un franšīzes ņēmēja pazīstamību vietējās kopienās, cik tas ir aktīvs komunikācijā. 

Konsultants iesaka abām pusēm pēc iespējas detalizētāk savas attiecības fiksēt līgumā, kas ir kā uzņēmuma attīstības «ceļa karte». Ja runa ir par ambīcijām ieiet tālos un eksotiskos tirgos, apsverams ir apakšfranšīzes modelis, proti, starp franšīzes devēju un ņēmēju strādā arī starpnieks, kurš pārzina vietējo tirgu, spēj uzrunāt potenciālos franšīzes ņēmējus, uzturēt ar tiem komunikāciju ikdienā.

Ko iegūst franšīzes ņēmējs?
Zīmols un biznesa modelis. Mācības, atbalsts ikdienā, zināšanas. Labāka iepirkumu cena produktiem un pakalpojumiem.

Ko iegūst franšīzes devējs?
Sākotnējais un regulārie maksājumi, maksājumi par mārketingu. Zīmola paplašināšanās, pazīstamība. Jauni tirgi, kuros pašam ieiet būtu laikietilpīgi un dārgi.

Platforma franšīzes ņēmējiem un devējiem Baltijā
Franchising.lv (Latvijā)
Franchising.lt (Lietuvā)
Franchising.ee (Igaunijā) 

Pieredze. Būt vietējās kopienas centrā

Ezīša miglā franšīzes stāsts

Nonākt miglā ir vienlaikus baisi un aizraujoši. Var uz mirkli aizmirst pasauli un sastapt sevi. Populārā animācijas filma Ezītis miglā (1975) par ezīša maldīšanos miglā 35 gadus vēlāk iedvesmoja jauna zīmola rašanos bāram Rīgā, un jau drīz pašam pirmajam — Palasta ielas Ezītim — piepulcējās daudzi citi. Bija notikusi Ezīša renesanse pavisam citā veidolā. Kā atzinuši restorānu tīkla veidotāji, tieši zīmolam bija un ir liela nozīme Ezīšu veiksmes stāstā. 

Ernando Gamarra restorānu tīkla dibinātājiem Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam pievienojās 2017. gadā kopā ar savu biznesa partneri Daumantu Pabriežu. Pirms tam abi ar Daumantu bija attīstījuši Subway franšīzi Latvijā, taču kādā brīdī nolēmuši, ka grib pārmaiņas, un pievienojās Ezīša vadības komandai. 

Abi izveidoja pirmos Ezīša franšīzes restorānus, tolaik gan franšīzes attiecības pat vēl nefiksējot. Šobrīd viņi ir zīmola līdzīpašnieki un vada desmit Ezīša franšīzes restorānus (kopumā Latvijā ir jau 18 Ezīši miglā).

Jānāk ar svaigām idejām

Runājot par franšīzes potenciālajiem partneriem, Ernando uzsver partneru vēlmi iesaistīties un pašiem radīt ko jaunu. «Ļoti gribam un gaidām, ka mūsu franšīzes partneri veido savus īpašos Ezīšus, kas pieskaņoti konkrētajai vietai un tās vēsturei. Ir svarīgi, ka esam uz viena viļņa, ka tas nav tikai biznesa projekts, bet cilvēks ir bijis Ezīša apmeklētājs un cienītājs, ka viņam patīk tā vieta, kuru noskatījis restorānam, ka ir idejas, ko un kā tur veidot. Vēlama ir vispārēja sapratne par biznesa funkcionēšanu un restorānu darbību.» Nozīmīga, protams, ir restorāna atrašanās vieta, taču ne mazāk svarīga ir saimnieka prasme pulcēt ap sevi cilvēkus. «Lai Ezītis kļūtu par vietējās kopienas centru, mājīgu tikšanās vietu, kur cilvēki jūtas kā savējie. Un franšīze ir labs veids, kā daudziem cilvēkiem kļūt par savējiem, pulcējoties ap vienu zīmolu,» saka Ernando. 

Galvenā investīcija, ar ko jārēķinās franšīzes ņēmējam, ir restorāna izveide, kas svārstās no 20 tūkstošiem (ja šajā vietā kafejnīca jau ir bijusi) līdz 50 tūkstošiem eiro, ja viss jāveido no jauna. Sākotnējā franšīzes maksa ir 6000 eiro, kurā ietvertas tiesības izmantot zīmolu desmit gadu periodā, restorāna koncepts un dizaina vadlīnijas, ēdienkartes, dažādas mācības un konsultācijas, kā arī mārketinga atbalsts. Ikmēneša maksa ir 4% no apgrozījuma, un vēl 1% no apgrozījuma ik mēnesi jāiemaksā kopējā fondā zīmola mārketinga un komunikācijas aktivitātēm. 

Franšīzes labumu vidū ir ne tikai iespēja izmantot zīmolu, bet arī vadlīnijas restorāna dizainam un mārketingam, precīza sistēma pašizmaksas aprēķinam un cenu politikai, izdevīgi nosacījumi produktu iepirkumos, uzsver Ernando Gamarra.

Centralizācija var kaitēt

Attīstot liela starptautiska zīmola — Subway — franšīzi Latvijā, Ernando ir apguvis biznesa modeļa darbības pamatus un priekšrocības, taču vienlaikus sapratis, ko un kā darīt nevajag. Subway gadījumā lielākā problēma bijusi pārlieku striktā centralizācija, kas, piemēram, mārketinga jomā nozīmē tikai adaptācijas no citu tirgu komunikācijas materiāliem, izslēdzot tieši Latvijas cilvēkiem pieskaņotu saturu. Pilnībā adaptēts mārketings ne vienmēr uzrunā cilvēkus, kā arī rada sajūtu franšīzes ņēmējos, ka iemaksas mārketinga budžetā sevi neattaisno. Starp citu, viens no Ezīšiem (Grēcinieku ielā) ir iekārtojies telpās, kur kādreiz atradās Subway.

Runājot par Ezīša iespējamo gājienu ārpus Latvijas, Ernando stāsta, ka tas nav izslēgts, bet pagaidām uzņēmums strādā pie darbības procesu optimizēšanas un augstākas efektivitātes sasniegšanas. Ārpus Rīgas Ezītis ir pārstāvēts gan Latgalē (Daugavpilī), gan Vidzemē (Siguldā, Ogrē) un Zemgalē (Jelgavā), bet pagaidām vēl nav iekarojis Kurzemi.

Kas būtu vajadzīgs, lai Latvijā — arī ārpus lielajām pilsētām — atvērtu vairāk Ezīšu un līdzīgu kafejnīcu? Ernando kā galveno nosacījumu min nodokļu politiku. «No dažādām Latvijas pilsētām regulāri saņemam ziņas, ka cilvēki pie sevis gribētu atvērt Ezīti. Problēma ir iedzīvotāju skaits un nodokļu politika. Esam rēķinājuši, ka ārpus lielajām pilsētām kafejnīcai jāģenerē ieņēmumi vismaz 700 eiro dienā, lai atpelnītu vienu kasieri un pavāru. Tas nozīmē, ka dienā uz kafejnīcu jāatnāk kādiem 100 cilvēkiem, kas nelielās pilsētās ir gandrīz neiespējami. Mazāku darbaspēka nodokļu gadījumā būtu pavisam cits aprēķins un citas iespējas atvērt restorānus arī mazāk apdzīvotās vietās. Piemēram, Anglijā katrā mazā miestā ir savs bārs, jo nodokļu politika ir tāda, ka ar nelielu apgrozījumu nodoklis ir ļoti zems.» l

Kopējais kafejnīcu skaits tīklā: 18

Franšīzes sākotnējā maksa: 6000 eiro

Ikmēneša maksājums: 4% no apgrozījuma + 1% no apgrozījuma mārketinga un komunikācijas aktivitātēm

Pieredze. Vieta, vieta, vieta

Viršu franšīzes stāsts

Degvielas uzpildes staciju (DUS) Virši tīklā šobrīd ir 72 stacijas, un sešas no tām ir franšīzes stacijas. Divas jaunākās — Preiļos un Krāslavā — tika atvērtas šovasar, bet pati pirmā Viršu franšīzes stacija Salaspilī atvērta 2015. gadā. Nozīmīgākais ierobežojošais faktors franšīzes ņēmējiem degvielas uzpildes biznesā ir investīciju apjoms — jaunas DUS izveidei vajadzīgi aptuveni divi miljoni eiro. 

Tomēr interese par jaunām franšīzēm ir noturīga un abpusēja — par sevi interesējošām vietām Virši mēdz izteikt piedāvājumu proaktīvi, taču regulāri tiekas arī ar tiem potenciālajiem partneriem, kuri uz franšīzes līguma pamata gribētu attīstīt savas stacijas.

Interese liela

«Franšīze palīdz augt straujāk un attīstīt ģeogrāfisko pārklājumu vietās, kur paši staciju konkrētajā brīdī nebūtu varējuši uzcelt,» franšīzes galveno priekšrocību nosauc Viršu valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Kādi ir galvenie nosacījumi, lai sadarbība notiktu? «Zeme perspektīvā vietā. Nākamais solis — investīciju apjoms, kas jāiegulda. Nelielu daļu ieguldīsim mēs kā franšīzes devējs, taču visa DUS izbūve, infrastruktūra nāk no franšīzes ņēmēja. Kopīgi modelējam naudas plūsmas prognozi, jo mūsu pieredze ļauj diezgan precīzi prognozēt gan degvielas, gan veikala produktu pārdošanas apjomu. Ja pēc šiem aprēķiniem interese saglabājas, partnerim jānoskaidro finansējuma piesaistes iespējas. Vēl arī vērtējam potenciālo partneri no reputācijas, sankciju, AML (naudas atmazgāšanas apkarošanas) un citiem aspektiem. Ja minētie nosacījumi tiek atrisināti, varam virzīties tālāk,» sadarbību raksturo Vība. Ideālā gadījumā franšīzes ņēmējam būtu jābūt arī ar pieredzi degvielas tirdzniecībā. Jārēķinās, ka viena DUS apkalpošanai būs vajadzīga darbinieku komanda 8—12 cilvēku sastāvā.

No sešām Viršu franšīzes stacijām trīs agrāk jau bija DUS, vēl trīs tika uzbūvētas pilnībā no jauna. Interesi par savu franšīzes staciju attīstīšanu uzņēmuma vadītājs raksturo kā salīdzinoši augstu (vairāki sadarbības pieteikumi ceturksnī), taču visu minēto nosacījumu dēļ līdz reāliem darbiem nonāk tikai daži. Vietās, kur Virši vēlētos būt pārstāvēti, tiek piedāvāta partnerība kādai no tur jau esošajām DUS — tā tapušas abas jaunākās Viršu franšīzes stacijas Preiļos un Krāslavā. Vai iespējams, ka Viršu franšīze varētu augt arī ārpus Latvijas? Vispirms uzņēmumam jāizpilda apņemšanās līdz 2025. gada beigām kļūt par tirgus līderiem Latvijā, tad var spert nākamo soli, iesaistoties arī kaimiņvalstu tirgos, stāsta Vība.

Kā piesaistīt finansējumu

Viens no aspektiem, kas var apgrūtināt jaunu franšīzes staciju izveidi, ir finansējuma piesaiste biznesam, kas netiek klasificēts kā ilgtspējīgs. Viršu staciju apgrozījumā un peļņā gan samazinās īpatsvars tieši no degvielas tirdzniecības gūtajos ieņēmumos — lai arī pārdoto degvielas litru skaits pieaug, vēl straujāk palielinās veikalu apgrozījums, kā arī citu enerģijas veidu tirdzniecība (piemēram, elektrība). «Kļūt ilgtspējīgākiem gan savā darbībā, gan pārdoto produktu klāstā ir ilgtermiņa apņemšanās mūsu biznesa attīstībā,» saka Vība. Viņš norāda, ka līdzās ilgtspējas faktoram nozīmīgs aspekts DUS biznesā būs staciju automatizācija gan norēķinu veikšanai, gan pašas stacijas darbībā.

Maksājumi, ar ko jārēķinās Viršu franšīzes ņēmējam, sastāv no divām daļām: fiksēta ikmēneša maksa, kas atkarīga no DUS atrašanās vietas, kā arī neliels procents no veikala apgrozījuma. Degvielas un citu produktu cenu katrs DUS nosaka pats. Ņemot vērā apjomīgos ieguldījumus, kas franšīzes ņēmējam jāveic, lai šo biznesu sāktu, Virši parasti neprasa sākotnējo zīmola izmantošanas maksājumu. 

Galvenie franšīzes ņēmēja ieguvumi bez Viršu zīmola ir saņemtās zināšanas par degvielas tirdzniecības tirgu, dažādas mācības franšīzes ņēmēja darbiniekiem, juridisko klientu plūsmas novirzīšana uz jauno staciju, izmantojot tiešas saziņas veidus ar Viršu klientiem, kā arī komunikācija par jauno staciju mārketinga aktivitātēs. Kā būtisku ieguvumu Vība min arī īpaši pievilcīgas iepirkumu cenas produktiem, ko ar piegādātājiem panāk Viršu centrālais birojs. «Mums ir svarīgi, lai franšīzes ņēmējam veicas labi, jo no tā iegūst viss Viršu tīkls,» uzsver Vība. Visu sešu Viršu franšīzes staciju darbības rezultāti atbilst vismaz vidējam rezultātam Viršu DUS tīklā kopumā.

Atšķirībā no tādiem uzņēmumiem, kuri atrašanās vietu var mainīt salīdzinoši viegli un ātri, DUS gadījumā vieta ir izšķirošs faktors. Tieši par atrašanās vietu un klientu plūsmu tajā franšīzes ņēmējam vajadzētu pārdomāt vēl un vēlreiz, jo tas ir galvenais izdošanās vai neveiksmes faktors. «Te varam nākt talkā ar savu pieredzi prognozēt klientu plūsmu — franšīzes ņēmējiem viņu noskatītā zeme, protams, šķiet vislabākā, bet mūsu pieeja ir godīgi izrunāt vietas potenciālu jau pašā sākumā,» norāda Vība.  l

Kopējais DUS skaits tīklā: 72 

Franšīzes sākotnējā maksa: —

Ikmēneša maksājums: atkarīgs no DUS atrašanās vietas + «neliels procents no veikala apgrozījuma»

Pieredze. Ir jābūt saimniekam! 

Narvesen franšīzes stāsts

Viens no senākajiem sekmīgas franšīzes stāstiem ziemeļval­stīs un lielākais franšīzes tīkls Latvijā ir Narvesen. Pirmais Nar­vesen kiosks Oslo dzelzceļa stacijā tika atvērts 1897. gadā. Tas ir viens no zīmoliem Norvēģijas izcelsmes mazumtirdzniecības tīklā Reitan Retail — ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs tajā strādā ap 3800 tirdzniecības vietu un vairāk nekā 43 tūkstoši darbinieku (zīmoli Narvesen, Caffeine, 7-Eleven, Rema1000, R Kioski, Pressbyrån u. c.). Latvijā šobrīd ir 133 franšīzes ņēmēji, kuri pārvalda 204 Narvesen tirdzniecības vietas. Franšīzes tīkls Latvijā pieaug par vidēji piecām tirdzniecības vietām gadā. 

Kā uzsver Reitan Convenience Latvia valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena, Reitan grupas uzņēmumus vieno spēcīga vērtību kultūra, kas ir veiksmīgas franšīzes tīkla attīstības pamatā. «Izšķiroši nozīmīga ir katra franšīzes ņēmēja motivācija un atbildības sajūta. Neatkarīgam uzņēmējam motivācija ir daudz augstāka nekā tad, ja tas būtu vienkārši veikala vadītājs. Tāpēc no katra mūsu veikalu kvadrātmetra var nopelnīt daudz vairāk.» 

Pievilcīgi zems slieksnis

Atšķirībā no citiem līdzīgiem piemēriem Reitan Convenience Latvia saviem franšīzes ņēmējiem neprasa lielas sākotnējās investīcijas. Veikala iekārtojums, krājumi un infrastruktūra ir franšīzes devēja ieguldījums — uzņēmējs nāk uz faktiski jau gatavu veikalu. Tā atbildībā ir nokomplektēt komandu, kā arī nodrošināt augstus apkalpošanas un kvalitātes standartus. Atlīdzība par franšīzes izmantošanu tiek maksāta no bruto peļņas, ņemot vērā konkrētās tirdzniecības vietas potenciālu un finanšu rādītājus. Jauna veikala atvēršanā jāiegulda aptuveni 50 tūkstoši eiro (neskaitot preču krājumus) — tā nelielam uzņēmējam varētu būt pārāk liela investīcija. Tāpēc izraudzīts modelis, kurā to nodrošina franšīzes devējs, stāsta Dovidena. 

Cilvēkam, kurš vēlētos kļūt par Narvesen franšīzes ņēmēju, jārēķinās ar 10% ieguldījumu no preču krājuma vērtības (mazākais līmenis ir ap 1000 eiro). 4% no peļņas nonāk īpašā depozītā, lai segtu potenciālos darbības riskus. Ja franšīzes devēja un ņēmēja ceļi šķiras, depozītu franšīzes ņēmējs saņem atpakaļ. 

«Esam ērts franšīzes devējs, jo nodrošinām komunikāciju, lai veidotu klientu plūsmu pie mūsu partneriem,» uzsver Dovidena. Kā ieguvumus viņa min automatizētu preču pasūtīšanas sistēmu, kas ņem vērā pieprasījumu un ļauj diezgan precīzi veidot iepirkumus. Visiem partneriem tiek nodrošināta mācību programma, lai, piemēram, Narvesen veikalu pārdevēji varētu pārtapt par franšīzes ņēmējiem. Kā lielu priekšrocību Dovidena min arī to, ka centrālais birojs veido attiecības ar loģistikas, IT, servisa, apsardzes, inkasācijas un citiem uzņēmumiem, kas būtu daudz neizdevīgāk, ja to darītu katrs nelielais uzņēmums atsevišķi. 

Gaida lielu pašatdevi

Kāds būtu ideāls franšīzes partneris Narvesen gadījumā? «Tāds, kurš ir gatavs būt saimnieks savā tirdzniecības vietā,» atbild Dovidena. «Tas nozīmē strādāt pašam un atbalstīt savus darbiniekus, rūpēties par klientu labsajūtu, sekot līdzi finansēm, būt atvērtam sadarbībai ar mums kā atbalsta centru. Ir jābūt gatavam pielāgoties mainīgiem apstākļiem, ieklausoties tajā, ko vēlas klienti. Ir jābūt ambiciozam, un ir svarīgi, lai šis darbs patiktu. Tad peļņa noteikti būs.» Ja cilvēks negrib pats iesaistīties ikdienas darbā, tas ir signāls, ka sadarbība, visticamāk, neizveidosies, uzsver Dovidena. Uz tirdzniecības vietām ar lielu cilvēku plūsmu parasti piesakās vairāki potenciālie partneri, uz mazajiem kioskiem ārpus Rīgas — cilvēki, kuri darba tirgū ir mazāk pieprasīti. Piemēram, pirmspensijas vecuma cilvēki, kuri šādi var pagarināt savas aktīvās gaitas darba tirgū un nopelnīt.

Latvijā Narvesen ienāca 1997. gadā, bet pirmie franšīzes darījumi tika noslēgti 2001. gadā. Iegādājoties Preses apvienības kioskus, daļa no kādreizējiem pārdevējiem kļuva par franšīzes ņēmējiem un šādā modelī strādā vēl aizvien. Runājot par franšīzes ņēmēju atlasi, Dovidena norāda, ka interesentiem vispirms tiek piedāvāta viena tirdzniecības vieta un sekmīgas sadarbības rezultātā partneris var pretendēt uz vēl kādu. «Gaidām, ka franšīzes ņēmējs pats ikdienā strādā tirdzniecības vietā, lai izprastu savus klientus un iedvesmotu komandu. Ja ar to tiek galā, ja ir laba finanšu disciplīna, tiek ievērotas visas prasības no likumdošanas viedokļa, ir kontakts ar darbiniekiem un klientiem, dodam iespēju uzņemties vairāku vietu vadīšanu.» 

Lielākais Narvesen tirdzniecības vietu skaits, ko vada viens franšīzes ņēmējs, ir piecas. Līgums ar franšīzes ņēmēju tiek slēgts uz trim gadiem, taču, ja sadarbība neizdodas, kā iecerēts, to iespējams pārtraukt agrāk. Vidējais partneru «atbirums» ir 10—15%. No Reitan puses sadarbība tiek pārtraukta tad, ja tiek konstatēti finanšu disciplīnas pārkāpumi vai rodas reputācijas riski, kas saistīti ar klientu apkalpošanu, PVD prasību neievērošanu un līdzīgi.

Latvijā ir izveidota Narvesen franšīzes ņēmēju padome, kas risina dažādus neskaidrus jautājumus un problēmas, ar ko saskaras partneri. Ik gadu tiek noteikts labākais franšīzes ņēmējs, visiem partneriem ir iespēja izmantot finansējumu labdarībai (labākos projektus izraugās konkursā), kas veicina franšīzes ņēmēju atpazīstamību vietējā kopienā. Perspektīvs attīstības virziens, pēc Dovidenas teiktā, ir veikali ar daļēju vai pilnīgu pašapkalpošanās iespēju. Viņa neizslēdz, ka tuvākajos gados Latvijā varētu parādīties arī Caffeine zīmola franšīzes iespēja.

Kopējais tirdzniecības vietu skaits Latvijā: 204

Sākotnējais ieguldījums:
10% no preču krājuma vērtības (minimālais ap 1000 eiro)

Ikmēneša maksājums: tiek aprēķināts no bruto peļņas, ņemot vērā konkrētās tirdzniecības vietas potenciālu un finanšu rādītājus

Pieredze. Man patīk izmēģināt jaunas lietas

Agrāk biju apģērbu veikala vadītāja, bet 2014. gada nogalē nolēmu nodarbošanos mainīt. Par franšīzi neko nezināju, šo ideju man ieteica draudzene. Tolaik bija vakanta franšīzes vieta Rīgas Centrālajā stacijā, un Narvesen man piedāvāja vadīt šo veikalu. 

Esmu cilvēks, kam patīk izmēģināt jaunas lietas, tāpēc nekādu bažu par to, vai izdosies, nebija. Sava biznesa sākšanai vajag būtiski lielākus ieguldījumus, bet franšīzes modelī var startēt ar salīdzinoši mazu finansējumu. Tu saņem gatavu veikalu ar preci, ar klientu plūsmu, ar pazīstamu zīmolu un vari sākt pelnīt jau pirmajā darbības mēnesī. 

Manā atbildībā ir izveidot komandu un attīstīt šo tirdzniecības vietu. Vislielākais izaicinājums šo deviņu gadu laikā ir bijis piesaistīt un noturēt darbiniekus — vasarā manā veikalā strādā ap 12 cilvēku, mazāk ziemas mēnešos. Protams, veikalā katru dienu strādāju arī pati. 

Pats galvenais, ko ieteiktu ci­tiem potenciālajiem franšīzes ņēmējiem, ir gatavoties uz lielu pašatdevi. Kā arī būt gataviem mācī­ties, jo Narvesen piedāvā daudz zināšanu, tikai jāgrib tās pieņemt.

Pieredze. Franšīze ir kā laiva — labi konstruēta, bet jāairē pašam

Par franšīzes priekšrocībām un izaicinājumiem stāsta SIA ELVI Latvija franšīzes partnera SIA Anvis valdes locekļi Ieva un Gints Brūveri

Esam saimnieki ģimenes uzņēmumam, ko savulaik izveidoja Ievas mamma Anita. Tieši viņa jau pirms daudziem gadiem pieņēma lēmumu pievienoties ELVI franšīzei. Tas bija periods, kad Latvijas tirgu strauji pārpludināja ārvalstu kapitāla mazumtirdzniecības zīmoli un vietējiem uzņēmumiem bija jāmeklē risinājums, kā stiprināt savu konkurētspēju. Franšīze bija ļoti loģisks un, kā pierādījis laiks, pareizs lēmums uzņēmuma attīstībai.  

Mūsu uzņēmumam pieder četri pārtikas veikali — divi Rīgā, viens Babītē un viens Piņķos. Pēdējos gados uzņēmuma apgrozījums ir aptuveni 6,5 miljoni eiro, šobrīd esam darba devēji 47 cilvēkiem. Franšīzes maksa tiek aprēķināta no veikala apgrozījuma — tas ir būtisks aspekts, jo šādā situācijā gan mēs, veikala īpašnieki, gan franšīzes devējs ir ieinteresēts, lai apgrozījums būtu iespējami labāks. Tā kā esam ELVI partneri jau daudzus gadus, esam vienojušies, ka mūsu tirdzniecības vietu franšīzes maksa veidos 0,5% no apgrozījuma. 

Franšīze ir labs veids, kā salīdzinoši nelielam uzņēmumam piekļūt tādiem biznesa attīstības instrumentiem, ko nevarētu atļauties pašu spēkiem. Iegūstam vienotu preču iepirkumu par konkurētspējīgām cenām, IT atbalstu, centralizētu loģistiku gan iepakotajai pārtikai, gan svaigajām precēm, tirdzniecības speciālista atbalstu ikdienas darbā. Tāpat franšīzes devējs organizē kopēju mārketinga atbalstu — mums ir gan reklāmas televīzijā un radio, gan akcijas avīzes un citi materiāli. Franšīze nozīmē garantētu piekļuvi palīdzībai un resursiem, ko, strādājot vienatnē, mēs tādā apjomā nevarētu atļauties.

Protams, franšīze paredz ne tikai priekšrocības, bet arī situācijas, kad franšīzes devēja zīmola attīstības plāni un prioritātes atšķiras no mūsu individuālā uzņēmuma prioritātēm. Gadās, ka mums ir jāpārorganizē savs darbs un arī mums jāveic investīcijas, ar kurām sākotnēji nebijām rēķinājušies. Laika gaitā pierādās, ka šie lēmumi ir efektīvi, tomēr reizēm tas rada izaicinājumus.

Šobrīd tirgū ir daudz iespēju pievienoties kādai no franšīzēm vai zīmoliem, kas sevi par tādām dēvē, tāpēc uzņēmumiem pirms sadarbības partnera izvēles ir ļoti rūpīgi jāizanalizē, kas ir iekļauts franšīzes piedāvājumā. Ir jāsaprot, kas tiek ietverts franšīzes maksā, kādu atbalstu tās devējs garantē un kas būs jāmaksā papildus — te starp dažādiem zīmoliem ir ļoti būtiskas atšķirības. 

Tāpat jāatceras, ka franšīze vien negarantē uzņēmuma veiksmi — uzņēmuma vadība ir pašu franšīzes ņēmēju rokās, arī ar spēcīgu zīmolu var strādāt neveiksmīgi. Pievienošanās franšīzei nenozīmē atslābšanu, par savu biznesu ir jābūt modram un jādomā — kā vēl var attīstīties, ko darīt labāk? Laba franšīze ir kā laiva — stabila, droša un labi konstruēta, bet bez airiem uz priekšu neies. Laivas airēšana ir paša franšīzes ņēmēja atbildība.

Lielākās franšīzes pasaulē

Viens no pasaulē vislabāk pazīstamajiem franšīzes stāstiem ir McDonald’s tīkls, kurā darbojas ap 39 tūkstošiem ēstuvju visā pasaulē. Tieši ar McDonald’s 20. gadsimta vidū sākās mūsdienās pazīstamā, klasiskā franšīzes modeļa izplatība, un šo biznesa attīstības ceļu ir gājuši arī citi starptautiski pazīstami ātrās ēdināšanas zīmoli — Subway (ap 40 tūkstošiem vietu), KFC (vairāk nekā 26 tūkstoši vietu), Burger King (vairāk nekā 19 tūkstoši vietu), Pizza Hut (vairāk nekā 17 tūkstoši vietu), Dunkin’ (ap 13 tūkstošiem vietu), kā arī citu nozaru uzņēmumi, piemēram, 7-Eleven veikali (virs 80 tūkstošiem vietu), izglītības platforma Kumon (vairāk nekā 26 tūkstoši partneru).

Avots: Entrepreneur

Eksperta viedoklis. Labākā apdrošināšana pret riskiem — detalizēts līgums

Kādi ir būtiskākie «zemūdens akmeņi» un svarīgākie jautājumi, kam jāpievērš uzmanība franšīzes ņēmējam?
Franšīzes attiecības ir samērā sarežģītas, tas nav vienkāršs tiesisks darījums kā, piemēram, vienoties par konkrētas lietas pirkumu. Franšīze ir vienošanās par ilgtermiņa sadarbību, kurā milzīga nozīme, no vienas puses, ir franšīzes devēja radītajam un uzkrātajam intelektuālajam īpašumam un reputācijai un, no otras puses, franšīzes ņēmēja apņēmībai un centībai franšīzes tiesības izmantot tā, lai labumu gūst abas darījuma puses. Tāpēc ir nepieciešams pārdomāts rakstveida līgums, kas šīs attiecības «ieliek rāmjos» un precīzi paredz pušu tiesības un pienākumus.

Franšīzes ņēmējam no juridiskā viedokļa svarīgākais ir pārliecināties, ka franšīzes devējam patiešām pieder visas tās tiesības, kuras tas ar līgumu piešķirs: vai intelektuālais īpašums (preču zīmes, zīmoli, domēna vārdi, autortiesības) patiešām pastāv, ir pienācīgi reģistrēts, par to nav strīdu, to varēs brīvi izmantot? Jāpievērš vērība visām izmaksām: parasti ir sākotnējā «iestāšanās» maksa franšīzē, var būt atsevišķa maksa par mācībām, un noteikti būs regulāra (piemēram, ikgadēja) maksa par franšīzes izmantošanu. Jāsaprot, vai maksas aprēķināšanas kritēriji līgumā ir skaidri noteikti un, protams, vai franšīzes ņēmējs maksu varēs segt.

Franšīzes devējam jau no likuma izriet pienākums mācīt franšīzes ņēmēju, sniegt viņam komerciālo un tehnisko palīdzību, grāmatvedības, piegādes, loģistikas, vadības, kā arī citus pakalpojumus un informāciju, kas nepieciešama franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līgumam. Ir svarīgi līgumā šo palīdzību un atbalstu konkretizēt, lai nepaliktu vieta interpretācijai un franšīzes devēja pienākumi būtu skaidri saprotami. 

Tāpat franšīzes ņēmējam jāpārliecinās, ka līgumā ir noteikts, kādos gadījumos franšīzes ņēmējs var vienpusēji atkāpties no līguma. Likums pieļauj vienpusēju atkāpšanos no franšīzes līguma, ja saistību izpilde ir kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša. Tomēr stāvoklis «pārmērīgi apgrūtinoša» ir grūti pierādāms, tāpēc gadījumus, kad puse varēs vienpusēji atkāpties no līguma, būtu svarīgi ietvert līgumā.

Kāda veida nosacījumi obligāti jāiekļauj līgumā no franšīzes devēja puses?
Franšīzes devējam viens no būtiskākajiem ir reputācijas risks, jo viņa «vārdu» izmanto komersants, kurš nav viņa tiešā kontrolē. Tāpat, protams, biznesa risks — vai ņēmējs būs pietiekami veiksmīgs un varēs maksāt pienācīgu maksu. Zināmus kontroles un uzraudzības mehānismus likums franšīzes devējiem paredz, taču tie jāprecizē un jāpapildina līgumā.

Līgumā noteikti jāiekļauj darbības vieta, termiņš, darbības sākšanas brīdis, maksa par franšīzi un tās devēja sniegto atbalstu un intelektuālā īpašuma izmantošanu. Būtu jāiekļauj arī ņēmēja darbības robežas, standarti, kas jāievēro, un tiesības mainīt šos standartus. Tāpat jāparedz, kādā veidā franšīzes devējs var īstenot kontroli un uzraudzību, piemēram, veicot auditus. 

Ļoti svarīgi ir līgumā iekļaut ga­dī­jumus, kad franšīzes devējs var vienpusēji atkāpties no līguma, kā arī, iespējams, konkurences ierobežojumus franšīzes ņēmējam pēc attiecību izbeigšanās.

Tāpat ir svarīgi definēt komercnoslēpumu un noteikt pienākumu to neizpaust, kā arī pienākumu sniegt franšīzes devējam ar franšīzes ņēmēja uzņēmumu saistīto informāciju, piemēram, lai pārbaudītu franšīzes maksas aprēķina pamatotību.

Kas notiek tad, ja franšīzes ņēmējs nespēj pildīt līgumā paredzētos nosacījumus?
Franšīzes līgums jāsagatavo tā, lai devējam būtu iespēja pietiekami ātri atkāpties no līguma, ja franšīzes ņēmējs to būtiski pārkāpj. Var arī paredzēt līgumsodu gadījumam, ja franšīzes ņēmējs nepilda savus pienākumus. Līgumā jānosaka piemērojamais likums un tiesa, kura izskatīs strīdus (tā var būt arī šķīrējtiesa), lai strīda gadījumā pēc iespējas efektīvi var piedzīt zaudējumus. 

Tiesas process tomēr nevienai pusei nav vēlams, tāpēc franšīzes devējam jāveic kārtīga franšīzes ņēmēja darbību uzraudzība, nodrošinot, ka nespēja pildīt līgumu tiek konstatēta iespējami ātri. Franšīzes devējam zaudējumu risks būs mazāks, ja varēs laikus reaģēt uz situāciju, vai nu sadarbojoties ar franšīzes ņēmēju, vai līgumu izbeidzot.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem