Ilustratīvs attēls
Rekordstraujais un rekordaugstais procentu likmju paaugstināšanas periods vēl nav galā. 26. jūlijā ASV FRS, pēc pauzes jūnijā, atgriezās uz procentu likmju celšanas takas un kopš pagājušā gada sākuma jau vienpadsmito reizi paaugstināja dolāra bāzes procentu likmi, šoreiz par 25 bāzes punktiem. Pēdējo reizi tik augsta dolāra bāzes procentu likme (koridors 5,25% - 5,50%) bija 2001. gada martā.
Dienu vēlāk amerikāņiem ar devīto procentu likmju paaugstinājumu pēc kārtas pievienojās Eiropas Centrālā Banka (ECB). Sākot ar 2023. gada 2. augustu par 25 bāzes punktiem paaugstināta galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme (4,25%), kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme (4,50%) un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme (3,75%). Pēdējo reizi tik augsta eiro galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme bija 2008. gada oktobrī.
Vai šis eiro procentu likmju paaugstinājums ir pēdējais? Līdz septembra ECB sapulcei būs pāris svaigāku inflācijas datu publikāciju (par jūliju un augustu), tādēļ šobrīd centrālās bankas vadība neizslēdz ne kārtējo procentu likmju paaugstinājumu ne arī iespējamu iepauzēšanu. ECB ir kareivīgi noskaņota noliekt inflāciju līdz vidējā termiņa mērķim 2% (jūnijā inflācija bija 5,5%).
Aizņēmējiem iespējas atelpai vēl nav
Lai arī visos procentu likmju grafikos turpmākā likmju kāpuma izredzes mazinās, centrālās bankas nedod iespēju atelpai. Tendences procentu likmju tirgū nemainās un sagaidāmie centrālās bankas noteikto procentu likmju kāpumi jau parasti iepriekš ir ierēķināti Euribor procentu likmēs.
27. jūlijā gada Euribor likme bija 4,14%, 6 mēnešu likme – 3,972%, bet 3 mēnešu likme – 3,714%. Nākamajās dienās pēc ECB lēmuma visticamāk būs vērojams neliels īstermiņa procentu likmju kāpums, bet garāko termiņu procentu likmes tirgus dalībnieki visticamāk mainīs reaģējot uz svaigākajiem inflācijas datiem (jūlija provizoriskos eirozonas inflācijas datus publicēs 31. jūlijā).
ECB noskaņojums joprojām nav kredītu izmaksām labvēlīgs, jo inflācija pārāk ilgi uzkavējas pārāk augstos līmeņos, tādēļ ir jāatkārto jūnijā teiktais, ka noteikti neliela rezerve potenciālam likmju turpmākam kāpumam ir jāpatur, bet ne vairs pārāk daudz.
ECB rīcības rezultātā eirozonā ir vērojama būtiska kredītu izmaksu sadārdzināšanās un sekas tam ir pieprasījuma mazināšanās pēc jauniem kredītiem. ECB komentē: “Stingrāki finansēšanas nosacījumi arī padara mājokļus mazāk pieejamus un pievilcīgus kā ieguldījumu, un pieprasījums pēc hipotēkām ir samazinājies jau piekto ceturksni pēc kārtas.”
Latvijas iedzīvotāju pirktspēja turpina samazināties
Mājsaimniecību noguldīju tendences Latvijas bankās joprojām nemainās. Šī gada jūnijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju pieauga tikai par 1,8%, kas ir vairāku gadu zemākais rādītājs. Inflācija joprojām ir augstāka nekā naudas apjoma pieaugums, kas nozīmē to, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja turpina samazināties. Ar divu ciparu procentu likmi gada laikā pieauguši uzņēmumu noguldījumi (+11,7%), bet arī tur temps pēdējos mēnešos samazinās.
ASV FRS nākamā sapulce būs 19. un 20. septembrī, bet ECB vadība tiekas 14. septembrī.
Autors ir SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs
Ilustrācija 1. Dažādu termiņu Euribor procentu likmju uzvedība kopš 2022. gada janvāra.
Ilustrācija 2. ASV FRS un ECB likmju paaugstinājumu ātrums (punkti darba dienās).
Ilustrācija 3. Eirozonas gada inflācija un pamatinflācija (bez energoresursiem un pārtikas).
Ilustrācija 4. ASV gada inflācija un pamatinflācija (bez energoresursiem un pārtikas).
Ilustrācija 5. ASV FRS dolāra un ECB eiro bāzes procentu likmju izmaiņu vēsture kopš eiro ieviešanas 1999. gadā.
Ilustrācija 6. Bezdarba rādītāju izmaiņas ASV un eirozonā.
