kredītņēmēji
- Viedoklis
- 02.06.2025.
Kāpēc nepērkam izdevīgāko?
- Analīze
- 03.11.2024.
Aiziet pie citas
- Viedoklis
- 26.06.2024.
Līdz ar paaudzēm mainās aizņemšanās kultūra
- Naudas idejas
- 03.06.2025.
- Agnese Meiere
Samazināt kredītmaksājumu? Iespējams!
Kopš gada sākuma likmes samazinātas jau 4500 hipotekārajiem kredītiem, aizņēmējiem ļaujot ietaupīt vidēji 500 eiro gadā un pat vairāk nekā 10 tūkstošus visā aizņēmuma periodā
- Viedoklis
- 02.06.2025.
Kāpēc nepērkam izdevīgāko?
Patērētāju uzvedības paradoksi un to ietekme uz konkurenci
- Viedoklis
- 07.02.2025.
Trīs padomi, kā nepārmaksāt par hipotekāro kredītu
Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamas pozitīvas ziņas par hipotekāro kreditēšanu Latvijā. Pēc ilgstošas stagnācijas izsniegto hipotekāro kredītu apjoms jau vairākus ceturkšņus pieaug straujāk nekā valsts ekonomika. Arī kredītu procentu likmes ir samazinājušās. To nosaka gan EURIBOR likmju kritums, gan arī zemākas pievienotās procentu likmes (likmes daļa virs EURIBOR, ko aizdevējs klientam nosaka individuāli). Ja vēl 2020. gadā vidējā pievienotā procentu likme hipotekārajiem kredītiem bija 2,3%, tad 2024. gada izskaņā tā bija ap 1,5% un tikai retajam pārsniedza 2%. Eiro izteiksmē starpība starp 1,5% un 2,3% pievienoto procentu likmi 100 tūkstošus eiro lielam kredītam, kas izsniegts uz 20 gadiem, nozīmē procentos samaksāt līdz pat 10 tūkstošiem eiro mazāk.
- Analīze
- 03.11.2024.
Aiziet pie citas
Grozījumi četros likumos ļauj ievērojami samazināt izmaksas gadījumos, ja hipotekārā kredīta ņēmējs nolēmis pārkreditēties citā bankā
- Viedoklis
- 26.06.2024.
Līdz ar paaudzēm mainās aizņemšanās kultūra
Latvijas sabiedrības apziņā sen un dziļi bija iespiedies teiciens “parāds nav brālis”. Priekšstats, ka aizņēmums drīzāk ir uzskatāms par kaut ko bīstamu, nevis daļu no mūsu ikdienas, cilvēkus ilgstoši atturēja uzņemties saistības. Šis ir bijis viens no iemesliem, kas Latvijas sabiedrības saistību līmeni ir padarījis par vienu no zemākajiem Eiropā, – hipotekārās kreditēšanas apjoms Latvijā ir aptuveni 12% no IKP (vidēji Eiropā ap 36%), arī kopējais saistību līmenis ir otrs zemākais Eiropā un divas reizes mazāks, nekā Lietuvā vai Igaunijā. Mūsu novērojumi liecina, ka jaunākas paaudzes cilvēkos minētais priekšstats izzūd, un ekonomikai augot, tas varētu veicināt kreditēšanu, kā arī valsts ekonomiku kopumā.
- Viedoklis
- 17.06.2024.
Kā, gaidot labākus laikus, nepalikt tukšām rokām?
Vasara pienākusi ne tikai ar inflācijas un ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bet arī tik ilgi gaidīto Euribor procentu likmes samazinājumu, radot izdevīgāku situāciju nekustamo īpašumu pircējiem, jo tirgū pieejami vairāki jaunie projekti ar pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem. Cik zemu Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes noslīdēs, pašlaik nesteidz prognozēt pat ekonomisti, tomēr tendence ir lejupejoša, un tā ir zaļā gaisma visiem, kuri atlikuši jaunas mājvietas iegādi, gaidot piemērotāku brīdi. Lai arī izmaiņas, kas nozīmē dažu desmitu eiro svārstības ikmēneša maksājumos, nesatricinās nekustamo īpašumu tirgu, krasi palielinot darījumu apojomu, tomēr veicinās pircēju pārliecību par finansiālo stabilitāti nākotnē un iespējām uzņemties kredītsaistības.
- Viedoklis
- 05.03.2024.
Palikt mierā nozīmē doties atpakaļ
- Viedoklis
- 10.01.2024.
Ko finanšu sektoram nesīs 2024. gads?
- Viedoklis
- 22.12.2023.
Nomainām banku kredītam?
- Viedoklis
- 29.11.2023.
“Ir liels pieprasījums” pēc tiesiski korekta likumprojekta mājokļu kredītņēmējiem
- Viedoklis
- 27.10.2023.
Ačgārns likumprojekts kredītņēmēju atbalstam ar ilgtermiņa sekām Latvijas ekonomikā
- Viedoklis
- 05.03.2024.
Palikt mierā nozīmē doties atpakaļ
Jo straujāk Eiropā un pasaulē uz priekšu brauc ilgtspējas vilciens, jo mazāk uzņēmumiem ir iespējams jēdzienus “ilgtspēja”, “energoefektivitāte”, “zaļā domāšana” neattiecināt uz sevi. Ilgtspējas ekspertu izmantotais sauklis “mainies vai mirsti” kļūst arvien reālāks. Kāpēc? Piemēram, lielie Eiropas un pasaules uzņēmumi, domājot par klimata neitralitāti, izvēlas piegādātājus, kas mērķtiecīgi samazina CO2 izmešus. Tas ir risks Latvijas uzņēmējiem, kuri ir daļa no piegādes ķēdēm, bet vēl nav veikuši tehnoloģiju vai procesu uzlabojumus. Tie, kas šodien neiegulda ilgtspējā, faktiski kāpjas atpakaļ savā konkurētspējā.
- Viedoklis
- 10.01.2024.
Ko finanšu sektoram nesīs 2024. gads?
2023. gads ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē finanšu sektoram ir bijis izaicinājumiem pilns, bet vienlaikus arī pieredzes un iespējām bagāts periods. Ekonomiku sašūpoja virkne dažādu ārēju faktoru, no nestabilas ģeopolitiskās situācijas un pat karadarbības vairākos reģionos līdz procentu likmju izmaiņām un energoresursu un izejvielu cenu svārstībām. Šie notikumi prasījuši īstus “dzelzs nervus” katram uzņēmējam, lai spētu nemitīgi pielāgoties, pieņemt nestandarta lēmumus, kā arī meklēt pilnīgi jaunus, unikālus risinājumus savas darbības saglabāšanai un attīstīšanai.
- Viedoklis
- 22.12.2023.
Nomainām banku kredītam?
Valdība 2023. gada nogalē ir lēmusi būtiski atvieglot hipotekāro kredītņēmēju iespējas pāriet no vienas bankas uz citu. Ja Saeima atbalstīs valdības piedāvājumu, tā būs laba ziņa kredītņēmējiem, – nomainīt banku kļūs vienkāršāk un krietni lētāk, bankas vairāk konkurēs, piedāvāt arvien labākus nosacījumus gan jauniem klientiem, gan, protams, arī esošajiem klientiem. Šis valdības lēmums, kas tapa sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju (FNA), turpinot jau pirms sešiem gadiem industrijas sāktos pasākumus pārkreditēšanas atvieglošanai, kur pirmais solis ietvēra dažādu administratīvo pasākumu mazināšanu.
- Viedoklis
- 05.12.2023.
Noziegums un sods banku nozarē - finanšu krīzes gados un šodien
Pagājuši vairāk nekā astoņi mēneši, kopš politiķi Latvijā bīda un stumda banku jautājumu dažādos virzienos. Biežā atsaukšanās uz piedzīvoto finanšu krīzi rosina domāt, ka motivācija ir ļoti emocionāla – tā tiek izmantota kā iegansts, lai tagad, 2023. gadā, varētu attaisnot centienus iejaukties brīvā tirgus ekonomikā vai nākt klajā ar pēkšņām nodokļu iniciatīvām. Šis viss rosināja uz mazliet filozofiskākām pārdomām par banku, sabiedrības un ekonomikas dzīves ciklu. Tāpēc kā literatūras cienītājs šajā rakstā palūkošos uz banku nozari toreiz (finanšu krīzē) un tagad (augsto procentlikmju laikā) – caur nozieguma un soda prizmu.
- Viedoklis
- 29.11.2023.
“Ir liels pieprasījums” pēc tiesiski korekta likumprojekta mājokļu kredītņēmējiem
Citējot Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju Reira kungu, “sabiedrībā ir liels pieprasījums” mājokļu kredītņēmēju atbalstam virzīt likumprojektu, kas nerada negatīvas sekas Latvijas ekonomikas izaugsmei, atbilst labas likumdošanas principiem un sniedz palīdzību tiem, kam tā tiešām ir nepieciešama. Diemžēl esošās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka “atlaidi” kredītņēmējiem, neparedz neko no augstāk minētā. Par Saeimas ieceri iebildumus ir izteikusi ne tikai Finanšu nozares asociācija, bet arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse. Lieki teikt, ka tos arī neviens vērā nav ņēmis.
- Viedoklis
- 27.10.2023.
Ačgārns likumprojekts kredītņēmēju atbalstam ar ilgtermiņa sekām Latvijas ekonomikā
Publicējam Finanšu nozares asociācijas viedokli par 24.oktobra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītajiem priekšlikumiem kredītņēmēju atbalstam.
