Putras katls

Arizonā esmu pieradusi uz jautājumu par savu valsti atbildēt: «Latvija, Eiropa.» Studiju biedri par to mani velk uz zoba, taču regulāri satieku cilvēkus, kuri nav dzirdējuši par Latviju, tāpēc ērtāk šķiet uzreiz piesaukt kontinentu.

Aizvadītajā nedēļā gadījās pretējs pārsteigums, piedaloties diskusijā par Krievijas karu Ukrainā — auditorijā kāds zinīgi pajautāja, vai Latvijā valdošā partija uzvarēja vēlēšanās kara dēļ?

Diskusiju organizēja universitātes Melikjana centrs, kas pēta Krieviju un Austrumeiropu. Tā bija kupli apmeklēta, ar Baltkrievijas un Armēnijas kolēģiem saņēmām pulka jautājumu, bet pēc sarunas klausītāji nāca pateikties vai izteikt atbalstu.

Par karu nākas runāt ik pa laikam, tāpēc esmu pamanījusi divus tematus, kas bieži izrādās pārsteigums sarunbiedriem. Pirmais — daudzi pat nenojauš, cik ļoti karš ir izmainījis Eiropu. Politiskā konsolidācija, ekonomiskās sankcijas un enerģētiskās atkarības pārraušana, militāro spēju izvēršana — tas viss ir jaunums cilvēkiem, kuru uztverē ASV ir vienīgās Ukrainas sabiedrotās. Ar to daļēji saistās otrs gana populārs mīts, ka tieši ASV ieroču piegādes eskalē konfliktu, tāpēc palīdzība jābremzē. Šo mītu baro Tramps, virkne citu republikāņu un arī mediju, kas reizēm skan vēl šķebīgāk par Kremļa propagandu, indējot cilvēku prātus.

Šonedēļ gan šajā nometnē pamatīgs robs — FOX bez ceremonijām atlaida zvaigzni Takeru Karlsonu. Lai izvairītos no tiesas par apmelošanu, pagājušonedēļ telekanāls piekrita maksāt 787 miljonu sāpju naudu vēlēšanu tehnoloģiju firmai. Būtu tiešām dīvaini ļaut ēterā tālāk vārīties vispopulārākajam sazvērestību putras katlam.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Principi pret patvaļu

Vēlēšanu gads ir iesācies ar prātam grūti aptveramu apdraudējumu NATO nākotnei un Latvijas drošībai, ko rada nevis skaidri zināmais ienaidnieks Krievija, bet gan transatlantiskais draugs ASV. Patvaļīgais prezidents Tramps grib savas sāpes par Nobela prēmijas nesaņemšanu remdēt, sagrābjot Grenlandi. Respektīvi, uzbrūkot NATO dalībvalsts Dānijas suverenitātei.

Bīstamāk par ziemu

Bargākā ziema 10 gadu laikā — tāda ir prognoze janvārim, gaidāms sals no Sibīrijas. Baltā ainava un lielie mīnusi man atgādina bērnību, jo Madonā sniega vienmēr bija daudz, un kādu ziemu ceļā uz skolu kupenas vietām bija pat pāri galvai.

Ir, ko svinēt!

Gada noslēgumā katram būs sava spilgtāko brīžu izlase, ar ko dalīties vistuvāko lokā. Taču gads nesis arī kopā ar visu Latviju svinamas skaistas uzvaras. Un cīņas, kas vēl turpināsies. To atspoguļo arī Ir gada cilvēku izlase.

Sīzifa pārsteigumi

Vai esat kādreiz aizdomājušies, kā izskatītos Sīzifa Ziemassvētki? Es arī nebiju, līdz šonedēļ Mākslas akadēmijas skatē ieraudzīju kādu asprātīgu studenta darbu. Tajā Sīzifs pūlas uzvelt akmeni stāvā kalnā. Kā jau no senā mīta zinām, bluķis vienmēr pirms virsotnes izslīd no rokām un noveļas lejā, tā simbolizējot nemūžam nepaveicamu darbu. Taču šajā bildē viss ir citādi! Paceļot skatu uz kalna virsotni, pārsteigumā iespurdzos, jo tur jau stāv viens uz otra uzvelti divi akmeņi, gaidot trešo kā topošs sniegavīrs. Tieši tik neparasta ir 21. gadsimta versija par sengrieķu mitoloģijas satikšanos ar Ziemassvētku brīnumu.Pārsteigumus spēj sagādāt

Jaunākajā žurnālā