Ilustratīvs attēls
Nebūšu daudz kļūdījusies, ja teikšu, ka pēdējo mēnešu laikā retais nebūs saņēmis īsziņu no valsts iestādes – policijas, Valsts ieņēmumu dienesta vai pat Rīgas apgabaltiesas – ar aicinājumu klikšķināt uz nezināmas saites. Lai arī kāds krāpšanas vai pikšķerēšanas mēģinājums zem šīm ziņām slēptos, skaidrs ir viens – ļaunprāšu izdomai nav robežu, to izmantotās shēmas ar katru gadu kļūst aizvien rafinētākas un izsmalcinātākas. Prasmīgi pielietojot mākslīgā intelekta rīkus, ārvalstīs dzīvojošajiem krāpniekiem kļūst vienkāršāk atrast upurus arī visā pasaulē. Vairākums saprātīgi domājušo iedzīvotāju diez vai uzķersies uz Nigērijas prinča mantojuma, bet e-pasts vai īsziņa no valsts iestādes labā latviešu valodā var arī nostrādāt. Neiedziļināšanās un paviršība ir arī viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki kļūst par krāpšanas upuriem, tāpēc modrība ir svarīgāka vienmēr.
Vērts pieminēt zelta likumu, kas palīdzēs izvairīties no daudzām nepatīkamām situācijām ‒ neklikšķiniet un nelejupielādējiet to, ko nemeklējāt.
Tāpat daudzos gadījumos palīdzēs kiberhigiēna jeb droši digitālie paradumi, kas ir ļoti vienkārši, bet efektīvi. Minēšu kaut dažus no tiem.
Pirmkārt, regulāri ir jāatjaunina datoru un mobilo ierīču programmatūra. Jaunākā drošības programmatūra, tīmekļa pārlūkprogrammas un operētājsistēmas versija ir labākā aizsardzība pret vīrusiem, ļaunprātīgu programmatūru un citiem tiešsaistes draudiem. Tāpēc jāiespējo automātiskie atjauninājumi, kas atvieglos dzīvi.
Otrkārt, visos kontos jāizmanto drošas paroles vai divpakāpju autentifikācija. Droša parole ir vismaz astoņas rakstzīmes gara, tajā ir ietverti lielie un mazie burti, cipari un speciālās rakstzīmes, turklāt katrai vietnei jābūt savai parolei. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tiek izmantotas viegli uzlaužamas paroles – tās ir ērtāk atcerēties. Taču to uzminēšana arī krāpniekiem nesagādā grūtības. Lai mazinātu neērtības, ieteicams izmantot kādu no paroļu pārvaldniekiem.
Savukārt autentifikācija ir process, kura ietvaros tiek nodrošināta lietotāja identitātes pārbaude sistēmā, piemēram, piekļuve sociālā tīkla kontam. Šobrīd plaši tiek izmantota divu faktoru 2FA jeb divpakāpju autentifikācija. Tas nozīmē, ka līdz ar paroli identitāte tiek apstiprināta, ievadot īpašu drošības kodu, kas parasti tiek nosūtīts ar SMS un darbojas ļoti īsu brīdi – aptuveni minūti, mazinot paroles uzlaušanas risku.
Treškārt, ir jāpārskata konfidencialitātes un drošības iestatījumi jūsu izmantotajās lietotnēs un sociālo mediju kontos. Automātiski apstiprinot iestatījumus pēc noklusējuma, jūs padarāt publiski pieejamu pārlieku plašu informāciju par sevi. Jo mazāk datu par jums būs pieejami globālajā tīmeklī, jo mazāk iespēju, ka tos izmantos pret jums. Sociālo mediju profili krāpniekiem ērti kalpo, lai iegūtu informāciju, kas palīdz uzminēt paroles un atbildēt uz drošības jautājumiem paroles atiestatīšanas rīkos. Tāpēc izvairieties no tādu datu publicēšanas kā dzimšanas dienas, adreses, mājdzīvnieka vārds, mātes pirmslaulības uzvārds utt.
Nobeigumā jāuzsver, ka labākā aizsardzība pret krāpšanu ir vēss prāts un kritiskā domāšana. Parastā krāpnieku stratēģija ir nedot laiku pārdomām un steidzināt izvēli. Ja jūtat, ka tiekat steidzināts, rīkojieties pretēji un vienmēr pārbaudiet informāciju, kas jums tiek piedāvāta. Lai kas tas arī būtu ‒ iepirkšanās interneta veikalā, īsziņa ar saiti un aicinājumu noklikšķināt uz tās vai negaidīts zvans ar aicinājumu dalīties savos personīgajos vai bankas datos ‒ nesteidzieties un pārbaudiet informāciju, meklējot to internetā, lūdzot palīdzību radiem vai draugiem, kā arī sazinoties ar iestādi vai uzņēmumu, kura vārdā esat saņēmis īsziņu. Ja ir aizdomas par krāpšanas mēģinājumu vai saprotat, ka esat kļuvis par krāpšanas upuri, aicinām sazināties ar Drossinternets.lv, lai saņemtu padomu, kā rīkoties šajā situācijā ‒ kur vērsties, kur ziņot un kā saglabāt pierādījumus.
Autore ir Drossinternets.lv vadītāja
