Igauņu uzņēmuma solītais ieguldījums Latvijā liek domāt, ka te saule siltāka
Droši vien daudziem autovadītājiem kādreiz ir gadījies uzzināt, ka ceļš ir apledojis, tikai pēc tam, kad, nospiežot bremzes pedāli, auto nez kāpēc turpina slīdēt uz priekšu. ECB ir izdarījusi daudz, lai bremzētu inflāciju, bet “auto” vēl slīd un tagad ir vērošanas laiks. Kad un kā auto apstāsies, vai pa ceļam nenoslāps motors, tas vēl ir atklāts jautājums. Pēc ECB vērtējuma, “iekšzemes cenu spiediens saglabājās paaugstināts, galvenokārt straujā algu pieauguma un produktivitātes krituma dēļ”.
Pēdējā laikā parādījušies uzbrukumi bankām, kurām esot jāuzliek jauns nodoklis par pārāk lielo gūto peļņu. Vienlaikus ar šiem pārmetumiem sabiedrībā labi zināmas personas un viedokļu līderi kārtējo reizi norādījušas, ka Latvijai neesot savas valsts idejas un ka tādu vajadzētu radīt, lai pārlauztu negatīvās attīstības tendences. Abi temati ir ne tikai dziļi saistīti, tie ir medaļas abas puses.
Rekordstraujais un rekordaugstais procentu likmju paaugstināšanas periods vēl nav galā. 26. jūlijā ASV FRS, pēc pauzes jūnijā, atgriezās uz procentu likmju celšanas takas un kopš pagājušā gada sākuma jau vienpadsmito reizi paaugstināja dolāra bāzes procentu likmi, šoreiz par 25 bāzes punktiem. Pēdējo reizi tik augsta dolāra bāzes procentu likme (koridors 5,25% - 5,50%) bija 2001. gada martā.
Droši vien visi ir pamanījuši, ka depozītu likmes bankās jau kādu laiku ir līmeņos, ko mēs visi, iespējams, nedaudz esam piemirsuši vai šķietami pielāgojušies šai situācijai, bet jaunākā paaudze, kurai šajos grūtos laikos, cerams, ir ko uzkrāt, nekad nav redzējusi. Jūlijā apritēs gads, kopš Eiropas Centrālā banka (ECB) sāka neierasti drosmīgi un vēsturiski visātrākos tempos celt bāzes likmes, kas tagad nu jau ir 4% līmenī. Pēdējo reizi tādos augstumos tās bija tālajā 2008. gadā. Tā kā depozītu likmes iet roku rokā ar ECB bāzes procentlikmēm, komercbankas nevarēja nereaģēt. Tās nedaudz nogaidīja, vēloties pārliecināties, ka ECB uzņemtais temps un plāni nav tikai īstermiņa reakcija un nu ir gatavas maksāt saviem klientiem daudz “pieklājīgākus” procentus par naudas turēšanu kontos.
Patērētāji ir nocietušies, bet uzņēmumi netiek viņiem līdzi. Droši vien reti kurš Latvijas iedzīvotājs neko nav dzirdējis par sāls vai griķu bumu, kad viena vai otra iemesla dēļ visi metās tukšot plauktus. Taču preces noliktavā bija tik, cik tās bija – ažiotāžu ieplānot nav iespējams, bet lielu krājumu veidošana kaitē biznesam.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
