Valsts prezidents Egils Levits ir gandarīts, ka viņa amata pilnvaru laikā Latvija ir kļuvusi latviskāka, un apgalvo, ka neuztraucoties, vai viņu ievēlēs amatā atkārtoti
Pašlaik par Egilu Levitu balsot ir solījusi Jaunā Vienotība un Nacionālā apvienība, kurām kopā ir 39 balsis. Levits arvien uzstāj, ka nevēlas, lai viņu amatā ievēlē ar «prokremlisko» partiju balsīm, taču pie šādām partijām nepieskaita Lemberga ZZS, kura, viņaprāt, esot «tradicionāli konservatīva».
Par amatā paveikto un nepaveikto, par viņa zemo reitingu, Latvijas ideoloģiju un darāmo, ja viņš paliktu amatā, ar Egilu Levitu sarunājāmies Rīgas pilī 8. maijā.
Kas ir jūsu svarīgākie sasniegumi četros gados prezidenta amatā?
Es esmu darbojies četros virzienos — Latvijas drošības nostiprināšana, ārpolitika, it sevišķi starptautiskās tiesības, nacionāla, latviska Latvija un ilgtspējīga, konkurētspējīga Latvija, it sevišķi, ja mēs runājam par zinātni, tehnoloģiju, jo tas ir pamats ekonomiskai attīstībai. Tad mēs, protams, varam runāt par katru no šiem virzieniem.
Pirms ievēlēšanas pirms četriem gadiem teicāt, ka jūsu trīs mērķi ir samazināt nevienlīdzību, veicināt piederības sajūtu un veidot Latviju par modernu valsti. Kas konkrēti ir izdarīts katrā no šīm jomām?
Piederības sajūta — tā ir latviska Latvija. Man tas bija centrāls uzdevums. Jo Latvijas pastāvēšanas jēga ir tikai, ja tā ir latviska Latvija. Tas arī izriet no Satversmes, no tās ievada. Es esmu pastāvīgi un konsekventi veicinājis latviešu valodu kā kopējo valsts valodu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.