Levits: Latvija ir kļuvusi latviskāka

Valsts prezidents Egils Levits pirmdien sniedza interviju Ir. Vai viņš jau tobrīd zināja, ka trešdien atteiksies kandidēt uz Valsts prezidenta amatu? Lai nu kā, jaunākajā žurnāla Ir numurā varat lasīt interviju ar Levitu, kurā viņš sniedz sava četru gadu darba pārskatu un pamato, kas ir paveikts.

Levits teic, ka ir darbojies četros virzienos — “Latvijas drošības nostiprināšana, ārpolitika, it sevišķi starptautiskās tiesības, nacionāla, latviska Latvija un ilgtspējīga, konkurētspējīga Latvija, it sevišķi, ja mēs runājam par zinātni, tehnoloģiju, jo tas ir pamats ekonomiskai attīstībai”.

Ko viņš katrā no šīm jomām ir izdarījis? Levits skaidro, ka “piederības sajūta — tā ir latviska Latvija. Man tas bija centrāls uzdevums. Jo Latvijas pastāvēšanas jēga ir tikai, ja tā ir latviska Latvija. Tas arī izriet no Satversmes, no tās ievada. Es esmu pastāvīgi un konsekventi veicinājis latviešu valodu kā kopējo valsts valodu”. Viņš uzskata, ka ir ievadījis un ir pieņemts lēmums, ka otrā svešvaloda Latvijā būs Eiropas Savienības valoda.

Levits min arī latviešu diskrimināciju darba tirgū. Uz to viņš norādījis gandrīz katrā Saeimas runā: “Psiholoģiskā dekolonizācija — vēl daudziem latviešiem ir zināmas apzinātas vai neapzinātas sentimentālas saites ar Krieviju un visu krievisko. Es vienmēr esmu iestājies par koloniālisma palieku likvidēšanu. Tā ka nacionāli latviskā rakstura veicināšanā tiešām ir daudz kas izdarīts. Pateicoties Valsts prezidenta darbībai, mēs šodien varam teikt, ka 2023. gadā Latvija ir nacionāli latviskāka nekā 2019. gadā, noteikti. Un tur man bija zināma loma.”

Prezidents arī pastāvīgi norādījis, ka Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm: “Ja mēs gribam izkļūt no šī vidējo ienākumu slazda, tad to mēs varam tikai ar masīvām investīcijām izglītībā visās pakāpēs.”

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.